Apgāds "Jumava" laidis klajā sešu latviešu autoru trioletu krājumu "Ir robeža starp mums tik smalka".
Grāmatas autori: Sandra Vensko, Daiga Lapāne, Jana Egle, Harijs Krūze, Silvija Ludženiece un Aija Vikmane. Grāmatu veido nosacīti sešas daļas, pirms katras ir dzejnieka pārdomas – pārspriedums, kas raksturo konkrētos dzejoļus.
Literatūrzinātniece Janīna Kursīte grāmatas ievadā raksta: "Kad ne tikai dzeja, bet arī pati dzīve šķiet zaudējusi stingrus apveidus, tādi tomēr ik pa brīdim uzplaiksnī. Dzejā – haiku, sonetu, trioletu vai kādā citā ielogotā formā. Un, ja vārdos ir uzšķilta enerģija, tad tieši stingrā strofiskā forma palīdz neizplūst tai visos virzienos."
Šis sešu autoru trioletu krājums, kur "katram ir sava intonācija" (Silvija Ludženiece), ir vasarīgi silts un gaišs, netrūkstot arī lirikai raksturīgo liego skumju pieskaņai.
Triolets jeb trioleta (triolete) ir Francijā 13. gs. radusies un 14.–16.gs. popularitāti ieguvusi stingrā strofiskā forma — astoņrinde, kur pirmā rinda nemainīgā vai gandrīz nemainīgā veidā tiek atkārtota ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda noslēdzošajā — astotajā rindā, turklāt iztiekot tikai ar diviem atskaņu pāriem. Tradicionāli pantmērs ir četrpēdu jambs, tomēr ar laiku pantforma ieguvusi lielāku metrisko brīvību. Tiek lietots gan piecpēdu un sešpēdu jambs, gan četrpēdu trohajs. Šajā krājumā izmantoti ne tikai sillabotoniskie metri jambs un trohajs, bet arī toniskās dzejas metri (daļenieks). Trioleta kļuvusi daudz brīvāka, tomēr nezaudējot pirmatnējo atkārtojumu maģisko nozīmi. Atkārtojot mēs ne tikai nostiprinām, bet arī noticam tam, ko pasakām. Šajā grāmatā "No miglas iznirst silueti/ Un atver citas gaismas tāles." (Daiga Lapāne). Kopš Imanta Ziedoņa "Trioletām" (2003) ir atkal pienācis laiks smalkai trioletu baudīšanai".
0