Aktualitātes
18.07.2017

Uz lielā ekrāna varēs vērot sešas pasaules mēroga izstādes

Komentē
0

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un "Rīgas birža" sadarbībā ar kinoteātri "Kino Citadele" turpina uz lielā ekrāna demonstrēt pasaules mēroga izstādes, ielūkojoties vadošo muzeju un galeriju darbības aizkulisēs.

Izstādes tiek demonstrētas cikla "Izstādes uz kino ekrāna" ietvaros, kam šobrīd rit trešā sezona. Šoreiz tas būs ceļojums 19. un 20. gadsimta mijas mākslas pasaulē ar sešām pieturvietām, kura laikā varēs iepazīt slaveno gleznotāju Vinsenta van Goga, Eduāra Manē, Kloda Monē, Edvarda Munka un Anrī Matisa daiļradi un dzīvesstāstus.

"Vincent Van Gogh: A New Way of Seeing" (2015, piedāvā Vinsenta van Goga muzejs Amsterdamā), 20. jūlijā plkst. 19.20

Vēl nepieredzēta pieeja Amsterdamas Vinsenta van Goga muzeja bagātībām ļāvusi izveidot filmu par vienu no slavenākajiem māksliniekiem pasaulē. Tā veltīta diviem notikumiem – nozīmīgai jaunai muzeja kolekciju izstādei un van Goga (Vincent Willem van Gogh, 1853–1890) nāves 125. gadadienai. Baudiet brīnumu, skatot meistardarbus uz lielā ekrāna, kamēr īpaši uzaicināti viesi – mākslas pasaulē autoritatīvi kuratori un zinātnieki – piedāvās savu autora darbu interpretāciju un skaidrojumu. Filmā plaši izmantotas van Goga vēstules un tā lieliski portretē talantīgu, taču nereti pārprastu gleznotāju.

"Manet: Portraying Life" (2013, piedāvā Londonas Karaliskā mākslas akadēmija), 3. augustā plkst. 19.00 

Pirmā Eduāra Manē (Édouard Manet, 1832–1883) portretu glezniecībai veltīta retrospekcija bija ļoti gaidīta izstāde Londonas Karaliskajā mākslas akadēmijā. Filma stāsta par meistaru kā sava laikmeta sabiedrības portretistu, sekojot mīklainajam un reizēm pretrunīgi vērtētajam māksliniekam visas viņa karjeras gaitā, vienkopus parādot darbus, kas atrodas Eiropā, Āzijā un ASV.

Portreta žanram autors atvēlējis apmēram pusi savas daiļrades, tomēr tas vēl nekad līdz šim netika pētīts plašākā izstādē. Eduārs Manē gleznojis tuviniekus, draugus, ievērojamus laikabiedrus – literātus, politiķus, māksliniekus, iemūžinādams ne vien atsevišķus personāžus, bet caur tiem – visu Parīzes sabiedrību. Izstādē bija iekļauti vairāk nekā 50 darbi, tostarp meistara pastāvīgās modeles – sievas Suzannes Lēnhofas portreti, tā laika spīdekļu Antonēna Prusta, Emīla Zolā un Stefana Malarmē ģīmetnes līdzās ikdienas dzīves ainām, kas atklāj Manē progresīvo un laikmetīgo pieeju portretam.

Filmā celtas gaismā ekskluzīvas izstādes sagatavošanas perioda aizkulišu ainas, kas parasti publikai paliek apslēptas, izklāstītas Manē biogrāfijas detaļas, savītas kopā ar 19. gadsimta Parīzes atspoguļojumu. Komentētājs Tims Mārlovs (Tim Marlow) un īpašie viesi aplūko amata prasmi, kas piemitusi vienam no visu laiku dižākajiem gleznotājiem, "modernās mākslas tēvam".

"I, Claude Monet" (2017), 17. augustā plkst. 19.00

Godalgotā režisora Fila Grabska (Phil Grabsky) filma vērš svaigu skatienu uz vienu no pasaulē populārākajiem māksliniekiem – franču gleznotāju Klodu Monē (Claude Monet, 1840–1926), ieklausoties viņa paša teiktajā.

Izmantojot vēstules un citus privātus dokumentus, filma "Es, Klods Monē" sniedz jaunu priekšstatu par cilvēku, kurš ne tikai radījis gleznu, kas iezīmēja impresionisma dzimšanu, bet varbūt arī bijis ietekmīgākais un veiksmīgākais 19. un 20. gadsimta mijas gleznotājs. Par spīti un, iespējams, arī pateicoties tam, Monē dzīve ir aizraujošs stāsts par mākslinieku, kurš, gleznojot savus saules pielietos audeklus, bieži cietis no depresijas, vientulības un pat pašnāvības domām.

"The Impressionists and the Man Who Made Them" (2015, piedāvā Luksemburgas muzejs, Orsē muzejs Parīzē, Londonas Nacionālā galerija un Filadelfijas Mākslas muzejs), 7. septembrī plkst. 19.00

Spoža franču mākslinieku plejāde, ko pazīst un augsti vērtē visā pasaulē. Sezana, Monē, Degā un viņu tautiešu darbi ienes desmitiem miljonu dolāru. Kas viņi īstenībā bija? Kāpēc un kā gleznoja šie izcilie meistari? Ko slēpj sevī viņu mākslas nezūdošais valdzinājums?

Lai līdzētu rast atbildes uz daudziem jautājumiem, filma dod unikālu iespēju aplūkot jaunu lielu izstādi, kuras centrā ir 19. gadsimta Parīzes mākslas kolekcionārs Pols Dirāns-Riels (Paul Durand-Ruel, 1831–1922) – nepārspēts impresionisma čempions. Šī sevišķi gaidītā ekspozīcija tiek vērtēta kā vispusīgākā jebkad impresionistiem veltīta izstāde. 1886. gadā Dirāns-Riels pieņēma drosmīgu lēmumu parādīt Ņujorkā impresionistu darbus un iepazīstināt izglītotos bagātos amerikāņus ar moderno franču glezniecību. Viņš ne tikai piepildīja ASV lielākas mākslas galerijas ar impresionisma meistardarbiem, bet arī ļāva šim virzienam joprojām pastāvēt, kad tas bija cietis pilnīgu sakāvi. Enerģijas un atklāsmju pilna filma pauž iespaidīgu stāstu par impresionismu un tā pārstāvjiem.

"Munch 150" (2013, piedāvā Munka muzejs un Oslo Nacionālais muzejs), 21. septembrī plkst. 19.00

  1. gadā Norvēģija atzīmēja 150. dzimšanas dienu Edvardam Munkam (Edvard Munch, 1863–1944) – vienai no 20. gadsimta mākslas augstākajām virsotnēm.

Šai lielajai gadadienai veltītu izstādi pasludināja par "tikai reizi mūžā skatāmu". Visā pasaulē tā izraisīja milzīgu interesi, tāpat kā nesenās izsoles iznākums – viena no četrām gleznas "Kliedziens" versijām tika pārdota par 120 miljoniem dolāru, pārspējot rekordu mākslas darbu izsoļu vēsturē. Daudzi pazīst Munku kā ekspresīvā "Kliedziena" radītāju, taču ievērojami ir arī citi darbi, kas ļauj to autoru dēvēt par dižgaru.

Izstādi "Munkam 150" sarīkojuši divi Oslo muzeji – Nacionālais muzejs un Munka muzejs, 220 gleznu plašajā izlasē apkopojot lielāko skaitu Edvarda Munka nozīmīgāko darbu. Filmas autori, kuri iemūžināja šo vēsturisko notikumu, aicina skatītājus ielūkoties izstādes veidošanas aizkulisēs, kā arī iedziļināties 19. gadsimta vidū dzimušā un Otrā pasaules kara laikā Norvēģijas okupāciju pārdzīvojušā mākslinieka biogrāfijā. Īpašie viesi paudīs lietpratēju viedokli un sniegs savas zināšanas komentētājam Timam Mārlovam (Tim Marlow). "Munkam 150" – tas ir izcils šovs un fantastisks kino notikums.

"Matisse" (2015, piedāvā galerija Tate Modern Londonā un Modernās mākslas muzejs (MoMA) Ņujorkā), 5. oktobrī plkst. 19.00

Dokumentālā filma par šo tikai reizi mūžā skatāmo izstāžu grāvēju, kurā varēs dzirdēt nozares profesionāļu – Teita galerijas Londonā direktora Nikolasa Serotas (Nicholas Serota), Modernās mākslas muzeja (MoMA) Ņujorkā direktora Glena Laurija (Glenn David Lowry), citu mākslas kuratoru un vēsturnieku, kā arī pašu Anrī Matisu (Henri Matisse, 1869–1954) pazinušo laikabiedru – viedokļus.

Vizuālo vēstījumu papildina īpaši šim projektam pasūtīta baleta kompānijas "Royal Ballet" primadonnas Zenaidas Jankovskas (Zenaida Yanowsky) un džeza mūziķa Kortnija Paina (Courtney Pine) uzstāšanās. Slavenais britu aktieris Saimons Rasels Bīls (Simon Russell Beale) piešķir dziļumu un emocijas paša Anrī Matisa teiktajam. "Patiesi iedvesmojoši bija vērot, kā Matiss filmā tverts darbā, ilustrējot to ar Saimona Rasela Bīla skanīgo lasījumu un iedzīvinot mākslinieka meistarību," savā recenzijā raksta žurnāls "Apollo Magazine". Diktora tekstu lasa aktieris Rūperts Jangs (Rupert Young, seriāls "Merlins").

Filmas ne vien iemūžina izstādēs un kolekcijās redzamos eksponātus – tās ievada skatītājus izstāžu tapšanas aizkulisēs, ar vēsturnieku un dažādu speciālistu palīdzību rosinot izprast, ko mākslas darbi spēj vēstīt par saviem autoriem un laika periodu, kurā radīti.

Biļetes iespējams iegādāties iepriekšpārdošanā "Kino Citadele" kasēs un internetā.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0