Politika
22.05.2017

Vai ponijam ir vieta Latvijā?

Komentē
0

Šī gada pašvaldību vēlēšanas patiesi ir uzņēmušas apgriezienus. Tiek solītas ne tikai bezmaksas biļetes, lielākas algas, labāki dzīves apstākļi un zilākas debesis, bet arī pavisam taustāmi ieguvumi, piemēram, pašvaldības policijas likvidēšana. Šķiet, šoreiz šāda ideja ir uztverama kā nedaudz pārspīlēta. Tiesa, doma par jebkuras struktūras reformēšanu visas sabiedrības labā ir apsveicama, un, iespējams, vēl ir laiks ielēkt pēdējā vilcienā, piedāvājot jaunu attīstības scenāriju.

Tagad, kad beidzot ir beigusies izsāpētā dižķibele un starptautiskās situācijas iespaidā esam nobrieduši palielināt savu drošības struktūru izdevumus, ir pavēries ceļš jaunām inovācijām, kuras pagaidām vienkārši slīgst nebūtībā. Par jaunu, potenciāli vērtīgu projektu varētu kļūt poniju kā dienesta dzīvnieku izmantošana. Ponijs ir dzīvnieks, kuram raksturīga liela izturība, inteliģence un drosme, turklāt tas tiek asociēts ar jaukumu un mīļumu. Poniji tikuši izmantoti daudzu pasaules valstu militārajā un civilajā dzīvē, Lielbritānijas armijā tiek izmantoti vēl joprojām (Skotu Karaliskajā kājnieku bataljonā). Protams, uzskats, ka nepieciešams veikt plašu valsts dienestu demotorizāciju, ir muļķīgs, taču motorizācija nav vienīgais risinājums: tas ir dārgs, visi piesārņojošs un prasa novirzīt resursus un galu galā jaunas darbavietas tā arī nerada. Protams, vispārēja ponijizācija ir stratēģisks un nebūt ne lēts projekts, tomēr pastāv cerība, ka lasītājs spēs paskatīties uz ieguvumiem, ko ponijs varētu dot Latvijas attīstībai tālākā nākotnē.

Pirmkārt, šo procesu Latvijā būtu iespējams uzsākt, dibinot Kaujas poniju godasardzes eskadronu. Pirms sākat vīpsnāt par šo ideju, ir jānorāda, ka kavalērijas reprezentatīvās vienības pastāv Lielbritānijā, Francijā un citās valstīs, kur tās ieguvušas popularitāti visā pasaulē. Latvijai diemžēl nav izcilu kavalērijas tradīciju kā franču kirasieriem vai britu dragūniem, mūsu kavalērijas tradīcijai aprobežojoties ar vienu pirmskara laika jātnieku pulku, taču tas netraucē mums aizgūt šo valstu pieredzi, radot reprezentatīvu vienību, kas veiksmīgi veidotu valsts un pilsētas tēlu pasaulē. Neapšaubāms ir fakts, ka popularitāte, ko sniegtu mūsu bruņās kalto, lentēm rotāto Kaujas poniju godasardzes maiņas pie dažādām sabiedrībai nozīmīgām vietām, iespējams, pat svinīgi iestudētas, būtu viens no populārākajiem tūrisma objektiem.

Paplašinot šo projektu, ir iespējams gūt vēl lielākus panākumus. Poniju izturība un mobilitāte ļautu ar tiem aizstāt tādus policijas pilsētas transportlīdzekļus kā velosipēds un "segvejs", kas izmaksā pārlieku dārgi un turklāt ir izmantojami tikai nelielu daļu gada. Var pieņemt, ka poniji lieliski iederētos ne tikai policijas patruļdienestā, veidojot pilsētu tēlu, bet arī uzlabotu sabiedrisko pasākumu atmosfēru. 1. septembra svinības, Blondīņu gājiens, Ziemassvētku pasākumi iegūtu pavisam citu dimensiju, ja tajos piedalītos nevis drūmi kājnieki, bet gan jauki, izskatīgi (bet joprojām bīstami!) PPV – Policijas poniju vienības – vai PPPV, Pašvaldības policijas poniju vienības, dalībnieki.

Ponijs ir vēl nenovērtēta iespēja arī kārtības nodrošināšanai. Pašlaik policijas rīcībā ir vairāki zirgi, kas paredzēti patrulēšanai un pūļa kārtības uzturēšanai. Šo darbu lieliski spētu veikt PPV. Pirmkārt, ponijs ir daudz labāks pārvietošanās līdzeklis vietās ar lielu cilvēku blīvumu, otrkārt, no tā mazāk baidīsies cilvēki un dzīvnieki ar viegli kairināmu nervu sistēmu. Par PPV spējām pūļa savaldīšanā daudzi varētu smīkņāt, taču šajā jautājumā ir vērts atcerēties 13. janvāra notikumus. Ja PPV eskadrons kopā ar policijas zirgiem būtu devies pūļa virzienā... Vai ir iespējams iedomāties līdzsvarotu indivīdu, kas spētu nodarīt pāri ponijam vai arī pieļautu, ka to dara kāds cits? Ļoti iespējams, ka slavenā blondā jaunkundze, kas redzama vienā no sižetiem, metot bruģa ķieģeli pret policijas auto, būtu aizņemta, jūsmojot par jaukajiem dzīvniekiem sev blakus.

Ir jāņem vērā arī sekundārais labums, ko varētu sniegt poniju izmantošana ikdienā. Ponijs ir viens no populārākajiem dzīvniekiem bērnu prātā (to noteikti ir veicinājusi "Mazuļa ponija" parādīšanās animācijas filmās, rotaļlietās un pat uz leģendārā šokolādes sieriņa "Mazulis" iepakojuma). Tādējādi poniju vienības bērniem asociētos ar ponijiem un līdz ar to – arī kaut ko labu. Ilgtermiņā pieaugtu dienestu popularitāte tautā, turklāt palielinātos arī rekrutācija šajos dienestos, jo doma par iesaistīšanos būtu jau dzimusi bērnu dienās. Galu galā patriotisms ir jāaudzina jau no bērna kājas.

Šī popularitāte pavērtu vēl neredzētas iespējas veidot sabiedrisko domu gan Latvijā, gan pasaulē. PPV un Kaujas poniju godasardze varētu rīkot lieliskus, tautu vienojošus festivālus un akcijas, piemēram, "Savāc maisu siena un izjāj ar īstu policijas poniju!" vai arī "Rīgas Poniju festivāls", kas ļautu novērst domas no svētkiem, kuru atzīmēšana sabiedrību nevis vieno, bet gan šķir. Būtiski ir neaizmirst, ka šādi pasākumi ievērojami cels tūristu interesi par mūsu zemi, iespējams, Eiropas kultūras apceļošanas plānā liekot iekļaut ne tikai Dziesmusvētkus un festivālu "Staro Rīga", bet arī šādus pasākumus. Mūsdienu tūrisma tirgus ir skarbs, tajā ir nepieciešamas izcelties, un poniji varētu daļa no tā, ar ko mēs sev piesaistītu uzmanību.

Visbeidzot, ir nepieciešams minēt poniju sociāli ekonomisko devumu Latvijas sabiedrībai un ekonomikai. Jāpiekrīt – lai realizētu Latvijas apstākļiem nepieciešamo ponijizācijas līmeni, būtu nepieciešami lieli sākotnējie ieguldījumi, taču tie atmaksātos salīdzinoši īsā laika periodā. Tūrisma pieauguma iespējas ierobežo tikai mūsu iztēle, taču ir arī citi, taustāmāki argumenti. Pirmkārt, poniju ekspluatācija ir ievērojami lētāka par jebkuru mehānisku transportlīdzekli – ponija efektīvās ekspluatācijas ilgums ir no 8 līdz pat 12 gadiem, kas pārsniedz jebkura mehāniska transportlīdzekļa lietošanas laiku, turklāt tam nav nepieciešamas ne rezerves daļas, ne dārga tehniskā apkope. Protams, būs nepieciešami speciālisti, personas, kas apkops dzīvniekus, u.tml., taču šīs izmaksas ir iespējams samazināt, turklāt tas dotu iespēju attīstīt reģionos izmirstošas profesijas, piemēram, kalējus, un attīstīt bioloģisko lauksaimniecību, kas nodrošinātu kvalitatīvas barības piegādi. Tādējādi poniju vienība Rīgā tiktu saistīta ar darbu reģionos. Jāņem vērā, ka pēc pirmās poniju partijas iegādes principā pazudīs tehniskā parka atjaunošanas kontinuitātes problēma – ponijs, atšķirībā no velosipēda, spēj vairoties.

Kā jau minēts, sākotnējās izmaksas varētu būt augstas, taču ir nepieciešams kaut ko ziedot zaļākas un tīrākas vides ilgtspējīgai attīstībai, domājot par savu ekoloģiskās pēdas nospieduma lielumu nākotnē. Protams, skeptiķi varētu minēt argumentus par to, ka dzīvnieki izdala metāna gāzi, taču šis arguments nobāl pret oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu un iespēju ietaupīt būtiskus resursus, kurus importējam no ārzemēm, – naftu, degvielu, eļļas u.c. ķīmiju. Cerams, ka šāds projekts sasniegtu dzirdīgas ausis Eiropā, kas ļautu piesaistīt finansējumu arī no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Šādā situācijā varbūt būtu iespējams veikt pakāpenisku ponijizāciju, piemēram, decentralizējot to līdz pašvaldību līmenim, tādējādi, piemēram, Rīgas domei vai Ventspilij kā visai patstāvīgām institūcijām dodot iespēju uzsākt šo projektu jau tagad. Skatoties tālākā nākotnē, poniju lielo blīvuma līmeni varētu izmantot arī centralizētā jaunas poniju šķirnes selekcijā, kas kļūtu par Latvijas simbolu blakus zilajām govīm, sklandrausim un līdzinātos britu korgijiem vai vācu aitu suņiem un vēl vairāk veicinātu reģionālo attīstību. Ponija potenciāls ir nenovērtēts, šis ir projekts, kas var kļūt par kārtējo veiksmes stāstu. Mūsu tēla, jaunu darbavietu, reģionu attīstības un laimīgākas dzīves vārdā ir tikai jāiegulda nedaudz riska un apņēmības. Ponijs ir mūsu visu izvēle.


Vēlies atbalstīt interneta žurnāla Satori.lv darbību? Ziedo skaistākai nākotnei! Un sirdij silti!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0