Jau ceturto gadu producentu apvienība "HansaMedia" apsveic Latvijas iedzīvotājus un Latvijas valstij piederīgos visā pasaulē mūsu valsts dzimšanas dienā ar tematisku video sveicienu, atgādinot, ka ikviens no mums ir svarīgs Latvijai.
Redaktore Eva Ikstena stāsta: "Sākotnēji tā dzima kā spontāna un patriotiska ideja – apsveikt savu valsti –, bet nu jau tā kļuvusi par tradīciju. Cenšamies radīt svētku nedēļā prieku un kopības sajūtu caur cilvēkstāstiem. Katra video sagatavošana ir bijusi īpaša vairāku nedēļu ekspedīcija, kuras laikā visā Latvijas teritorijā dokumentēti cilvēki.
Pirms došanās ekspedīcijā, kopā ar režisoru Jurģi Tūbeli un pārējo radošo komandu diskutējam, ko mēs personīgi vēlamies vēstīt. Šogad mums šķita svarīgi uzrunāt jauno paaudzi, tos, kuri veidos Latviju un runās latviešu valodā vēl pēc mums. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas literatūrzinātniekiem, izvēlējāmies 97 grāmatas, kas simbolizē gadu, kad izdota grāmata. Nolēmām Latviju skaitīt caur grāmatām, kas raksturo konkrēto gadu. Grāmatas no Gaismas pils ceļoja uz 97 bibliotēkām visā Latvijā, kur tās lasīja vietējie skolēni. Ļāvām pirmklasniekiem, kuri nupat apguvuši lasītprasmi, ņemt rokā grāmatu un lasīt. Viņi atvēra 17. lapaspusi (tajā tradicionāli tiek iespiests bibliotēkas zīmogs) un nolasīja pāris rindkopas. Vēlāk, rakstnieks Pauls Bankovskis izvēlējās vārdu no lasītā un ievietoja apsveikuma tekstā. Grāmatu secīgais (1918–2015) vārdu kalambūrs ir neordinārs pirmklasnieku un mūsu sveiciens Latvijai šogad.
Sveicam Latviju dzimšanas dienā, cildinot latviešu literatūru, valodu, grāmatniecību, bibliotēkas un skolēnus, atgādinot, ka bez mums nebūtu Latvijas un latviešu valodas, bet bez latviešu valodas un Latvijas – nebūtu mūsu."
Īstenotāji: producentu apvienība “HansaMedia”
Režisors un radošais direktors: Jurģis Tūbelis
Redaktore un projekta vadītāja: Eva Ikstena
Producentes: Gundega Tabaka un Sandra Liepiņa
Operatori, fotogrāfi: Mārtiņš Sudrabs, Jānis Kešāns, Mārcis Slavinskis
Skaņu režisors: Nauris Būda
Mūzika: Jānis Strapcāns
Pēcapstrāde: Roberts Brežģis
Videografika: Guntis Krivms
Teksts: Pauls Bankovskis
Pulkstens nemiera sācējs
no jauna atdzimstam pret pārspēku
visās Latvijas malās garajā mūžā tauta sapņo atkal
zaļa zāle, meži, kalnāji spēji mainās
augšup un augšup dvēseles atvases, ilgas un brīnums
karogs tautai, sirdis un domas neraud, nebaidās dzīvē nekādas aukas
priecīgas domas, gudra galva, augoša dārdoņa
svinīgi līgo dziesma
krāces ūdens iedziedājās vienā balsī kā zemes stabule
jāsagatavo virpulis kā mazi ezeri
vai dzi, esi dzirksts ceļā šeit
tagad tu tikai redzēsi – rīta cēlienā guļ savā vietā prieks
visa valsts kā bites gudri augšup skatās
dižkoki laika gaitā arī kā stīga jaunai ierosmei
bailīgs pagātnes liecinieks spēkoties nevarēja
zvaigznes var saprast arī visu kas ienāca prātā
un pirmo reizi pelēkās laukakmens dzirnās dzīve kā burtnīcas lapa mazai tautai
tālāk cilvēkam bija brīnumdarbi
citu rītu stājās asins tautai
cauri gadsimtiem, kalendāriem atkal būs brīnišķigais mirklis
likteņceļi, debess, sakoptas sētas, liepas, dzelzceļi, bākas dziedāja
tikai Latvija ir!
Iepriekšējo gadu video:
Latvijai 94! Gadi
2012. gadā satikām 94 cilvēkus vecumā no 1 līdz 94 gadiem. Nobraucām trīs ar pusi tūkstošus kilometru. Šīs eksedīcijas rezultāts ir 94 portreti, kas caur saviem gadiem skaita Latviju no 1 līdz 94, un viņu vaibstos atspoguļojas Latvijas dažādība un pieredze.
Latvijai 95! Darbs
2013. gadā dokumentējām 95 uzņēmīgus cilvēkus. "Nevis slinkojot un pūstot, Tautu labā godā ceļ”, izpildīja koris, stāvot uz Nacionālā teātra skatuves. Deviņdesmit pieci dažādu profesiju cilvēki rāda, kā mūsu ikdienas darbi veido vietu, kopienu, kurā dzīvojam. Mēs vairs attālināti nenoskatāmies uz skatuvi 1918. gadā, kur kāds dibina mūsu valsti, nosaka kārtību, bet paši stāvam uz šīs skatuves. Esam Latvijas ikdienas noteicēji – caur darbiem, caur savu attieksmi.
Latvijai 96! Robežlīnija
2014. gadā apbraucām Latvijas robežlīniju un dokumentējām cilvēkus, kuri dzīvo pierobežā.
Deviņdesmit seši cilvēki sasaucās Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē, lai krustu šķērsu pārdziedātu visu Latviju ar spēka dziesmas vārdiem. Pie robežstabiņiem stāvēja visu tautību cilvēki, kuriem Latvijas robeža nav vienaldzīga, atgādinot, ka tieši tādu, kādu tagad mēs pazīstam grafiski attēlotu Latvijas kontūru, mēs to vēlamies redzēt arī pēc 50, 100 un vairāk gadiem.
0