Dzeja
22.06.2017

Tu tikai neturi ļaunu

Komentē
0

matemātika

es skaitu
tu skaiti
viņš / viņa skaita
jaunie skaita
vecie skaita
jaunie skaita vecos
vecie pa kluso skaita jaunos
skaita traki un skaita daudz
jo zin ka ar desmit pirkstiem nepietiks
lai visu izbārstīto saskaitītu

bet mirušie skaita visskaļāk
un mirušie skaitās visskaļāk

zeme dun
un klintis ceļas
un visums aiz šīs skaitīšanas
plešas


***
jāiemācās krievu
jāiemācās poļu
jāiemācās turku
jāiemācās serbu
jāiemācās armēņu
jāiemācās franču
jāiemācās latīņu
jāiemācās čehu
jāiemācās spāņu
jāiemācās mongoļu
jāiemācās baznīcslāvu
jāiemācās grieķu
jāiemācās ukraiņu
jāiemācās igauņu
jāiemācās ģermāņu
jāiemācās itāļu

līdz kļūsti pilnīgs
kā portrets apaļā rāmī


kad viņu palaida lejā no grīziņkalna
ripojot viņš smējās tā
ka vārnas pacēlās no zariem
un bērnu ragavas apstājās
pusceļā


kiklops sit mušu)

cauri pilsētai iztraucas karavāna
krāsu mutuļi putekšņus pasēj
tu pat sejas saskatīt nepaspēj
un vienīgā rota kas taupīta nobirst nevienam nemanot

gaisma kā porcelāns krīt
koki kā nosvītroti vārdi
kaķa ēna pazib caur vārtiem
un tas viss ievelkas sevī
kā nakts dzīvnieks tumšā alā

ūdens lāses simetriju nesaprast
ar smagumu kas ieguļas viņa plaukstās
sveicinās vien ģenerāļi
vai tie kas zina ka nekur citur nav gaidīti

bērni pamet ūdensbumbas
trausli smiekli
no augšējā stāva kad
uz palodzes viņš sēž
ar lielo kņaza nazi dalot sekundi daļās
līdz beidzas skaitļi
kas izdvestu pazīstamu skaņu
tālāk viņš dodas ar kājām
pa izdangātu lauku
kaudzē salasa akmeņus
nosēžas tai līdzās
ņem vienu akmeni
pret celi pārsit
no tā izlec maza mīļa
nāvīte vārdā Nataša
kas saka:

manas paduses smaržo pēc tā vēja
kad tu toreiz iznāci no autoostas Prāgā

nāvīte vārdā Nataša uzkniksē
un ieskrien naktī
kiklops ir aizkustināts
kā jau tas notiek bērnu priekšnesumos
viņš vēl paskatās uz pusi
kur nāvīte aizskrējusi

un ņem nākamo
akmeni pret celi
pārsit
no tā izlec maza mīļa
nāvīte vārdā Anna
kas saka:

mana elpa
ir kuģa taure kas
nestāja toreiz
kad tēvs tevi bija aizvedis
noskatīties kā
atkāpjas ledus

nāvīte vārdā Anna
samulst
un ieskrien mežā
kiklops noskumst
varējām vēl tā pasēdēt
kādu brīdi
viņš saka
nopūšas un

ņem nākamo akmeni
pret celi pārsit
izkāpj maza mīļa
nāvīte vārdā Sveta
kas saka:

mana āda ir tās
baltās nakts krāsā
kad pār Ņevu
augšāmcēlās tilti

tev sala
atceries
tev ļoti sala
toreiz

maza mīļa nāvīte
vārdā Sveta
uzsmaida un pazūd grāvī

kiklops atceras
ik mirkli atceras

un ņem nākamo
akmeni pret
celi pārsit
bet iekšā neviena

tikai nesaklāta gulta
kuru pametis siltums
un trūdi smags mitrums
kas iedur elpā kā bulta
jau gadiem te neviens nedzīvo
un gadiem te neviens neatgriezīsies

viss kas tiek pazaudēts
noslien pagaldē
tur atstājot baltu kontūru
vai arī sabirst zābakos
graužot kā miegs

nākamajā rītā pamostas peļķē viņš
izskalo aci tīru kā šķīvi
akmeņi pa miegam
izplūduši līdz ar apvārsni

ja nepieder man lai nepieder nevienam!
un apzināts skats aizšķiļ krūzainos klajumus
lai nebūtu ne vietas
mežacūkām kur nātrēs mielēties
neviens nepakļauts stūris kur varētu mist pavisam cita paaudze

dūmu smaku matos
viņš atgriežas mājās
suns pieķēdēts sagūlis sūnas
tējas servīze ieslēgta zem izlietnes
un gailis pakārts aiz spārniem
palodze ir sasilusi
putekļi uzcelti no virsmām
gaisma kā porcelāns krīt
koki ir nosvītroti vārdi
viņš atceras
ar skopumu aizsitot slēģus


(kā tumšā alā


Portrets

Ģimnāzists: Kundze šodien gāja gar cirku, kad uznāca vējš un Kundzei sacēla svārkus.
Kapracis: Kundze nopirka pūpolu buntīti pa 1,25 gab.
Ormanis: Kundze žāvājoties pie mutes nepielika roku.
Pilsonis ar sarkani rakstainiem dūraiņiem: Ko gan Kundze darīs ar kilogramu redīsu?
Miesnieks: Kundzei šodien mati sasukāti uz otru pusi.
Sekretāre: Kundze šodien tāda ne-iz-di-bi-nā-ma.
Kazins: Kundze piepūš vaigus, kad uznāk skumjas.
Mācītājs: Kundze pirms gada gandrīz nosita mazdēlu ar pletīzeri.
Tēlnieks: Ak, deguns! Kāds Kundzei ir deguns!
Klibais: Kundze jau devīto reizi vārdu marginālija sajauc ar vārdu magnolija (vai arī otrādi).
Pilsonis bez sarkani rakstainiem dūraiņiem: Kundze apstājas un gandrīz vai minūti blenž peļķē.
Apkopēja: Kundzei poļu zeķbikses>ikses>kses>es (atskan akā).
Piemineklis: Kundzei savādi raustās piere, kad viņa skatās uz augšu.
Daudzbērnu ģimenes galva: Kundze pieturā pārskaita pirkstus.
Agronoms: Izskatās, ka Kundze nejūtas labi.
Kaplis: Izskatās, ka Kundze galīgi nejūtas labi.
Šoferis: Kundze, kur jūs ejat?
Vandalis: Eu, Kundze!
Puika: Kundze!
Skuķis: Kundzīt!
Speķis: Kundz, a jūs vispār...
Kāds no šķirsta: Kundze, Ku-Kū.
Lops: Jā, jā, jūs, Kundze.
Doktors: Nu, attopieties taču. Kundze!

***
Kšištofs un vijolnieks stāv pie publiskās tualetes.
Kšištofs ir pārliecināts, ka tur iekšā kāds ir.
Vijolnieks jau kopš bērnības par neko daudz nav bijis pārliecināts.

***
tu tikai neturi ļaunu
tu tikai neturi ļaunu sliktos apstākļos
jo tas ātri vien saskābs un nebūs gards
un nebūs lietojams nemaz
un ko gan ēdīs lācīši un vardes ziemas mierā
un par ko pieaugušie
nu tie kuriem jau spalvas deniņos
par ko viņi rakstīs grāmatiņas
un kā tad bērniņus varēs apklusināt
un kā vecīši nobirdinās asariņu par izgājušiem laikiem
ja krāsainā veļa izbalēs
ja baltmaize kļūs tik balta
ka to rokā nevarēs saturēt
ja ūdens kļūs tik šķidrs
ka nevarēs iedzert pat
tāpēc neturi ļaunu sliktos apstākļos
tu tikai neturi ļaunu

 

Tēmas

Vēlies atbalstīt interneta žurnāla Satori.lv darbību? Ziedo skaistākai nākotnei! Un sirdij silti!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0