Ar bērniem
16.11.2016

Valodas superspējas

Komentē
2

Par Lizas Bresneres grāmatu "Sapnis katrai naktij", apgāds "Sapņu spalva", 2016

Vai ir kāds, kurš nav bijis apburts ar Ķīnas kultūru un ar bijību nolūkojies uz ķīniešu valodas pārvaldītājiem? Zināt ķīniešu valodu ir kā intelektuāla superspēja. Tas, kurš zina ķīniešu valodu, ir sava veida supermens vai supervumene, kas varētu nostāties vienā rindā ar Spaidermenu, Betmenu un citiem super-puper-meniem, kas agresīvi tiek iepludināti bērnu uztveres telpā. Varbūt tāpēc tik daudzi esam sapņojuši, kaut varētu prast ķīniski, jo tas tomēr šķiet aizsniedzamāks sapnis nekā kļūt par varoni ar pārdabiskām spējām. Bet daži sapņi tāpēc jau ir sapņi, ka tādi paliek! Varbūt šis neizsapņotais sapnis pamudināja mani iegādāties nezināmā apgāda "Sapņu spalva" izdoto autores Lizas Bresneres, mākslinieka Frederika Manso un kaligrāfiju mākslinieka Duna Cjana grāmatu "Sapnis katrai naktij".

Šobrīd Rīgas reklāmu stendos izliktie plakāti iepazīstina ar Ķīnu. Sašutumu par šiem plakātiem jau pauduši ne mazums vērotāju. Neizpratne droši vien ir tāpēc, ka šiem plakātiem nav saukļu, tie necenšas apvārdot, līdz ar to nav skaidrs, ko šie plakāti vispār reklamē. Lielā Ķīnas mūra vai ķīniešu aktrises, vai tai-dzi senseja attēli parakstīti vien ar vārdu "Ķīna" un hieroglifu. Iespējams, tieši hieroglifā ir iekodēta pareizā atbilde... Lielākā daļa no mums šo hieroglifu visdrīzāk nespēj izlasīt, dažs droši vien nespēj atmest aizdomas, ka tur varētu būt rakstīta kaut kāda nepieklājība: zināms taču par visiem tiem neskaitāmajiem cilvēkiem, kas uztetovējuši sev hieroglifus, bet ķīniešu valodas pratēji pēc tam kādam uz pleca var izlasīt "nūdeles saldskābajā mērcē" vai tamlīdzīgus niekus.

Audzinot bērnu, arvien vairāk uzskatāmi redzu, kā mūsu uzvedība pielīp bērniem. Tādi izteicieni kā "tas ir kaut kādā ķīniešu valodā" vai "Ķīnas ābece", ko lietojam nepārdomāti, kad raksturojam kaut ko neizprotamu, bērnos turpina stereotipus, ar kuriem dzīvojam paši. Mans dēls tikko uzsācis skolas gaitas un mācās rakstīt. Tāpēc sastapšanos ar šo grāmatu es īpaši novērtēju, jo rakstības un vārdu mācīšanās ķīniešu valodā šajā grāmatā pilnīgi un itin nemaz nesaskan ar skolā mācīto – nevajag līniju burtnīcu un zīmuli vai pildspalvu, bet gan (sagrafētu) lapu vai iedomātu kvadrātu un otiņu. Katrs hieroglifs prasa daudz lielāku rūpību nekā viens burts latviešu valodā. Turklāt nav gandrīz nekādas saiknes starp hieroglifa izskatu, tā izrunu, jēdzienu, ko tas apzīmē, un ekvivalento vārdu latviešu valodā. Šī grāmata atklāj pilnīgi citu sistēmu un maigi liek saprast, ka līdz šim zināmā sistēma, kas tiek izmantota latviešu valodas apguvei, šajā gadījumā nekādi nepalīdzēs. Es kā vecāks esmu sajūsmā, ka mans bērns tiek izsists no vienas sistēmas noteikumiem!

Šī ir arī lingvistika for dummies. Ar jēdzienu "lingvistika" nesadraudzējas pat lielākā daļa vidusskolēnu, bet šī sapņu grāmata ļauj apgūt šādas zināšanas praktiski. Protams, mācību par valodu lielākā daļa cilvēku ikdienā neizmanto, taču šādi atklājumi ne vien atver apvāršņus, bet arī liek apjaust, ka ir vēl kaut kas aiz tā, ko Es zinu.

Grāmatas autore ir sinoloģe, un var just autores izsvērto un nobriedušo pieeju (ķīniešu) valodas apguvei. Grāmatas gaitā lasītājam tiek piedāvāti 20 (tas nav maz!) hieroglifi. Izmantojot vienu no visefektīvākajām jebkuras valodas apguves mnemotehnikām – vizuālās asociācijas –, hieroglifi tiek ielieti kā ar karotīti mutē. Lasītājs tiek iepazīstināts ar jauno hieroglifu, un turpmāk tekstā tiek ekskluzīvi lietots tikai hieroglifs, kad stāstījumā parādās attiecīgais jēdziens. Un kāds ir gandarījums, kad tu kā lasītājs apjaut, ka spēj atcerēties to nozīmi! Septiņgadīgs bērns to spēj jau pirmajā reizē! Šī grāmata pierādīja mūsu superspējas mums pašiem! Tā nav vienkārša šīs grāmatas veiksme, bet milzīgais pārdomātais darbs, kas šajā šķietami plānajā grāmatiņā ir ieguldīts.

Lai gan tagad es pazīstu un pat atceros dažus hieroglifus, es ķīniešu valodu aizvien neprotu, tomēr man šķiet, ka esmu šo sapni vismaz pagaršojusi. Un sapņošana ir arī šīs grāmatas stāsta pamatā... Četrās grāmatas nodaļās mēs iepazīstam Mazo Tangu, kurš vēlas iemācīties sapņot. Viņam ir jāiemācās slepenie vārdi (hieroglifu veidā), kas viņu ievedīs sapņos un pēc tam aizgādās atpakaļ mājās. Savā ceļā Mazais Tangs apceļo un iepazīst Ķīnu – Ziemeļos sastopas ar Lielā Ķīnas mūra pieciem dažādiem sargiem; savukārt pērtiķis vārdā Saulrieta Spalva un Austrumu karalis ar premjerministru atklāj ķīniešu skatījumu uz pasaules kārtību; Dienvidu zvejnieks iepazīstina Mazo Tangu ar Ķīnas Dienvidiem raksturīgo; un Vientuļnieks atklāj ceļu uz paradīzi un Rietumu pūķi, kas aizvedīs Mazo Tangu uz mājām. Šis stāsts satur daudzus līmeņus – tas ne vien māca hieroglifus, bet arī atklāj Ķīnas kultūru un tradīcijas, iepazīstina ar universālām pasaules patiesībām, ētikas principiem, vērtībām, dažādām dzīves pieejām, aizved ģeogrāfiskā un pat spirituālā ceļojumā – šī tiešām ir ļoti ietilpīga grāmata šķietami nelielā apjomā. Varbūt tāpēc mēs tik rūpīgu uzmanību pievērsām arī grāmatas "pasītei", priekšvārdam un pielikumam. Šīs grāmatas tapšanā autorei un ilustratoram pievienojies arī kaligrāfs – profesija, kas latviešu bērniem nav visai zināma. Bērni vispār nav pārāk pazīstami ar profesijām. Iespējams, tāpēc, ka vecākiem šķiet – bērni ir pārāk mazi, lai saprastu savu vecāku sarežģītās nodarbošanās. Turklāt mūsdienu nodarbošanās un ikdienas darba gaitas varbūt ir grūtāk definējamas, jo vairs neiekļaujas stingros rāmjos. Oktobris skolās ir karjeras mēnesis, un es ar lielu prieku atsaucos uz skolotājas aicinājumu atnākt uz skolu un pastāstīt, kā strādā rakstnieki. Lielākoties bērni varēja nosaukt savu vecāku amatus vai iestādes, kurās vecāki strādā, taču vecāki nav pūlējušies bērnus patiesi iepazīstināt ar savu nodarbošanos. Lasot šo grāmatu, ir iespēja ne vien pastāstīt, kas ir kaligrāfs, bet arī pašiem to izmēģināt, jo grāmatā soli pa solim demonstrēta katra hieroglifa rakstība. Šīs grāmatas mērķis ir ne vien izstāstīt stāstu, bet pie reizes arī mācīt svešvalodu. Tāpēc to zināmā mērā var uztvert kā interaktīvu mācību grāmatu.

Ja pats grāmatas vāks varētu šķist pārāk raibs un neuzrunā, grāmatas iekšlapu ilustrācijas uz īpaši izmeklēta papīra, kas sniedz arī taktilas sajūtas, pārliecinoši iekaros jūsu simpātijas. Arī sapņainie attēli šajā grāmatā jāuztver sistēmā, kas ir atšķirīga no mūsu skolās ierastās pieejas vizuālajai mākslai – aizkrāsot visus baltās lapas laukumus, lai nebūtu ar krāsu nenoklātu caurumu. Taču šajā izdevumā attēli veidoti, tieši nenoklājot fonu attiecīgās vietās, un, starp citu, fons vienmēr ir ornamentāls, nevis balts: varbūt tāpēc, ka arī parādības, kuras redzam, ir daudz krāsainākas un ietilpīgākas, nekā mēs tās mēdzam ārēji uztvert...

Mēs sapņojam, kaut būtu iztulkota vēl kāda šīs autores grāmata par Mazo Tangu, lai piepulcinātu savām valodiskajām superspējām vēl kādus jaunus hieroglifus!

Vēlies atbalstīt interneta žurnāla Satori.lv darbību? Ziedo skaistākai nākotnei! Un sirdij silti!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
2