Dzeja
04.09.2015

Vēstules un citi dzejoļi

Komentē
0

Anuars Duisenbinovs ir dzimis 1985. gada 1. jūnijā Kazahstānā. Dzejnieks ir Astanas mūzikas un literatūras vakaru idejas autors un organizators. Piedalījies tādos dzejas festivālos kā "Сөзыв" (2012), "Сөзыв-2" (2013), "Полифония" (2014), kā arī Almati un "CoolCity" Starptautiskajā tīmekļa dzejas festivālā (2014). Pabeidzis Almati Atvērto literāro skolu (2013–2014). Viņa darbi tikuši publicēti krājumā "Krievu dzeja Kazahstānā" Nr. 42 (2'14), kā arī "TextOnly", "Polutona.ru" un citos interneta žurnālos. 2015. gada Dzejas dienu pasākumā "Ziemeļi-Dienvidi" 4. septembrī Anuars Duisenbinovs lasīs savu dzeju Kaņepes Kultūras centrā. Latviski viņu atdzejojis Svens Kuzmins.

Vēstules no 2050., Vol.1

Sveiks, Žakē. Katru dienu kļūst arvien sliktāk.
Nezinu, vai maz tikšu no šejienes prom, stulbais likums...
Bet nekas. Es izglītojos tālmācībā un nedaudz protu kodēt,
ja veiksies, mani pieņems darbā par baiterkeku [1]. Tiesa, viņiem rodas jautājumi.
Es izgāju kursu mājaslapā, kas pie mums ir aizliegta.
Es, protams, klusēju, bet viņi kaut ko nojauš.
Ak Dievs, es negribu atpakaļ uz labošanas džummu [2] konvoja pavadībā.
Umma [3] ir sajukusi prātā, Žakē. Vakar valsts ticības ministrs paziņoja,
ka puiši, kas aizdedzināja sinagogu, tiks amnestēti, jo tagad ir hafīzi [4].
Jā, iedomājies? Izmācījās no galvas astoņu cietuma mēnešu laikā.
"Tagad viņu dvēseles ir tīras un tām vajadzīgi brīvi ķermeņi."
Pārcēlos uz Medreses [5] pilsētiņu, dzīvoklī palikt nebija ļauts
pēc tā gadījuma ar ballīti.
Neko nenožēloju, bija jautri, kā jau vienmēr, pilnīgs buhanšatirs [6].
Pilsētiņā mums ar lūgšanu brāli ir viena istaba,
vēl nedaudz, un būšu alerģisks pret arābu valodu.
Šķiet, visus šos gadus mēs velti priecājāmies par tādu demogrāfisko sprādzienu.
Ir viņā, brālī, kaut kāda zvērīga seksualitāte, tikai nesmejies!
Tumsnējs un melnacains, bet, kad lūdz Dievu, tad skats – tīrā dziesma.
Mati saraini un vijīgi kā mans izmisums tavas prombūtnes laikā.
Zinu, bijām vienojušies, bet citādi vairs nevar, saproti?
Visapkārt bailes.

Žak-Žakē, esmu noilgojies. Cik daudz par to drīkst rakstīt, es pat nezinu.
Kā tur palika ar apvedceļu? Man šķiet, ka maršruts jāapdomā vēlreiz.
Mani uztrauc ideja par preču vilcienu. Un vai tev pietiks naudas dokumentiem?
Lūdzu, tikai neielaidies avantūrās. Krāj klusītēm, es pāris gadus pagaidīšu.
Tā nav problēma. Galvenais, lai laimes kurjers netiktu pieķerts.
Vai teicu, ka ne alkoholu, ne cigaretes vairs nav iespējams nopirkt?
Tā ja, pirms mēneša stājās spēkā likums.
Izmisums kā tradicionālo vērtību propagandas pēdas.
Tāda sajūta, it kā mans mīļais galvaspilsētas vējš,
nedaudz aptracis, brīvs un mežonīgs, nu ir pieklusis.
Protams, pie vainas ir blīvā apbūve
un "Rūpnieciski inovatīvās attīstības programma".
Visus pabarot un visiem sacelt istabeles.
Pišas kā truši, Žakē, bez prežiem, bez liekas jādelēšanās.
He-he. Bez jādelēšanās. Ak Dievs, redzi? Es vairs nevaru izturēt!
Zini, pie kā es strādāju? Pie aplikācijas otro, trešo
un ceturto sievu meklēšanai! Tagad tas ir atļauts.
Lūk. Nekāda tindera [7], bet līdz grindram [8] tā arī neizdevās nodzīvot.
Mūsu mērķauditorija ir pirmās sievas, kas meklē
likumīgas mīļākās saviem vīrekļiem. Drukas kļūda,
bet lai paliek. Laikam nav nejauša.
Tu norēktos, ja redzētu tehnisko uzdevumu.
Mūsu analītiķe Saltanāta, Sazin_kāda_daudzsievu_vīra meita,
pati vēl nav precējusies, taču sastādīja to tik skrupulozi un kaismīgi,
ka pat vārds sublimācija te diez vai ko līdzēs.
Smiekla pēc varētu viņu izdrāzt,
ja vien par ārlaulību sakariem nedraudētu gads cietumā.
Nu, vismaz ar akmeņiem vairs nesit. Evolūcija, vai zinies!

Labi, laiks iet uz beigām, pēc piecām minūtēm atslēgs tīmekli.
Varētu jau tekstu sagatavot iepriekš, bet tas nav droši.
Proxy pārstādu reizi nedēļā. Manas mazās nelegālās vēstules –
lūk, viss, kas man atlicis. Mīlu.

P. S. Un tomēr divdesmitajos te vēl bija labi!
Atceries, kas bija par laikiem gadu, pirms aizbrauci.
Labs dzerstiņš vēl nelikās kā brīnums,
un varējām pat teikt "kā apriebies tusēt!".
Un smieklīgie, bezpalīdzīgie narkotiku apkarotāji no UBN,
kurus mēs saucām par Ubenotiem. Mīļais Žakē, kur tas viss ir palicis?
Ak. Nu labi. Es izturēšu, Žeņa, es noteikti izturēšu.
Mīlestība mani atbrīvos. Tā atbrīvos visus.

Piezīmes:

[1] Vārdu spēle – baits (informācijas mērvienība) + erkeks (vīrietis no Kazahstānas).
[2] Džumma – musulmaņu piektdienas lūgšana.
[3] Umma – musulmaņu kopiena.
[4] Hafīzs – cilvēks, kas iemācījies Korānu no galvas.
[5] Medrese – musulmaņu mācību iestāde.
[6] Vārdu spēle – Han Šatir (Hana telts kaz.; tirdzniecības un izklaides centrs Astanā) + "бухать" (dzert kr.).
[7] "Tinder" – iepazīšanās aplikācija.
[8] "Grindr" – iepazīšanās aplikācija cilvēkiem ar netradicionālu seksuālu orientāciju.

Nekā īpaša

Es bieži iztēlojos, kā pamostos mājā, drēgnā jūras krastā.
Es vientuļojos siltā, nekaitīgā vientulībā, kurā pat dzīvnieki ir lieki.
Es ieleju sev karstu tēju, aizsmēķēju un sēžu, klausoties ūdenī.
Tad es apģērbjos un izeju ārā, uzsmaidīdams nevienam nevajadzīgajai bākai tālumā
un klaiņoju pa klintīm gar šalcošo viļņu līknēm,
tie apskalo manu seju un matus, atstāj sāls pēdas uz mēteļa un apdzēš manu cigareti.
Es iztēlojos, ka beidzot māku izšķīst mirklī, neapzinoties, ka es esmu es,
bet, lūk, manas pēdas, kurpēs ar biezu zoli (cenšos nepaklupt)
bet, lūk, manas rokas, kas neapzināti šūpojas, lai noturētu līdzsvaru,
bet, lūk, manas domas un jautājumi:

kas ir draudzība, un kā to pareizi spēlēt
esmu taktisks, jauks un pieklājīgs, gribu, lai visi mani mīlētu un slavētu
vēlos uzmanību un vietu uz skatuves
esmu uzaudzējis tik biezu ādu, ka liekos apvainojumu necaurlaidīgs
taču patiesībā stipras bruņas ir vajadzīgas tikai ļoti trauslām lietām
visticamāk, mani varētu salauzt pat niecīgākais dūriens, ja es pārstātu attīstīt aizsargsistēmu
lāpīt caurumus, mācīties un vervēt sev par draugiem tikai visbīstamākos tipus
bet cik ilgi tā var turpināties, es jautāju
kāds ir galējais biezums, pirms kļūšu hermētisks
un kas notiks pēc tam
-
mani mācīja, ka galvenais ir ģimene un radniecības saites ir svētas
bet patiesībā es vienkārši nokļuvu šaurā intrigu un manipulāciju mezglā
kur jebkāda individualitātes izpausme tiek uzskatīta par apkaunojumu
"ұят болады", "не деген ұят" [1], nācās šo ujātu norīt kā ejakulātu
Aiziet, sajūtot mazu kristāliņu dūrienus mugurā, sadzirdēt, ko tie saka
ar kādām metaforām apzīmogo, kādā mērcē pasniedz baumas par mani, cik ilgi tās ēd
vērot kā viņu mīlīgie, labsirdīgie bērni pārtop par haizivju mazuļiem
tas viss ir labi, draugi, bet es esmu pārāk apjucis, mani šie mēsli neinteresē
es nesaprotu, kālab dzīvoju, bet jūsu spēles pat nevēlos saprast
-
kazahu tribālisms, kurls, kad jāsadzird pasaule, sareizināts ar vēl hermētiskāko islāmu
es te redzu katastrofu, bet kas gan es esmu, man laikam tikai izlikās
norēgojās kā atspulgs peļķē, kur čurā mana tauta
pavīdēja uz Mengilika [2] vārdā nosauktā ziepju burbuļa kruzuļotās virsmas
uzzibsnīja starp Zelta cilvēka bruņukrekla ķēdēm [3]
šis līķu uzvalkā tērptais puika, kas jāj izmirstošas sugas kaķa mugurā [4]
it kā simbolizē spēku, bet daudz vairāk liek domāt par trūdēšanu
sapnī redzēju, kā mana tauta mani paņem priekšā
un pēc tam upurē uz kurban-bairam un vāra no manis bešu [5]
tauki tek pa tuklajiem pirkstiem, bet kumiss liek miegties labpatikā [6]
viņu acis, kas jau tā ir šauras, aizveras pavisam
bērni spēlējas ar maniem kauliem, bet vispirms viņiem saka muži [7]
un viņi apzelē manus dzejoļus pa tīro, gluži kā sīki izbadējušies suņi
tie smilkst un skraida ap zemajiem galdiem, iekrīt spilvenos un kurpītēs [8]
tieši ar taukainajām sejiņām, viņi smejas, dejo un diedelē manas acis
bet acis ir domātas vecajiem, un viņi tās baudpilni ēd
un pat tas nelīdz pret viņu aklumu
vīrietis ar veiklu beki kustību atver manu galvaskausu, izņem smadzenes
sasmalcina, sajauc ar sulīgākiem gabaliņiem, pasniedz koka bļodā
pusaudži lec no altibakāniem un skrien pēc gardumiem, kurš pirmais
saujām rij delikatesi, kas vainojama pie viņu diskomforta
bet atmostoties es joprojām redzu katastrofu kā naftas dolāru šašu rituāli.

es redzu to stroboskopā, kad dejoju, kad dzeru konjaku vai pīpēju zāli
mūždien solot, ka nekad vairs no tevis neko neprasīšu
ka ir karš, kas nav mans, ka karš nav izeja
viss ir tāds, kāds tas ir, laiks palaist to vaļā
vienkārši ēd un dzer, dejo un aizmirsties
dodies ceļojumā, vēlreiz bezatbildīgi iemīlies
lai tevi pārpildītu iespaidi, aizstājot vienu absurdu ar citu, patīkamāku
tu nevienu neizglābsi un neizglābsies pats
galu galā, tevis nav un nekad nav bijis
nav un nav bijis
nav un nav bijis
viss sniegots un balts
-
Es iztēlojos, ka beidzot māku izšķīst mirklī, neapzinoties, ka es esmu es,
bet, lūk, manas pēdas, kurpēs ar biezu zoli (cenšos nepaklupt)
bet, lūk, manas rokas, kas neapzināti šūpojas, lai noturētu līdzsvaru,
bet, lūk, manas domas un jautājumi:

cik labi, ka man nav pat kaķa, kaķi ir dīvaini
laba tēja, būs jāpaņem vēl, ja vien bodniekam palikusi šī šķirne
būtu interesanti atjaunot un ieslēgt bāku, lai gan nevienam tā nav vajadzīga
tas priecētu aci, nez, cik tas izmaksātu
nē, Aleks (tā es sauktu jūru), es laikam tomēr izpīpēšu vēl vienu
bet tu man atnes brokastīs mīdijas, kaut kādam labumam arī no tevis jābūt
un pastāsti man vēlreiz to stāstu
-
Eju uz mazpilsētas bāru dažu kilometru attālumā.
Viļņi ir dzirdami visu ceļu, gan turp, gan atpakaļ.

Piezīmes:

[1] "Ұят болады" – būs kauns (kaz.), "не деген ұят" – kāds kauns, apkaunojums (kaz.).
[2] "Мәңгілік" – Mūžība (kaz.), runa ir par valsts programmu "Мәңгілік Ел" Kazahstānā, kuras nosaukums ir tulkojams kā Mūžīgā Tauta.
[3] Zelta cilvēks – arheoloģisks piemineklis, sakšu prinča un karavīra apbedījuma drānas, izstrādātas no zelta, neilgi pēc atklāšanas kļuvušas par jaunās, neatkarīgās Kazahstānas simbolu.
[4] Izmirstošās sugas kaķis – domāts Sarkanajā grāmatā ierakstītais sniega leopards, kas sastopams Almati tuvumā un ne tikai. Almati pilsētas Republikas laukumā ir uzstādīts Brīvības piemineklis, kurā Zelta cilvēks attēlots stāvus jājam sniega leoparda mugurā.
[5] Kurban-bairam – musulmaņu upurēšanas svētki par godu visvarenajam Allāham; Bešs – saīsinājums no "бешбармақ" (kazahu nacionālais ēdiens, "беш" (pieci) + "бармақ" (pirksti), parasti tiek ēsts ar rokām, neizmantojot galda piederumus).
[6] Kumiss – viegli alkoholisks ķēves skābpiena produkts.
[7] "Мұжы" – apzelē kaulu (kaz.).
[8] "Көрпе" – sega, pārklājs.
[9] "Бәкі" – kazahu saliekamais nazis.
[10] "Алтыбақан" – kazahu šūpoles no sešām lielām koka kārtīm ("алты" – seši, "бақан" – kārts).
[11] "Шашу" – no kazahu vārda "izmētāt"; kazahu tradīcija izmētāt cienestus pa grīdu, parasti bērni sacenšas, ceļot tos no grīdas un ēdot.

Baltais troksnis jeb tas kas ieķēries starp zobiem

tūlīt mani notrieks mašīna un tu uzrakstīsi dzejoli
nekādas pirmizrādes nebūs
tās būs čikāgas beigas
mēs šķērsojām ielu
kādu dienu man teica iljass
bet es nospriedu ka vienalga jāraksta
un katram gadījumam

man stambulā dzīvo divas meitas
esmu atbraucis no šimkentas
mazgāju grīdas
baidos no sirds operācijas
man vajadzīgs vēss klimats
ar šādiem vārdiem piecdesmitgadīgā farīza man nostreļīja cigareti

es strādāju par inženieri un būvēju ēkas
ilgojos pēc mājām bet joprojām taksēju
jo kā jau parastam kazaham
man ir hipotēka divi dēli un divi kredīti
mēs atbraucām es samaksāju halimam
un pievērsos tehno tāpēc ka tehno pavadījumā
ir viegli domāt par nāvi un pavasari
kā arī tāpēc ka es pēc visa spriežot
neesmu parasts kazahs

kas šī par ballīti jautāja aisulu
jūs te visi kaut kādi dīvaini
jums ir ļoti gari mati
daudz bārdaiņu un briļļaiņu tumšās telpās
un vēl tik daudz krievu
es atveru iekavas un domāju
nez kā tumsā un tikai ar skatienu
var atšķirt vai cilvēks ir krievs vai nav
es nezinu kurš te ir krievs
esmu redzējis visādus krievus gan tumšmatainus
gan gaišmatainus gan zilacainus gan brūnacainus
gan tādus kas nerunā krieviski
un kāpēc tas ir saistīts ar dīvainību
un vispār vai šī frāze nav dīvaina kad to izrunā krieviski
aizveru iekavas un dzirdu
kazahu maz bet vai jūs esat kazahs
aisulu nenojauta ka pati bija dīvaina
jo kopš pirmajām sarunas sekundēm es nevarēju saprast
kāda velna pēc viņa te atrodas
bet es uzskatu ka šajās lietās galvenās
ir pirmās sekundes mani dārgie draugi
man vēl nekad nav melojuši
dodiet man pueru un tekilu
iesākumam divas

bet tad ģima sarosījās un es līdz ar viņu
ar šiem dīdžejiem nekad nevar saprast
vai viņi liek mūziku vai mūzika liek viņus
un no tekilas saprotamāk nekļūst
jebkurā gadījumā tumšās brilles telpās vajadzīgas tāpēc
lai būtu komfortablāk dejot
ak tu muļķa meitene vai tiešām nav skaidrs
uzvelc brilles un tevis gandrīz vairs nav
tāds horeofobs kā es
tūdaļ pārvar paralīzi
un kļūst par vertikālu epileptiķi

naktsklubs ceļinograda kas atrodas cirka ēkā
šī pilsēta nebeidz mani pārsteigt
izstāžu centrs korme un traktē kā gribi
skaidrs ka korme nozīmē izstāde
bet tas neatceļ faktu ka korme nozīmē arī neskaties
vai precīzāk neredzi bet tā neviens nesaka
tas pats attiecas uz veikalu tīklu alma [1]
labi es tikai garām skrienot neko neņemšu
sirma nakts kazahu valodā taksometrā
šis apokaliptiskais sauciens un portāls uz helli
bet makšķernieki uz upes zem mana loga
ir tīrākais prieks un kaut kur zem ledus
palikušās dzīvības simbols
es biežāk staigāju pa virsmu nekā taisu āliņģus
es ieskatos zem ledus vietās kur tas plānāks
un piesardzīgi gandrīz klīrīgi sīkiem solīšiem
pārskrienu šai vietai un brienu tālāk
būtu es makšķernieks nomirtu badā
bet kā saka asja es esmu astanas vēja noslēpumainā zivtele
tāpēc arī slīdu pa ledu ar peldspurām ķerot gaisa plūsmu
bet ar muti alkoholu dūmus un tēju un vispār jebkādu ēdamo kāds pagadās
es izbakstu no zobiem āķus kunkstus skūpstus dzejoļus un pat laiku
es tik nevērīgi pret to izturos
izbakstu un metu ārā
ja vien to varētu savākt atpakaļ aiz manis sarindotos vesela armija
es kļūtu par pravieti kas iet pa upi un mētājas ar bezmaksas laiku
armija četrrāpus sekotu man un raktos zemē sniegā zālē un lapās
man piederētu cilvēkveidīgu cūku armija kas naivi baidās no nāves
nebaidieties mēs vienkārši ieiesim saulrietā un es to piepildīšu ar jūsu asinīm
nebaidieties no laika man nepietiks mūžībai un jūs cietīsiet badu
jūs izkāmēsiet tik ļoti ka jūsu šņukuri kļūs par visgardākajiem kumosiem
nebīstieties dievs man teica ka nedusmojas vienkārši arī viņš ir izbadējies
pret rītu mēs būsim aizgājuši līdz pasaules malai un spersim pēdējo soli
nekā personīga tikai brokastis

bet laiku nav iespējams savākt aiz citiem tāpēc es nevienam neesmu vajadzīgs
neviens nedzird tā noslēpumus starp maniem zobiem
neviens neredz kā eju pa ledu
neviens nejūt esības trīsas kad pieskaras kokam
neviens nepieskaras kokiem ja neskaita galdniekus un zārkotājus
un pēdējie laikam tās izjūt spēcīgāk nekā es
es esmu vien lēnām prātā jūkoša vārdu nesaturēšanas plūsma
es tikai cenšos nepārsprāgt lai gan īsti vairs nesaprotu kādēļ
es esmu tikai šis teksts kas cenšas apstāties
esmu norāvis termiņus jumtus augļus maskas un stopkrānus
nekas man nelīdz apstāties
nekas un es vairs neesam draugi
nekas tas ir tas ko es gribēju teikt
nekas ka es lietoju vārdu es jau divdesmit astoto reizi
šeit es pielieku jautājuma zīmi
gribas visu laiku šņākt kā radioaparātam kas nespēj atrast staciju
baltais troksnis tas ir baltais troksnis vienkārši ļaujiet šņākt
jūs varat apspriest vai islāms atļauj ēst vēžus un pēc kura hadīsa [2]
lai gan es tos labprāt ēstu kafejnīcā pēc alus
jūs varat teikt ka sorpa ir jēra gaļas tēja [3]
lai gan es lapprāt dzertu tēju no sausām emocijām
jūs varat teikt, ka būt par mani ir apkaunojoši un slikti
lai gan es pats sev teiktu know no shame
krieviski to pateikt nav iespējams
jūs varat apspriest bērnu audzināšanu sportisku uzturu un stāstīt anekdotes
tomēr es labprāt pasargātu bērnus no mūsu neprāta un pārstātu ēst un stāstīt jebko
joprojām nav stacijas tāpēc turpinām šņākt mēs esam vien troksnis pēc balsinājuma
protams no iekšpuses mēs droši vien esam melni kā izslēgts aifona displejs
melni un smirdīgi kā mūsu siržu kūstošā plastmasa
melni kā derena aronovska gulbji un neprognozējami kā nasīma taleba gulbji
melni kā karagandas dzīles un melni kā mangistau dzīles [4]
bet tagad mēs esam nobalsināti un esam protams balti
balti kā mūsu māšu neattaisnotais piens
balti kā salvetes un balti kā mūsu tēvu ģimenes
balti kā kokaīns un balti kā mūsu pasaules izziņas tukšā lapa
balti kā sniegs kurā mēs maigi raugāmies pirms pačurāt
balti kā troksnis kurā visu šo laiku esat klausījušies
bet tagad atrodiet savu staciju
noskaņojieties uz pozitīvo vai uz panākumiem vai ar ko nu jūs sevi mierināt
bet es griežu zobus
mans darbs ir griezt un šņākuļot
nāciet atpakaļ es vienmēr būšu te
bet ja nebūs manis atradīsies kāds cits
kādu dienu viņš izdzirdēs savus zobus un sāks tajos urķēties
viņš atradīs tajos āķus kunkstus skūpstus dzejoļus un pat laiku

Piezīmes:

[1] "Көрме" – kazahu valodā "izstāde", taču "көр" (skaties) + nolieguma apstāklis "ме" veido vārdu "neskaties"; "алма" – kazahu valodā "ābols", kā to arī bija iecerējuši veikala nosaukuma autori, taču vārdi "ал" (ņemt) un "ма" (noliegums) veido arī vārdu "neņem", "nepērc".
[2] Hadīsi – tradicionāli islāma nostāsti par Pravieša darbībām, kuri tika nodoti mutvārdos un vēlāk pierakstīti.
[3] Sorpa – bešbarmaka buljons.
[4] Karagandā tiek iegūtas ogles, bet Mangistau – nafta.

Anuars Duisenbinovs

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!