Apglabājiet mani aiz grīdlīstes

"Jāņa Rozes apgādā" iznācis Pāvela Sanajeva romāns "Apglabājiet mani aiz grīdlīstes".

"Jāņa Rozes apgādā" izdots viens no krievu mūsdienu spilgtākajiem romāniem – scenārista, režisora un tulkotāja Pāvela Sanajeva autobiogrāfiskais darbs "Apglabājiet mani aiz grīdlīstes". 2003. gadā šī grāmata burtiski uzspridzināja tirgu un uzreiz ieguva kulta statusu, kā arī tika nominēta Bukera prēmijai. Tas ir autobiogrāfisks stāsts par astoņgadīgu puisīti Sašu, kurš dažus gadus dzīvo kopā ar vecmāmiņu un vectētiņu, jo māte nodevusies jaunām attiecībām ar zēna patēvu. Grāmatas dokumentālais raksturs un tas, ka tās galvenie varoņi ir Krievijā un bijušajā Padomju Savienībā populāri aktieri (autora vectētiņš ir Vsevolods Sanajevs, māte – Jeļena Sanajeva, patēvs – Rolāns Bikovs), auditoriju joprojām mulsina – daļa lasītāju ir sajūsmā par autora drosmi atklāt tik personiskas atmiņu ainas, bet daļa jūtas šokēti par šo atklātību un uzskata, ka autors gribējis atriebties savai vecmāmiņai. Tagad arī latviešu lasītājs var pievienoties jūsmotāju vai pēlēju pulkam.

2014. gadā interneta žurnāls "Satori" šo grāmatu iekļāva desmit labāko pagājušās piecgades krievu grāmatu izlasē, iesakot tekstus, ko būtu vērts izlasīt gan izklaidei, gan tāpēc, lai aizdomātos par mūžīgajiem cilvēka eksistences "sasodītajiem jautājumiem", kuru risināšanā krievu literatūra esot tradicionāli spēcīga. Grāmatas galvenā īpatnība slēpjoties valodā, kādā radīta zēna Sašas Saveļjeva atmiņu atmosfēra: "Es mācos otrajā klasē un dzīvoju pie vecmāmiņas un vectētiņa. Mamma iemainīja mani pret asinssūcēju punduri un kā smagum jo smagu krustu uzkāra kaklā vecmāmiņai. Tā nu sēžu viņai uz kakla kopš četru gadu vecuma." Marks Gurjevs "Satori" raksta: "Ja jums ir bijusi padomju bērnība, jūs varat salīdzināt atmiņas, bet, ja nebija, tad uzzināt par to no Sanajeva romāna var daudz vairāk nekā no pārdesmit vēstures grāmatām."

Šai stāstā pieaugšanas tēma itin kā apgriezta kājām gaisā un homēriski smieklīgi tiek parodēta laimīgās bērnības ideja. Tomēr tikpat labi grāmata ir ne vien par vispārinātu padomju bērnību, bet arī par bērna dzīves uztveri, kas jebkuru, pat vismurgaināko un traumatiskāko pieredzi tiecas uztvert racionāli un izceļot un turoties pie labā un gaišā, nevis slīgstot ļaunajā un tumšajā. Piemēram, retajos brīžos, kad pie Sašas ciemojas mamma, viņš nevis bēdājas par mammas un vecmāmiņas neizbēgamajiem kaislīgajiem strīdiem, bet gan iztēlojas, ka viņam ir daudz neredzamu garu roku, kas aizsniedzas pie mammas, lai kur arī viņa atrastos, un apskaut un samīļot. Lai izdzīvotu dramatisko, brīžiem absurdo pieaugušo attiecību ietekmētajā ikdienā, Saša ir nodalījis "dzīvi" no "laimes", un grāmatas beigās skaisti vēro, kā tās tomēr saplūst. 

Grāmata tulkota un izdota Grieķijā, Francijā, Polijā, Izraēlā, Ķīnā, Taivānā un Igaunijā. 2012. gadā pēc grāmatas motīviem režisors Regnārs Vaivars iestudēja izrādi "Apglabājiet mani zem grīdas" Dailes teātrī.

No krievu valodas tulkojis Ilmārs Zvirgzds, vāka dizainu veidojusi gleznotāja Elīna Vītola.

Grāmata izdota ar Krievu Literāro tulkojumu institūta finansiālu atbalstu. Grāmata ir pieejama visās Jāņa Rozes grāmatnīcās.