2015. gada augusta pirmajās dienās, kad Ventspils centrā mutuļoja no rāmjiem izgājušie pilsētas svētku viesi, operdziedātāju balsīm skanot un svētku salūtam pāri līstot, Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā patvērās pārdesmit latviešu dzejnieku un prozistu, lai rakstītu, svītrotu, lasītu un apspriestu sarakstīto. Interneta žurnāla "Satori" vasaras nometnē tapušie darbi ar nolūku vai neviļus pārbīdīja dažu labu robežsstabiņu, iezīmējot jaunu pieeju, jaunu ieskatu vai gluži vienkārši jauniegūtu rakstītprasmi latviešu literatūrā. Nometnē tapušie darbi apkopoti burtnīcā, lai saglabātu tos nākamībai un patīkamām atmiņām par kopīgi nodzīvoto laiku.
Radošās nometnes tēma bija robežas – dzejas darba grupa Kārļa Vērdiņa vadībā šo tēmu interpretēja formāli, izaicinot mūsu priekšstatu par to, kas ir un nav dzeja.
Viens no konceptuālās dzejas paņēmieniem, kas izmantots nometnē, ir jau gatavu tekstu un to fragmentu iekļaušana savā darbā. Aivars Madris radījis dzejoli ciklā "Ievērojamu cilvēku dzīve", kas veidots pēc nejaušības principa atlasot portāla periodika.lv meklētājā uzrādītos ziņu virsrakstus. Šajā gadījumā tie ir veltīti Aivaram Lembergam. Citas politiskas personas – Vairas Vīķes-Freibergas – runu fragmentus savā dzejolī izmantojis Edvards Kuks. Toms Treibergs sakopojis slavenu mūziķu, domātāju, režisoru, rakstnieku un mākslinieku pēdējos pirmsnāves vārdus, kas iezīmē trauslo robežu starp dzīvību un nedzīvību. Pavisam cita veida metodi izmantoja Inga Gaile, kas dokumentējusi visus trokšņus divu meitas Teodēzijas diendusu laikā 5. un 6. augustā no plkst. 15.16 līdz 16.20. Sarežģītāku un gandrīz neizpildāmu uzdevumu sev bija izvēlējies Raimonds Ķirķis, kura dzejolī "Valodas hronoloģija" dekonstruēts Ludviga Vitgenšteina citāts no "Loģiski filozofiskā traktāta", katru tā vārdu paskaidrojot un paskaidrojot no jauna katru vārdu tā paskaidrojumā. Līdzīga metode un līdzekļi, taču lakonisks un saprotams rezultāts ir izmantots Arvja Vigula dzejolī "Citiem vārdiem", kas pārraksta Raiņa "Kalnā kāpēju", izmantojot vārdu definīcijas no portāla tezaurs.lv. Bet Annas Auziņas "Dienaskārtība" fiksē trīs nometnes biedru ikdienu glītās, salīdzināmās tabulās.
Tikmēr prozas darba grupa Ievas Melgalves uzraudzībā meklēja robežas sevī un savā tuvumā, tematiski apspēlējot robežu šķērsošanu. Dace Vīgante stāstā "Kustība ir gandrīz nemanāma" apraksta robežu starp bērnu un pusaudzi kādā ārēji nemanāmā vasaras piedzīvojumā. Ievas Vieses stāstā "Nospiedums" robeža parādās nospiedumā, kas palicis pēc viena cilvēka pieskāriena otram. Pēteris Pūrītis analizē pēdējo robežu, līdz kurai var reducēt teksta failu un līdz ar to – pašu stāstu. Didzi Melbiksi interesēja atšķirību robeža starp cilvēka un dzīvnieka domāšanas principiem stāstā par kaķi Fredi. Ārēji vienkāršu un ierastu robežu starp Latviju un Igauniju šķērso Helgas Tormanes stāsta varone, dodoties negribētā darba kolektīva ekskursijā uz atrakciju parku. Vairākas psiholoģiskas robežas pārvar L. Curihas varone, kas cenšas meklēt "nopietnas attiecības" internetā, izmantojot iepazīšanās portālu. Komponiste un rakstniece Gundega Šmite stāsta par ceļu un svešiniekiem, bet radošās darbnīcas vadītāja Ieva Melgalve uzrakstījusi erotisku stāstu "Baltā kāpa".
Šāds 2015. gada vasaras jaunākās latviešu literatūras šķērsgriezums nu ir pieejams arī drukātā veidā, turklāt – pilnīgi bez maksas, pateicoties tipogrāfijas "Dardedze hologrāfija", Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas, Ventspils pilsētas domes Kultūras centra un vīna telpas "Tinto" atbalstam.
1