Rubrika: Bibliotēka - Klasiķu sejas | komentāri (7)
Ērlenns Lū
( 1969 )
Norvēģija
Ērlenns Lū (Erlend Loe, 1969) viens no pasaulē iemīļotākajiem norvēģu rakstniekiem. Debitējis 1993. gadā ar grāmatu „Pazudis ar sievieti” (Tatt av kvinnen; ekranizācija Pētera Nesa režijā 2007. gadā), strādājis arī psihiatriskajā slimnīcā un skolā; bijis kritiķis, parādījies arī aktiermākslas, īsfilmu un mūzikas video jomā.
Pēc debijas romāna Lū uz ilgāku laiku pievērsies bērnu literatūrai, radot arī pieaugušo starpā ļoti iemīļoto varoni Kurtu – vēstot par viņu 4 grāmatās: „Zivs”, „Kurts kļūst neciešams”, „Kurt, quo vadis?” un „Kurts šmorē, lai atpūtinātu galvu”. Deviņdesmito gadu beigās Lu sarakstījis arī bilžu grāmatu bērniem „Lielais sarkanais suns” (Den store røde hunden, 1996) un vienu īsromānu „Marija un Hosē” (Maria & José, 1994), ko, tāpat kā grāmatas par Kurtu, ilustrējis Kims Jorteijs (Kim Hiorthøy).
Lū otrais romāns „Naivi. Super” (Naiv. Super) iznācis 1996. gadā un uzreiz iemantojis lasītāju un kritiķu labvēlību. Tas ir tulkots 30 valodās un izdots visā Eiropā un ārpus tās. Romāna varonis ir divdesmitgadnieks, kurš piepeši jūtas dzīvē aizķēries, pamet studijas un pievēršas vairākām lietām, savu pasauli kārtojot pēc paša sastādītiem sarakstiem, kuru priekšgalā (interešu jomā) nāk laika un relativitātes teorijas. Varonis mēģina strukturēt šo pasauli – ar to pierādot (bez liekiem vārdiem), ka arī minimālismā un lielajā vienkāršībā, ar kādu varētu ne allaž glaimojoši raksturot ļaužu prātus, ir vēl nepieciešams kaut ko salikt pa vietām, izvirzīt vērtības, uztaisīt kādu sarakstu; ja tas nav iespējams, dauzīt sitamdēli vai mētāt bumbiņu pret sienu. Grāmatu mēdz salīdzināt gan ar Justeina Gordera „Sofijas pasauli” (Lielo Tēmu iztirzājuma vienkāršībā), gan ar Selindžera „Uz kraujas rudzu laukā” – varētu sacīt, ka jautājumi, kas nodarbina jauno cilvēku, ir gandrīz tie paši, taču galvenais varonis, atšķirība no Selindžera darbiem, nav ne varonis, ne antivaronis. Tas ir kāds, ko var reducēt līdz naivāko jautājumu uzdevējam katrā no mums, gandrīz bezpersoniskai balsij, kas tomēr vienmēr ir atšķirama no citām. Times recenzijā norādīts, ka narators nekur nemin savu vārdu; grāmatas beigām parādās paša autora vārds, ļaujot saistīt runātāju ar viņa paša labsirdīgo tēlu.
Pagājušā gadu tūkstoša izskaņā izdots romāns L (L, 1999) – smieklīgs stāstījums par ideju, kas lemta neveiksmei, un par paaudzi, kas aizmaldījusies tālu prom no cilvēkiem un mītiem, kas to radījuši. Romāns vēsta par jauniem vīriešiem, draudzību, sacensību un spēlēm.
2001. gadā sekojis romāns „Fakti par Somiju” (Fakta om Finland) – krieviski šis virsraksts izsmeļoši tulkots kā „Labākā valsts pasaulē”; romāns ir humora pārpilns, kaut arī varoni – brošūru izgatavotāju - vajā vienas vienīgas nepatikšanas, un lasītājs spiests konfrontēties ar viņa fobijām (tostarp bailēm no pārmaiņām), žēlabām un vientulību.
Trīs gadus vēlāk iznāk romāns „Doppler” (Doppler, 2004), ko vērtē kā soli vēl tālāk absurda pasaulē un ļoti izsmalcinātu mūsdienu vērtību kritiku. Gadu vēlāk „Doppler” tēmu turpina romāns „Smagās automašīnas Volvo ” (Volvo Lastvagnar).
2006. gadā kopā ar Pēteru Amundsenu (Petter Amundsen) Lū sarakstījis darbu „Ērģelnieks” (Organisten), kurā norvēģu ērģelnieks atklāj Šekspīra pirmo manuskriptu noslēpumu. Gadu vēlāk seko nopietnāks romāns „Mulejs” (Muleum) – tas vēsta par 16 gadīgu meiteni Jūliju, kas zaudē visu ģimeni aviokatastrofā un mēģina atgūties, rakstot suicidālām pārdomām pilnu dienasgrāmatu un sēžot ģimenes mājā Norvēģijā kopā ar poļu strādnieku Kšištofu, kurš nolīgts izflīzēt baseinu. Jūlija vēlāk izvēlas ceļot (jo pirms vecāku nāves saņēmusi sms ar vēlējumu darīt to, ko gribas darīt) un atklāt, ka lidostas dod lielu brīvības sajūtu – vienu no tām iluzorajām brīvībām, ko var izmantot izmantot kā rituālu spēli prāta nomierināšanai.
2008. gads atnes vēl vienu grāmatu par Kurtu – „Kurts top svēts” (Kurtby), bet 2009. gadā top paskumjš romāns „Rāmās dienās miestā Mixing Part” (Stille dager i Mixing Part), kas vēsta par Telemanu ģimeni, kas pavada brīvdienas netālu no Minhenes; vīram nepatīk Vācijā, viņam ir problēmas ar alkoholu, un viņš ir iemīlējies anglietē, ko nekad nav saticis, taču nemitīgi izliekas, ka nav iemīlējies; sievai ir biezas brilles, un viņa, savukārt, kaislīgi mīl visu vācisko.
Ērlenns Lū saņēmis Dānijas Kultūras ministrijas balvu par grāmatu „Den store røde hunden”, kritikas balvu par „Kurt Quo Vadis?”, Bookseller’s balvu par romānu „L” un Franču Prix Européen des Jeunes Lecteurs par romānu „Naiv. Super” 2006. gadā.
Latviešu valodā „Naivi. Super” izdots 2005. gadā, to tulkojušas Inga Redjko un Guna Gavare;
2009. gada nogalē romānus par Kurtu vienā grāmatā "Kurts četrās grāmatās" izdevis apgāds „Liels un mazs” Jolantas Pētersones tulkojumā.