Upuru vainošana

Betija ir malacīga! Vēlētos, lai uzrunas pavēršas mazliet vairāk upuru virzienā, kā teikt, nav medijam jāvēršas pret pūli, jo vēl neviens nav redzējis, kā ar upuriem runā tieši.

Betija, varbūt ir vērts iepazīties ar Krimināllikumu (pateikšu priekšā - 159.-162.pants) - arī atpalikušajā Latvijā tomēr ir cilvēki, kas par šīm lietām ir domājuši un mēģinājuši tās īstenot jau iepriekš.

Kā saprast teikto ''ticēsim seksuālās vardarbības upuriem''? Problēma ir tā, ka apsūdzētajam arī ir cilvēktiesības, kas ietver tiesības uz aizstāvību tiesā un nevainīguma prezumpciju. Turklāt šīs tiesības rūpīgi aizsargā tādā patriarhāta templī kā Eiropas Cilvēktiesību tiesā. un pēdējais - no kurienes tiek ņemta tā statistika, kas izklausās ļoti precīza, bet nepasakot tās avotu ne arī valsti (vai arī domāta ir planēta??) zūd pārliecinošā iedarbība. Tas viss nenozīmē, ka šī tēm nav svarīga vai interesanta, drīzāk jau otrādi. Tomēr prasās pēc lielāka dziļuma, nevis šādas sociālo tīklu virspusības.

Sveika Betija! Ar kādu mērķi dažas sievietes piektdienu vakaros uz Vecrīgu iet super mini svārkos, augsti papēži, pārspīlēti dekoltē? Vai mērķis gadījumā nav izmest ēsmu, dot signālus vīrietim, zinot ka nostrādās vecie labie dabas likumi?

Labdien, Betija! Ja sieviete izaicinošā apģērbā apzināti dodas stopēt bīstamās vai vismaz šaubīgās vietās, piemēram, caur Tuvajiem Austrumiem, un beigās tiek izvarota un nogalināta (http://www.nytimes.com/2008/04/19/theater/19peac.html piebildīsim, šajā gadījumā līdz īstajiem Tuvajiem Austrumiem vēl nemaz netika), tad arī šajā gadījumā upuru vainošana neder kaut ne par nieka 1-4%?