Foto - Ģirts Raģelis
 
Eseja
03.10.2017

Vienkārši mīlestība

Komentē
0

Es sēžu rindā Gaiļezera neatliekamās palīdzības vestibilā Vecgada vakarā. Ne šādi biju iedomājies pavadām stundas līdz Jaunajam gadam. Es paskatos apkārt. Cilvēki gaida savus mīļos – kāds klusā mierā, kāds ne. Lūkojos viņu acīs un vienā mirklī varu pateikt, kas viņi ir. Daži sēž un spēlējas ar saviem telefoniem, zinot, ka viņu piestāšana šeit būs īsa un relatīvi patīkama, kamēr citi satraukti aplūko katru mazāko šķirbiņu uzgaidāmās telpas sienā.

**

Es drebu. Nekad mūžā neesmu juties tik vientuļš. Neviens nezina, ka esmu šeit. Es uzrakstu savai māsai vatsapā. Visa ārējā pasaule ir pārstājusi eksistēt. Pasaule ir šis gaitenis, divi cilvēki man blakus un durvis man pretim.

**

Tagad, pēc pirmās pārbaužu kārtas, atkal esmu ārpus durvīm un gaidu smadzeņu skenēšanu. Pārvarot sākotnējo šoku par diagnozi, es nomierinos, jo apzinos – ja lieta būtu nopietnāka, es šeit negaidītu. Tas man liek justies vieglāk.

**

Šis bija ļoti garš gads, tāds, kurā personīga un globāla rakstura sūdi ieguvuši iepriekš nebijušus mērogus. Bet man vēl bija cerība. Noturēt to visu sevī un virzīties uz nākamo punktu savu apņemšanos sarakstā. Līdz vienā acumirklī saraksts tika nodzēsts un izvirzījās jaunas prioritātes.

**

Esmu daudz lasījis un jautājis cilvēkiem, kā rīkoties, saskaroties ar to parādību, ko mēs saucam par dzīvi. Toreiz, gaidot uz neatliekamo palīdzību, es atradu atbildi, ko biju meklējis: turies ciešāk pie tiem, kurus mīli, jo tas viss var izgaist vienā acumirklī.

**

Es izeju no slimnīcas aukstā tumsā. Kamēr gaidu taksi, mans prāts ir pilnīgi tukšs. Kaut kādā ziņā domāt šobrīd šķiet pārāk sirreāli. Jau drīz es attopos veikalā pērkam augļus un balzamu, tad vairākās Jaungada ballītēs, smejoties, spēlējot spēles, iesaistoties nopietnās diskusijās, ejot uz uguņošanu, nesaprotot, kas tikko notika. Man ir izdevies sagaidīt vēl vienu gadu.

**

Tā ir taisnība, ko stāsta par šādiem brīžiem – par dzīves laimes mirkļiem un nožēlu, kas nozib gar acīm. Tavs prāts atsauc atmiņā to, kas tev nozīmējis visvairāk, vienalga, vai tas bijis kaut kas labs vai slikts. Es jums varu pateikt, kas parādās priekšplānā – tie, kurus tu esat mīlējuši, un tie, kuri mīlējuši jūs.

**

Vārdam "mīlestība" rēgojoties ik uz soļa, tas kaut kā zaudējis savu jēgu. Bet tā tam nevajadzētu būt.

**

Vienkārši mīli. Mīli tā, it kā tu vēl nekad neesi mīlējis. Mīli tos, kuri tev blakus ir tieši tagad, jo rītdiena vēl nav pienākusi, šodiena – gan. Mīli pa īstam, jo tas ir vienīgais veids, kā tam piešķirt jēgu.

No angļu valodas tulkojusi Elizabete Lukšo-Ražinska

Projekts "Latvija dažādās valodās" īstenots sadarbībā ar biedrību "Latvijas Pilsoniskā alianse" un Kultūras ministriju projekta "Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu pilsoniskās sabiedrības attīstības un starpkultūru dialogu jomā" ietvaros. Projekta finansējuma avots ir Latvijas Republikas valsts budžets.

Vēlies atbalstīt interneta žurnāla Satori.lv darbību? Ziedo skaistākai nākotnei! Un sirdij silti!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0