Teātris
21.08.2017

Viens pret vienu ar skatītāju

Komentē
0

Atskats uz "Dirty Deal Teatro" desmitgades svinībām

"Dirty Deal Teatro" dzimšanas vietā – izmēros samērā šaurā metināšanas darbnīcā Andrejsalā – nu plešas naudīgas auditorijas iemīļots klubs "First Dacha". Pašlaik šajā rajonā nekas vairs neliecina par to, ka pirms desmit gadiem tur savus zelta laikus piedzīvoja Rīgas pirmais radošais kvartāls. Mākslinieku aiziešana no šī visnotaļ romantiskā apvidus bija skumīgs un arī skandāliem pilns process. "Dirty Deal Teatro" ceļš desmitgadē vedis no iepriekš pieminētās būdiņas, kura dalīta ar Latvijas elektroniskās mūzikas entuziastiem "Dirty Deal Audio", uz privāti apdzīvotu trīsstāvīgu rezidenci citā svaigi sakoptā radošā kvartālā – Spīķeros.

Augusta sākums "Dirty Deal Teatro" vienmēr bijis rosīgs laiks. Kamēr citi Latvijas teātri pēc vasaras pauzes tikai iesildās jaunajai sezonai, Spīķeros mazākā vai lielākā rādiusā jau notiek aktīvi jauno mākslinieku radošās domas treniņi. Vairākus gadus tie noritēja festivāla "Dirty Drama" ietvaros, šogad – semināra un radošās darbnīcas formātā. Lai kāds būtu šo pasākumu mērogs, mērķis saglabājies nemainīgs: ļaut jaunajiem teātra profesionāļiem sastapties ar citiem teātra veidotājiem no Eiropas un gūt svaigas idejas. Savukārt teātra cienītājiem šī rosība jau gadiem sniegusi iespēju vasaras atpūtas un dārza darbu grafikā iekļaut arī nepieradinātu teātra pieredzi. Tādējādi gadu gaitā "Dirty Deal Teatro" kļuvis ne tikai par vietu brīviem jauno teātra mākslinieku eksperimentiem, bet arī spēles laukumu, kur salīdzinoši intīmā atmosfērā iespējams tikties ar dažādām teātra izpausmēm atvērtu auditoriju. Izņēmums šajā ziņā nebija arī "Dirty Deal Teatro" desmitgades svinības. Trīs dienu laikā tās savus viesus aicināja gan domāt par teātri dažādās starpdisciplinārās kategorijas, piemēram, caur psiholoģijas vai folkloras prizmu, gan iesaistīties pašā procesā, ne tikai vērojot "Dirty Deal Teatro" uzticīgo mākslinieku sagatavotās izrādes, bet arī kļūstot par daļu no tām.

Visintīmāko tikšanos ar teātra mākslu "Dirty Deal Teatro" savas jubilejas viesiem piedāvāja pirmajā svētku vakarā, kad Andrejostā, cik nu tuvu iespējams teātra oriģinālajai dzimšanas vietai, citā teātra mājvietā – Hedas mājā –, norisinājās vairākas lekcijas, kurās dažādu zinātnes nozaru profesionāļi 50 minūšu garos lasījumos piedāvāja klausītājiem savu skatījumu gan par stāstu stāstīšanas tradīcijām, gan to korelāciju ar apkārtējo vidi. Paralēli tiem "Dirty Deal Teatro" sapulcētie mākslinieki – Jānis Balodis, Aiva Birbele, Andrejs Polozkovs, Dana Indāne, Ieva Gaurilčikaite un Matīss Gricmanis – visnotaļ neuzkrītoši sanākušos aicināja kopā doties piedzīvojumos pa tuvējo teritoriju. Izrāde viens pret viens: grūti iedomāties vēl personiskāku teātra formātu. Tas, kur uz mirkli pazuda katrs no auditorijas locekļiem pēc liktenīgā uzaicinājuma, kas tika veikts, diskrēti piebakstot vai uzsitot uz pleca, ir viena no vakara lielākajām mistērijām. Vai viņi devās vērot putnus, dejot saulrietā, varbūt nodevās sarunām kādā auto? Varbūt šajā vakarā bija arī kāds veiksminieks, kuram izdevās izbaudīt visas mākslinieku piedāvātās miniizrādes, pārējiem vien atlika dalīties savos piedzīvojumu stāstos.

Tieši drosme aicināt skatītājus piedalīties izrādēs izceļ "Dirty Deal Teatro" citu vidū. Sezonas laikā dažreiz tas izdodas formālāk, citreiz veiksmīgāk. Tomēr teātra desmitgades svinības pārliecinoši apliecināja, ka auditorija pie šīs pieejas ir pieradusi un zina, ka dodas uz vietu, kur izrādi varētu būt ne tikai pasīvi jāvēro no anonīmajām, tumšajām sēdvietām. Šī apziņa līdz iespējamajam minimumam mazinājusi tik ierasto neērtības sajūtu, kas parasti teātrī seko skatītājiem adresētiem uzaicinājumiem izteikties vai piedalīties kādā aktivitātē. Teātra mākslinieku prasmi uzrunāt, bet tajā pašā laikā ar izdomu saglabāt zināmu provokācijas un noslēpumainības elementu visspilgtāk apliecināja viens no centrālajiem svinību notikumiem – DDT desmitgades īsizrādes.

"Vārds, uzvārds?" Spīķeros pie teātra ieejas durvīm, dodoties uz četrām plānotajām īsformāta izrādēm, monotonā balsī apmeklētājiem noprasīja ofisa uniformā – baltā blūzē un melnos svārkos – tērpta meitene. Ar nelielu mulsu tūļāšanos vārdi no auditorijas tiek izspiesti, un, uzkāpjot līdz teātra trešajam stāvam, visiem visdrīzāk kļuva skaidrs, ka šī personīgā informācija tuvākās pusotras stundas laikā tiks izmantota. Tomēr ilgās bailēs par to, kā šī procesija notiks, sanākušajiem nebija jāslīgst. Pirmā no četrām izrādēm kulminē mirklī, kad katrs atnākušais izdzird savu vārdu. Atalgojums par drosmīgu piecelšanos un pietuvošanos spēles laukumam ir salds – 10 eiro. "Īsti?" zāli pāršalca klusi čuksti. Jā! Visiem gan tā neveicas, un tie, kuru vārdi atradās saraksta beigās, saņem vien iespēju vērot, kā caurcaurēm izmirkušā uzvalkā tērpies aktieris Ivars Krasts smalki gaudulīgā balsī izpilda grupas "Remix" superhitu "Meitene kafejnīcā". "Skumjas acis jums šovakar…" Te nu grūti iedomāties vēl precīzāku un personīgāk vērstu lakmusa papīriņu, caur kuru aktivizēt pārdomas par pasauli, kurā dzīvojam, tās veiksminiekiem un pabērniem. Vēlāk, dodoties prom no teātra, negaidīti iegūtos līdzekļus apmeklētājiem bija iespēja investēt biļetēs uz citām izrādēm. Visu cieņu, atjautīgi!

Pat ja nauda iet secen un Ivars Krasts neiedvesmo, ilgi skumt gan nenācās, jo ceļš no trešā stāva skatītājus veda uz teātra tumšāko zāli, kur bija iespēja piedzīvot attiecību drāmu un trilleri austrumu naktslokāla atmosfērā ar aktrisi Santu Didžus kolorītas kurtizānes lomā. Savukārt blakus telpā apmeklētāju, iepriekš anonīmi atklātos, kvēlākos noslēpumus un kaunīgas domas skaļi nolasīja aktieris Jurijs Djakanovs. "Es mīlu Kristapu Ķeseli! Es nezinu, kas viņš ir, bet es viņu mīlu!" zālē izskanēja kādas kvēlas jaunā aktiera pielūdzējas mīlas mokas. Pats varonis bija klāt un nu ir informēts. Kā jau jubilejās pienākas, sanākušos vakara gaitā priecēja trīs kūkas un vīns, un… saldsērīga režisora Ivo Brieža uzruna. "Kādi mēs bijām, kādi esam un kādi būsim?" – tie ir jautājumi, kuri, piesakot jubilejas īsizrādes, tajās iezīmēti kā centrālie, un par ko gan citu, svinot ieiešanu jaunā desmitgadē, runāt?

"Dirty Deal Teatro" viennozīmīgi ir daudz ko atzīmēt, tieši tik, lai atļautos svinēt trīs dienas ar tik apjomīgu programmu. Tikpat šarmants un domas rosinošs kā reālās izrādes, svinību laikā bija Spīķeros iekārtotais "Garlaicības muzejs". Tiem, kuri teātrī redz vietu ne tikai spēlēm ar realitāti un fantāziju, bet arī dažādām diskusijām, noteikti bija prieks, ka uz vienu vakaru "Dirty Deal Teatro" telpās atdzīvojās diskusiju cikls "Vakara brokastis". Savukārt svētku koncerts uz teātri atveda vienu no senākajiem tā iemītniekiem – apvienības "Umka.lv" Vectēvu. Protams, svētku reizēs var pārskaitīt iegūtās "Spēlmaņu nakts" statuetes un vēlreiz atzīmēt, ka pašlaik valsts teātros vadošie jaunās paaudzes režisori Elmārs Seņkovs, Vladislavs Nastavševs un Valters Sīlis "Dirty Deal Teatro" ir savējie, bet vairāk priecē tas, ka teātris Annas Sīles vadībā turpina būt jauno teātra mākslinieku eksperimentu un diskusiju telpa. Bez tās nozares attīstība nav iedomājama. Lai ir kur augt!

Vēlies atbalstīt interneta žurnāla Satori.lv darbību? Ziedo skaistākai nākotnei! Un sirdij silti!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0