Pētījumi
08.05.2017

Vai digitālā nauda uzvarēs? Otrā daļa

Komentē
0

1716.1720. gada eksperiments Francijā

Labi zināms periods Francijas vēsturē, kas aizsākās pēc karaļa Luija XIV nāves un reģenta Orleānas Filipa izsauciena: "Kungi, bet tagad izpriecāsimies! Pēc mums kaut plūdi!" Pēc kā reģentu, pārlūkojot valsts kasi, pārņēma šausmas. No 1716. līdz 1720. gadam Francijas finanses savās rokās pārņēma Džons Lo, kurš – tāpat kā pāris gadsimtus vēlāk Džons Meinards Keinss – zelta naudu vērtēja kā barbarisma palieku, uzskatot, ka tā vienkārši aizvietojama ar kredītbiļetēm.

Pirms 3 gadsimtiem izveidotā Lo sistēma balstījās uz 4 postulātiem, kas galvenajos vilcienos šodien šķiet pašsaprotami un tiek darbināti visā pasaulē: nepieciešamais priekšnoteikums ekonomikas un ražošanas uzplaukumam ir naudas pārpilnība; šī pārpilnība sasniedzama nevis uz monētu kalšanas, bet gan uz bankas izlaisto kredītzīmju – banknošu – rēķina; bankām jāpieturas pie kredītu ekspansijas politikas; jāeksistē valsts bankai, kurai jārealizē valsts ekonomikas politika.

Turklāt, akcentēja Lo, naudai apgrozībā jābūt daudz vairāk nekā zeltam, lai attīstītos rūpniecība un tirdzniecība, tiktu izskausts bezdarbs un nabadzība. Viņa finanšu eksperimenta ietvaros pielietoto instrumentu klāstā bija arī dārgmetāla monētu izņemšana, lai pēc pārkausēšanas tās atgrieztu apgrozībā ar to pašu nominālu, taču zemāku zelta un sudraba saturu.

Jau 2017. gadā papīra naudas vērtība Francijā pat par 10% pārsniedza dārgmetāla monētu vērtību; pieaugušie kreditēšanas apjomi drīz ļāva ekonomikai uzplaukt, no ārzemēm uz Franciju sāka vest dārglietas, gleznas, statujas; pamodušies nabagi, daudzi aizgāja gulēt bagāti.

Taču jau 1720. gadā banknotes, kas maksāja vairs ceturtdaļu no sava nomināla pret sudrabu, tika dedzinātas pie Parīzes mērijas; katram iedzīvotājam tika aizliegts turēt vairāk par 500 livrām zelta un sudraba monētās, tika ierobežots arī sudraba trauku daudzums mājās; dārgus juvelierizstrādājumus, kurus bija aizliegts nēsāt, kopā ar zeltu slēpa vai zemnieku ratos izveda no Francijas; galvaspilsētā trūka pārtikas, un tai pāri vēlās pašnāvību vilnis.

Notikušais izrādījās tipiska finansistu spēle: absolūti lielākā daļa izlaisto banknošu – ap 2 miljardiem livru – atgriezās valsts kasē, dzēšot sākotnējo 3 miljardu livru lielo valsts parādu. Veikli uz dažiem gadiem izvairījusies no bankrota ar zeltam alternatīvas naudas palīdzību, Francija 1720. gadā sadūrās ar vēl dziļāku ekonomisko krīzi.

Lo apgalvojumi par valstiskas ekonomikas regulēšanas ar kredīta un finanšu instrumentu palīdzību vajadzību, kā arī par labvēlīgo naudas pārpilnības un inflācijas lomu tika pienācīgi novērtēti pēc diviem gadsimtiem Keinsa un viņa sekotāju darbos. Pēdējā gadsimta laikā zelta loma finanšu sistēmā pakāpeniski mazinājusies – vispirms jau oficiāli.

Reforma: zelts kļuva dārgāks nekā pasaulē

Atgriežoties pie demonetizācijas reformas Indijā, jāatzīmē, ka vidusmēra cilvēki bieži vien situāciju izprot labāk nekā finanšu analītiķi. Neraugoties uz ilggadējās valdības apgalvojumiem, viņi steidza nederīgās rūpijas konvertēt tajā naudas formā, ar kuru bijusi darīšana tūkstošiem gadu – zeltā –, apzinoties, ka vismaz tuvākajos mēnešos zelta cena rūpijās pieaugs.

Šis ir galvenais iemesls, kāpēc Indijā pēc demonetizācijas uzsākšanas zelts tika tirgots virs starptautiskā cenu līmeņa. Indijas valdība ierobežoja piegādes, jo arvien šo dārgmetālu uzskatījusi par izaicinājumu pašas naudai. Turklāt valdība un centrālā banka izdarīja kļūdu, uzskatot – ja tiks novērsts zelta imports, tirdzniecības saldo uzlabosies. Taču tas vienīgi sekmēja šī dārgmetāla kontrabandu, ne vairāk.

Paralēli reformai notika zelta izņemšanas reidi. Valdība, mierinot tautu, skaidroja, ka precētas sievietes īpašumā drīkst būt līdz 500 g, neprecētas – līdz 250 g, vīrieša – līdz 100 g zelta. Pēc dažādiem novērtējumiem, Indijas iedzīvotāju rīcībā ir ap 20 tūkstoši metrisko tonnu šī pirmsdigitālajā geto palikušā dārgmetāla – daudzi to guvuši mantošanas ceļā.

Reidu veicējiem paredzētajā instrukcijā lasāms: "Persona, kas veic kratīšanu, nevar izņemt to zelta rotaslietu apjomu, kas pārsniegs noteikto limitu." Tas nozīmē, ka Indijas nodokļu orgānu pārstāvji gandrīz vai laimējuši džekpotu. Reida laikā uz vietas iespējams izlemt, vai ģimenes zelta krājumus konfiscēt vai ne. Šoreiz valdība korumpētajiem nodokļu orgānu darbiniekiem pavērusi daudz plašākas iespējas nekā pēdējo gadu desmitu laikā.

Acīmredzams: spēles likme ir augstāka par korupcijas riskiem. Tāpat pilnīgi skaidrs, ka Indijas naudas reforma liek nopietnāk runāt par zelta kā valūtas alternatīvas lomu, turklāt šo aspektu valdība īpaši necentās slēpt, par ko liecina šie reidi un konfiskācijas.

Zelta – kā uzkrājumu veidošanas līdzekļa – loma ir viens no intriģējošākajiem globālās finanšu sistēmas jautājumiem. Indija vēlreiz apliecinājusi, ka Lo sistēmas ieviešanas pieredzi nevajag noliegt un ka tūkstošiem gadu eksistējusī nauda zelta izskatā tikai daļēji pametusi finanšu vēstures skatuvi. Indijas gadījums arī parāda, ka zelts var veiksmīgi iesaistīties EZR spēlē. Lai arī uzkrāšanas funkcijas pildīšanas jomā tam ir spēcīgs pretinieks – fiziskais dolārs.

Narkotiku un cilvēku tirdzniecība kā arguments

Pēc Rogofa aplēsēm, 80% no visas apgrozībā esošās naudas veido 100 dolāru banknotes, tāpēc grāmatā "Skaidras naudas kurss" viņš raksta: "Es pakāpeniski aizietu no 100 dolāru banknotes izmantošanas, pēc tam no 50 dolāru banknotes. Pēc tam 10 vai 20 gadu laikā atteiktos arī no 20 dolāru banknotes."

Ja no pusotra triljona dolāru skaidrā naudā, kas atrodas apgrozībā ASV un ārvalstīs (divas trešdaļas), tiktu izņemtas 100 dolāru banknotes, tas izrādītos nopietns trieciens fiziskās naudas pasaulei. Neviens vairs neizmantos naudu kaut cik lieliem darījumiem, kas, piemēram, pārsniedz 1000 dolāru apjomu: kurš gan gribēs ņemties ar 20 dolāru banknošu paku? Tas nozīmē, ka lielāko daļu maksājumu pārorientēt uz digitālās naudas pasauli iespējams bez īpašas piespiešanas.

Rogofs savā grāmatā apgalvo, ka augsta nomināla banknotes – 100 dolāru un 500 eiro – tiek izmantotas vienīgi "narkotiku tirdzniecībā, cilvēku tirdzniecībā, izspiešanā un kukuļošanā".

Lai arī viss nav tik vienkārši – vairāki pētījumi parāda, ka skaidras naudas kritika nereti ir pārspīlēta. Pētnieki, izmantojot Pasaules ekonomikas foruma datus, kas novērtē biznesa klimata saikni ar organizētās noziedzības līmeni vairākās valstīs, secināja: zemēs, kuras izmanto augstāka nomināla banknotes, ir daudz zemāki likumpārkāpšanas rādītāji – ieskaitot arī organizēto noziedzību.

Šveicē ar tās 1000 franku (aptuveni 1000 ASV dolāru) banknoti ir viens no zemākajiem noziedzības līmeņiem pasaulē. Tas pats attiecas uz Singapūru, kur apgrozībā ir vietējo 1000 dolāru (aptuveni 700 ASV dolāru) banknote. Japānā visaugstākā nomināla banknote ir 10 000 jenu (aptuveni 88 ASV dolāru), tomēr šeit noziedzības līmenis ir ārkārtīgi zems. Tas pats attiecas uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kur augstākais nomināls ir 1000 dirhemu (aptuveni 272 ASV dolāri) naudaszīmei.

Turpinot dažādu valstu analīzi: Venecuēlā, Nigērijā, Brazīlijā, Dienvidāfrikas Republikā organizētā noziedzība plaukst vairāk nekā citur, kamēr katrā no šīm valstīm augstākā nomināla banknotes vērtība labi ja sasniedz 30 ASV dolārus. Tas pats attiecināms ne vien uz organizēto noziedzību, bet arī korupciju un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Piemēram, ļoti augsti korupcijas indeksi raksturo Malaiziju un Uzbekistānu, kamēr visaugstākā nomināla banknote Malaizijā ir 50 ringitu, bet Uzbekistānā – 5000 somu (aptuveni 1,6 ASV dolāri). Savukārt Spānijā un Itālijā, kur ieviesti stingri ierobežojumi norēķiniem ar fizisku naudu, korupcijas līmenis ir augstāks nekā Austrijā un Vācijā, kur neviens nebrīnās, ka skaidrā tiek pirkti pat automobiļi.

Taizeme apņēmusies šogad pilnībā izņemt no apgrozības monētas; tādu pašu lēmumu – pilnīga monētu likvidācija – pieņēmusi Dienvidkoreja. Ātrums, ar kādu Ķīna no fiziskas naudas pāriet uz bezskaidriem norēķiniem, pārsteidz daudzus. Drakonu zemē digitālie norēķini aug par apmēram 40% gadā; šajā valstī ir vislielākais cilvēku īpatsvars pasaulē, kas maksājumu veikšanai izmanto mobilās klausules.

Tomēr situācija atšķiras attīstītajās valstīs: nav izslēgts, ka pieķeršanās skaidrai naudai šeit ir izteikti spēcīgāka nekā citur. Dažādās kultūrās piesaiste savai fiziskajai valūtai izpaužas atšķirīgi, piemēram, ASV dolārs ilgstoši saglabājis stabilitāti, kamēr daudzās zemēs piedzīvoti strauji valūtas vērtības kāpumi un kritumi. Šis fakts tādu valstu kā ASV pilsoņiem liek izjust stingrāku pieķeršanos savām banknotēm nekā citur.

Ja vienīgā vieta naudai būs konti

Septiņās valstīs – Austrijā, Austrālijā, Kanādā, Francijā, Vācijā, Nīderlandē, ASV – īstenotais pētījums liecina, ka vācieši un austrieši maksimāli izmanto skaidru naudu, holandieši dod priekšroku debetkartēm, papīra čeki vēl joprojām izplatīti Francijā un ASV. Skaidra nauda ir populāra ASV, kur tā tiek likta lietā 46% gadījumu – salīdzinājumā ar 26% debetkaršu un 19% kredītkaršu gadījumā.

Lai kas arī tiktu pausts, banknotes un monētas ir samērā drošs uzkrāšanas veids salīdzinājumā ar daudzu banku apšaubāmo reputāciju. Skaidras naudas apgrozījuma atcelšana ir būtisks priekšnoteikums, lai finanšu sistēma un bankas varētu nominālo aizdevuma likmi ievest negatīvajā zonā vai pat īstenot bail in – klienta noguldījumu piespiedu iesaldēšana vai ekspropriācija –, kā tas notika Kiprā.

Ja vienīgā vieta naudai būs bankas konts, tas nozīmēs, ka gandrīz neierobežotu pieeju tiem gūs arī centrālās bankas. Pēc lēmumiem par negatīvām aizdevuma likmēm komercbankas tos reflektēs uz saviem klientiem, kuru kontā naudas kļūs aizvien mazāk. Daudzu klientu acīs tas vienkārši izskatīsies pēc kaut kā līdzīga šantāžai.

Vēl sliktāk, ja banka sadursies ar finanšu grūtībām. Jo tādā gadījumā daudzās valstīs atļauts iesaistīt ne vien akcionāru un citu donoru līdzekļus, bet arī noguldītāju depozītus – vismaz tos, kuru apjoms pārsniedz noteikto limitu.

Līdz ar to pastāv bailes, ka vidusmēra pilsoņi dažādos aspektos tiks pielīdzināti noziedzniekiem, teroristiem un tiesību pārkāpējiem; visi patēriņa ieradumi un izvēles tiks elektroniski izsekoti – grūti apšaubīt to, ka tie agri vai vēlu nonāks arī mārketinga biznesa rokās.

Vienlaikus izvirzāms jautājums: vai patiesi galvenie finanšu disciplīnas pārkāpēji ir pilsoņi, bet ne pašas bankas un valdības, kas izdomājušas problēmas no slimajiem pārkraut uz veselajiem?

Fiziskas naudas likvidēšanas rezultātā parādīsies telpa visutopiskākajiem scenārijiem. Piemēram, vai zelta pārvaldīšana investīciju nolūkos tiks atzīta par nelikumīgu?

Daži iemesli, kāpēc mums patīk skaidra nauda

Skaidras naudas niša – nelieli darījumi, kurus vidusmēra cilvēks veic 1–2 reizes dienā. Pagaidām neeksistē viennozīmīgs skaidrojums, kāpēc patērētāji nesaka ardievas fiziskajai naudai.

Viens no faktoriem ir veikali, kuros nav iespējams norēķināties ar karti, turklāt cilvēkiem ikdienā par nelieliem pirkumiem vienkārši patīk samaksāt skaidrā naudā. Līdztekus banknotes un monētas ir tas apmaksas veids, kas saglabā lietotāja anonimitāti. Iespējams, vislielākā praktiskā priekšrocība ir tā, ka skaidra nauda ļauj izsekot saviem tēriņiem reālā laika režīmā.

Var šķist, ka fiziskā nauda drīz pārceļos teiku un pasaku pasaulē, tomēr, uzmanīgi ieskatoties acīmredzamajā – tajās gandrīz intīmajās psiholoģiskajās attiecībās, kas mūs sasaista ar banknotēm un monētām, – jūs atklāsiet, ka pareģojumi par skaidras naudas nāvi ir nedaudz pārspīlēti.

Dabiskā, "īstā" nauda cilvēkus pavada gadu tūkstošus, un tam ir dažādi iemesli. Fiziskajai naudai praktiski nav iespējams izsekot, to viegli nēsāt līdzi, to pieņem gandrīz it visur, un tā ir uzticama.

Pazūdot elektrībai vai izejot no ierindas elektroniskajai sistēmai, kas nodrošina e-komercijas darbu visā pasaulē, talkā nāk skaidra nauda. Ja kāds par kaut ko grib norēķināties tā, lai maksājuma pēdas neaizvestu pie viņa vai viņas, labākā izvēle ir banknotes un monētas.

Tēmas

Agnis Buda

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!