Rubrika: Lasītāju blogi
Patīk: neko nedarīt
Sv. Speerka aforisms 28. decembrī
28. decembrī, plkst. 14:13
cilvēki, kam ir miesa, sirds un ausis, vairs nekad nebūs tikai virtuāli nieki.Komentāri (0)
par to gaļu, par ko te visi cepas
18. septembrī, plkst. 13:40
kas no Rimmi un Stokmaņa, Maksimas un SuperGeto pircējiem tūdaliņiem to gaļu vispār ēstu, ja pašam būtu jānokauj un jāizdomā, kur 2 dienu laikā likt visu cūku, lai nesabojājas.Komentāri (0)
apsveru
23. jūlijā, plkst. 1:18
ja nenotiek tas, ko vajag, varbūt jādara tas, ko nevajag.Komentāri (0)
balodis un nāve
7. jūlijā, plkst. 16:20
pirmīt balodis centās apēst baltmaizes gabalu, kas bija nokritis uz Merķeļa ielas. gabals bija liels - lielāks, nekā viņš varētu paņemt knābī un aiznest drošībā.brauca trolejbuss. balodis vēl centās noraut kādu gabalu no baltmaizes, pēdējā brīdī aizlaidās. spārni gandrīz nošvīkstēja gar pašu trolejbusa purnu.
un tad atpakaļ pie baltmaizes. un atkal trolejbuss. šoreiz pārbrauca pāri baltmaizei. balodis stāvēja, kaklu izstiepis, turpat soļa attālumā uz ietves.
man viņa likās kaut kā tā pavisam cilvēciski žēl. kā cilvēka, kas noskatās, kā iet zūdībā laba manta, tomēr nespēj to izglābt.
zaļā gaisma man jau bija iedegusies, es gandrīz nokavēju.
ta arī nezinu, vai viņš dabūja savu baltmaizi.
Komentāri (0)
Lauki
3. jūlijā, plkst. 11:12
Pilsētnieki emigrē uz laukiem brīvdienās un jūtas apmierināti ar dzīvi bez TV, interneta, jo vienkārši neieslēdz. Lauku daba ir skaista un dzīvinoša, ir tik patīkami apzināties savas saknes un pieēsties meža zemenes. Laucinieki skatās Panorāmu un vienā brīdī emigrē uz Īriju. Laikam informācijas par daudz.Komentāri (5)
iegāju šeit
29. maijā, plkst. 15:59
kas ir tad, kad neko nevajag un neko negrib.Komentāri (4)
Sv. Speerx un zelta padomi
7. augustā, plkst. 17:58
21. maijā man šeit kāds anonīms viedais teica labāk nerakstīt.šo padomu gan tā arī neizlasīju, taču apzinīgi ievēroju līdz 7. augustam.
labs padoms zelta vērts.
Komentāri (5)
Sv. Speerx un atmiņa
21. maijā, plkst. 15:49
biju kaut ko izdomājusi, kas jāraksta, bet aizmirsu.ai, nav svarīgi.
tāpat neviens neko ne atcerēsies, ne aizmirsīs.
Komentāri (2)
Sv. Speerka aforisms 5. martā
5. martā, plkst. 19:40
dāvanu veikali ir veikali, kur pārdod mantas, ko neviens nekad sev nepirktu.visi sūdzas par aizņemtību.
bet ir tak ļaudis, kas to izdomā, ražo, izplata un tad tirgo.
iedomājies - stāvi aiz kases un tirgo stikla jumpravas ar ziliem cičiem un bleķa žirafes.
Komentāri (1)
Sv. Speerx un maitas
27. februārī, plkst. 18:46
par maitu nepiedzimst.par maitu kļūst.
kad apzog vienu otru reizi, tad iemācās aiz sevis aizslēgt durvis.
ar laiku ieliek dzelzs durvis un signalizāciju.
nepieskarties.
Komentāri (0)
Sv. Speerx noklausās
22. februārī, plkst. 0:27
braucu autobusā. ļaužu pilns, cilvēks pie cilvēka. māte māca dēlu. viņai esot ienākusi prātā ļoti laba ideja! varēs samaksāt visus kredītus!- aizej pie tēva. pasaki, ka esi viņa dēls. paprasi tūkstoti!
- a kur jāiet?
- pie tēva. pie papiņa. baltajā ķieģeļu mājā.
- a kur jāiet?
- pa labi tur. ceļš un pa labi. ieej, paprasi tūkstoti. pasaki - nedosi tūkstoti, prasīšu alimentus. tur tavas vecāmātes māte arī dzīvo. ieraugi veceni, sit pa galvu. viņai 99 gadi. īsta ragana.
- a viņam mašīna ir?
- ir. kaut kāda honda.
- ā.
- mētājas pie mājas.
- a kur tā māja ir?
- pa labi, tur no ceļa pa labi.
- a tā māja?
- kāda māja. riktīga suņabūda. es jau nemaz nezinu, vai viņš dzīvs. tavs papiņš. varbūt sen nosprādzis. bet tu aizej.
- a kur jāiet?
Komentāri (1)
Sv. Speerx un nabadzība
16. februārī, plkst. 11:17
biju iegājusi "Maksimā".tur reizēm var dabūt nocenoto papriku, kam beidzies termiņš. uz pusi lētāk, bet nekas jau nav noticis - paprika ir izturīgs augs.
ar mokām atradu maizes stendu. bija pilnīgi neloģiskā vietā. paņēmu maizi, ko vienmēr pērku. tas ir, cita man negaršo. visi tie "Lāči" var iet ieskrieties.
nokaunējos no nabadzības visapkārt.
pensionāre bēšīgā plašķī. vīriņš ar kepku. tukla māte ar zirgasti, bērns čīkst padusē. izkaltusi pensionāre ar lakatu.
ļaužu sejas. vienas vienīgas skumjas un nogurums. tramīgi uzlūkojot plauktus.
par cik tad šodien ir dārgāk.
un recepte, ko nokopēju no "Tvnet", bet kas bija pārpublicēta laikam no "Latgales Laika". pensionāru izdoma.
"Ja vārītiem rīsiem un burkāniem pievieno eļļā apceptas auzu pārslas, ēdiens pēc garšas atgādina mencu aknu salātus."
un ko lai viņi lasa.
ko vispār viņi lasa.
latvju jaunāko prozu? stāstus par nepārejošo nabadzību visapkārt.
plānas grāmateles cietos vākos ar lieliem burtiem un lielām malām, katrā grāmatā audekla prievīte?
kas vispār lasa kaut kādu latvju jaunāko prozu.
kam iet tik labi, lai lasītu, cik viss ir drausmīgi.
Komentāri (38)
Sv. Speerx un vaidētāji
15. februārī, plkst. 15:52
ienāca prātā, ka latviešiem jau nemaz nav smieklīgas literatūras. vieni vaidu vaidi.atceroties "Mērnieku laikus", nenāk prātā nekādas jautrības. kaut kas jau tur bija domāts smieklīgi. literatūras učene smējās.
palasi kaut kādu Repši, Ikstenu vai Neiburgu - vienas žēlabas. cik viss drausmīgi un kā nekas nebūs labi.
Komentāri (5)
bezmiegs
14. februārī, plkst. 12:32
paklausoties sarunas apkārt un palasot tekstus - vai vispār ir kāds, kas naktī guļ? teiksim, 2 naktī.Komentāri (3)
Sv. Speerka aforisms 12. februārī.
12. februārī, plkst. 12:12
Viss varēja būt citādi, bet bija tā, kā bija.Būtu bijis, ja būtu bijis.
Komentāri (1)
Sv. Speerx atzīstas
8. februārī, plkst. 13:52
Sv. Speerx nekad nemelo.Komentāri (17)
Sv. Speerx zaudē
23. janvārī, plkst. 14:48
Viss, kas man pieder, reiz zudīs.Jo vairāk es iegūšu, jo vairāk būs jāzaudē.
Jo vairāk cilvēku es satikšu, jo vairāk būs to, kā es nesatikšu vairs nekad.
Jo vairāk vietās es paspēšu būt, jo vairāk būs vietu, kurās es nebūšu vairs nekad.
Komentāri (7)
Sv. Speerx dzejnieks
14. janvārī, plkst. 14:59
kūpuotī kūpuotī rokstimama kuknē
a papa makstī
Komentāri (2)
Sv. Speerx un Dievs
12. janvārī, plkst. 22:28
Netālu ir iela. Mašīnu dūkoņa, riepas, motori.Krēslo. Uz nakti sāk piesalt, un Alfam ir auksti. Sniegs skrapst zem kājām. Viņam ir slapjas kājas. Viņš skatās uz pilsētu no augšas, no gaisa tilta, kas ved pāri mašīnu pilnai pilsētas ielai.
Es redzu debesu malu, kur sastājušies tumši sniega mākoņi. Saulrietā spīd sarkanām malām. Es redzu katedrāles torņus. Milzīgas velves, krēsla, vīraks. Zem kājām skan flīzes. Koka soli. Pustumsā iegrimis altāris, kur spīd mūžīgā Dieva acs. Maza lampiņa, kam kāds pa laikam pielej eļļu, lai tā neizdzistu.
Vai tad, ja nebūtu eļļas, beigtos arī ticība? Vai varbūt tad tā degtu tikai no Dieva gaismas?
Kurā mirklī Dievs pārstāja būt viņš pats un kurā mirklī cilvēki sāka spēlēt Dievu.
Komentāri (2)
Sv. Speerx un darbs
7. janvārī, plkst. 1:03
braucām uz Latviju.apsniguša tīruma malā bija liels uzraksts:
"Rabota za graņicoi možet okazatsa rabstvom".
dzīva taisnība - nekas cits jau nemaz negaida.