Komentē
3

Pirmdienās bērniem ir jāiet uz skolu, bet Ralfs un Beāte sēdēja mājās. Jo šajā pirmdienā ārā bija tik auksti, ka uz skolu varēja pavisam legāli neiet. Tagad viņi izmantoja brīvo laiku – skatījās pa logu. Tur bija papilnam sniega. Viss pagalms pilns ar sniegu un vairāk nekā. Varēja nojaust, ka kādreiz tur bijusi mašīna un krūmi, bet tagad tie visi bija tikai balti kunkuļi. Vairāk nesniga, bet nebija jau arī vairs vietas. Sniega bija papilnam, un tad vizuļoja, kā jau sniegs dara, kad ir ļoti auksti.

Ralfs vienkārši sēdēja, bet Beāte ar telefonu fotografēja skatu pa logu. Ralfs paskatījās, ko tad viņa tur fotografē, – tur taču nebija nekā, tikai liels sniega lauks.

– Ko tu bildē?

Beāte paskatījās ar noslēpumainu skatienu, Ralfu kaitināja šis viņas skatiens. Un viņa teica:

– Ko es bildēju? Baltos lāčus taču, dunduk.

Ralfs atkal paskatījās ārā.

– Kādus lāčus? Es neko neredzu. Tikai sniegs.

– Protams, ka neredzi. Tur jau tā lieta.

Beāte skatījās Ralfā jau klaji kaitinoši. Un turpināja:

– Baltie lāči uzbrūk tieši šādās dienās. Kad viss ir balts. Jo tad viņus nevar pamanīt!

Tas izklausījās pamatoti.

– Tikai tad, ja ļoti uzmanīgi ieskatās. Nez vai tev izdosies.

Ralfs skatījās ļoti uzmanīgi, un tiešām – tur nāca baltie lāči. Tagad Ralfs viņus redzēja pavisam skaidri. Tie bija ļoti lieli un pūkaini, bez skaņas tie cilāja savas stiprās ķepas un tuvojās mājai. Tas Ralfam šķita aizdomīgi:

– Kāpēc viņi nāk šurp?

Māsa zināja arī to:

– Lāči ir izsalkuši. Viņi gaidīja šo sniegu, lai ietu medībās.

Tas jau bija uztraucoši. Ralfs drudžaini mēģināja atcerēties, ko baltie lāči ēd.

– Ko baltie lāči ēd?

– Kas tad to nezina! Vislabāk viņiem garšo cilvēka gaļa. Un! Īpatnēji, bet viņi ēd tikai puisēnus. Meitenes neaiztiek.

Ralfs atkal paskatījās uz lāčiem. Tie bija jau daudz tuvāk. Lācis, kurš soļoja pirmais, pasmaidīja. Tas nebija patīkams smaids. Lācim bija asi un balti zobi.

– Viņš ir mani pamanījis!

– Bet protams! Viņi nāk tieši pie tevis.

Beāte atvēra logu.

– Mm, tagad viņi jau jūt tavu smaržu!

Tiešām, Ralfs redzēja, kā pirmais lācis labpatikā sarauc degunu.

– Bet mīļā māsa, kāpēc tu atvēri logu?

– Ha! Lai lāči var iekāpt!

Ralfs paskatījās uz Beāti – vai kāda te nebija bīstamāka par lāčiem? Viņa to apstiprināja:

– Es ar telefonu uzfilmēšu, kā lāči apēd mazu puisēnu! Dabūšu miljons laiku!

Ralfs nodrebēja. Nē, ne jau bailēs! Viņš bija diezgan drosmīgs puisēns. Bet pa atvērto logu istabā ienāca aukstums. Ralfam kaut kas ienāca prātā.

– Labi, baltie lāči medī, kad ir sniegs. Zinātnisks fakts. Bet vai tu zini, kad medī vampīri?

Beāte skeptiski paskatījās uz Ralfu un iemeta mutē piparmētru konču. Vampīri viņu tomēr interesēja.

– Nu, nu?

Ralfs uztaisīja gudro seju:

– Vampīri jau nav stulbāki par lāčiem. Arī viņi grib palikt nemanīti.

– Nu, nu?

Beāte vairs nepavisam nebija tik vienaldzīga, kā izlikās. Ralfs gāza tālāk:

– Kādi ir vampīri?

– Nūūū… Skaisti.

– Un vēl?

– Auksti.

Ralfs pacēla pirkstu. Atklājuma brīdis bija klāt.

– Tieši tāpēc vampīri uzbrūk, kad apkārt ir auksti.

Beāte saprata, ka tas patiešām ir tā. Ralfs viņai vēl palīdzēja:

– Vampīri viegli var kļūt neredzami. Bet auksti viņi ir tāpat. Tāpēc cilvēki uzreiz sajūt, kad tie viņiem pieskaras. Bet, kad ir auksti – kā tagad…

Beāte iepleta acis lielākas nekā leduslācim. Istabā tiešām jau bija diezgan auksti. Ralfs salēcās un pacēla roku:

– Šķiet, man nupat pieskārās auksti pirksti…

Beāte satraukumā pārkoda piparmētru konču un tūlīt iekliedzās:

– Vampīrs mani bučo!

"Viņa ir pavisam jukusi," nodomāja Ralfs, "tūlīt viņai izsūks asinis, bet šī domā tikai par bučām."

Plaukt, atvērās istabas durvis, un ienāca mamma.

– Kāpēc jūs turat vaļā logu?

Ralfs un Beāte saskatījās, tad paskatījās pa logu. Vairs nekas nebija redzams. Tikai sniegs.

– Es taču teicu: logus nevirināt.

Beātei kaut kas ienāca prātā:

– Bet mammu! Kāpēc tu neesi darbā? Tu teici, ka šodien mēs būsim vieni.

Mamma brīnījās:

– Kā? Vai tad šodien nav svētdiena?

Abi atkal saskatījās.

– Nē. Pirmdiena. Pavisam droši.

– Es paskatījos, ka jūs guļat, un arī likos atpakaļ gulēt. Kāpēc tad jūs neesat skolā?

– Bet mammu!

– Ak, pareizi. Aukstums.

Un tas viņai kaut ko atgādināja.

– Jūs labi zināt, ka ir pārāk auksti, lai ietu uz skolu, bet jums tomēr šķiet pietiekami silti, lai turētu vaļā logu. Cik man ir gudri bērni!

Un viņa aizvēra logu. Ralfs klusi un, jāatzīst, arī atviegloti nopūtās.

Mamma sakārtoja Beātei matus.

– Ko jūs vispār darāt?

– Tā. Muļķībiņas.  

– Nu malači. Nāciet ēst!

Un mamma aizgāja laikam uz virtuvi. Bet pusceļā pagriezās un piebilda:

– Bet, lai tiktu pie ēšanas, jums jāpasaka, ko šodien esat iemācījušies!

– Bet mammu, šodien nav skolas!

– Nekas. Katru dienu ir kaut kas jāiemācās.

– Bet mammu, ir tikai rīts!

– Nekas, kaut ko izdomājiet.

Un viņa aizgāja. Drīz virtuvē kaut kas sāka čurkstēt.

Ralfs jautāja:

– Ko mēs iemācījāmies?

Beāte paraustīja plecus:

– Nezinu. Kaut ko par fantazēšanu? Ka nav nekādu leduslāču pagalmā.

– Kā tad tā?

– Es taču tevi mānīju.

– Tiešām?

Tad no loga puses atskanēja klusi rūcīga balss:

– Lūdzu, atveriet uz mirkli logu!

Viņi abi jau kuro reizi saskatījās un paskatījās uz logu. Tur it kā neviena nebija. Bet balss teica atkal:

– Lūdzu! Uz mazu mirkli atveriet! Man iespieda ūsas. Uz mirkli, tad atkal varēsiet aizvērt.

Ralfs un Beāte atkāpās tālāk no loga. Tā labi tālāk.

– Es jums neko nedarīšu! Man iespieda ūsas!

Abi noraidoši purināja galvu un kāpās vēl tālāk.

– Kā tādi bērni, – teica kāda auksta balss tepat blakus, istabā. Bērni šaudīja skatienus, bet nevienu neredzēja. Balss bija auksta, bet laipna, tā atkal runāja:

– Es atvēršu to logu uz mirkli. Un uzreiz aizvēršu, labi?

Tiešām, logs atvērās. Aukstā balss teica:

– Skrien nu, pinkābol!

Bet klusi rūcīgā atbildēja:

– Paldies, vēsais džek.

Logs aizvērās, un iestājās klusums. Vispār neko nedzirdēja.

Tikai mamma sauca no virtuves:

– Nāciet momentā, cik var gaidīt!

Un viņi joza uz virtuvi.

Pa ceļam Ralfs vēl apturēja māsu:

– Pag! Ko tad mēs šodien iemācījāmies?

– Ka aukstums ir kūl!

– Derēs.

Jānis Joņevs

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!