Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā (LU LFMI) iznākusi Dr. philol., literatūrvēsturnieces Māras Grudules monogrāfija "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos".
Monogrāfijā iekļauta arī 16. un 17. gadsimta latviešu dzejas paraugu antoloģija un galveno notikumu hronika, kā arī vārdnīca, kurā skaidroti atsevišķi grāmatniecības, vēstures un poētikas termini. Savukārt LU LFMI mājaslapā pieejams grāmatas pielikums ar senās dzejas un tās izdevumu paraugiem. Grāmatas vāka mākslinieks – Krišs Salmanis.
Monogrāfijas galvenās atziņas varētu formulēt četrās tēzēs: pirmkārt, latviešu agrīnā dzeja paver plašāku skatu uz laikmetu, latviešu sadzīvi. Uz personībām – tulkotājiem, priesteriem un mācītājiem – un viņu savstarpējām attiecībām; otrkārt, šajā laikā radušies atdzejojumi nav oriģinālu vienkāršojumi, to saturā un izteiksmē jaušams mēģinājums tuvoties latviešu garīgajai pasaulei; treškārt, 16. un 17. gadsimta latviešu dzejas poētika nepārprotami apliecina piederību vēlās renesanses un baroka laikmetam; ceturtkārt, dzejas sākotnes atsevišķas iezīmes atbalsojas latviešu nacionālajā literatūrā līdz pat 20. gadsimtam, savukārt šā laikmeta klātbūtne latviešu kultūrā plašākā nozīmē jaušama joprojām.
"Māra Grudule ir apskatījusi apjomīgu avotu bāzi un šos materiālus konfrontējusi ar līdz šim veiktajiem pētījumiem par latviešu literatūras vēsturi, tas ļāvis izteikt interesantus apgalvojumus. Pētījumā atklāta savdabīgā 16. un 17. gadsimtam tipiskā autorības problēma, tādējādi, no vienas puses, parādot latviešu dzejas ārējās saknes, no otras, norādot uz katra "starpautora" pirmtiesībām uz attiecīgo sacerējumu. Šis darbs būs noderīgs ne tikai literatūrvēstures pētniekiem, bet arī attiecīgā laikmeta vēsturniekiem." (Gvido Straube, Dr. hist.)
"Darba galvenā vērtība meklējama autores spējā daudzveidīgo kultūras vēstures faktu materiālu apvienot harmoniskā kopumā ar literāro tekstu analīzi, īpašu uzmanību veltot autoru loka, dzejas formas, tulkošanas un tulkojumam izmantotās oriģinālvielas raksturojumam." (Ināra Klekere, Dr. philol.)
"Plaši tekstuāli salīdzinājumi atklāj, kā latviešu dzejas rakstītāji meklē tiltus un pārejas, tiecoties būt saprotami sava laika eventuālajam un ne īpaši erudītajam latviešu zemniekam. Blakus tam sniegts intriģējošs vācu baroka dzejnieku māksliniecisko īpatnību un atšķirību raksturojums, kas lieti noder, skatot, kā vispārējās baroka tendences transformējas latviešu lirikas augsnē. Cilvēciski pievilcīgi tēloti arī talantīgākie minētā laikmeta latviešu dzejas autori." (Viesturs Vecgrāvis, Dr. philol.)
Grāmatā izmantots apjomīgu materiālu klāsts no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Volfenbiteles Hercoga Augusta bibliotēkas, Zviedrijas Nacionālās bibliotēkas, Dānijas Karaliskās bibliotēkas, Upsalas Universitātes bibliotēkas, Polijas Nacionālās bibliotēkas un Viļņas Universitātes bibliotēkas.
Māra Grudule, Dr. philol., literatūrvēsturniece, ir Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece un LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesore. Studējusi LVU Filoloģijas fakultātē un publicējusi rakstus par Baltijas – galvenokārt latviešu un vācu – literatūru.
Grāmata sagatavota un izdota Valsts pētījumu programmas "Letonika – Latvijas vēsture, valodas, kultūras, vērtības" projektā Nr. 4 "Kultūras un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse", ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Grāmatu var iegādāties LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (Mūkusalas ielā 3, Rīgā; tālr. 67229017, e-pasts [email protected]) un Latvijas lielākajās grāmatnīcās.
0