Politika
05.06.2017

Tramps izvēlas spekulācijas, nevis investīcijas

Komentē
1

Platforma tālākām pārdomām: var bezgalīgi strīdēties par to, cik jēdzīgi ir klimata izmaiņu novērtējumi un prognozes, tomēr loģika vedina pieņemt, ka būtisks cilvēku populācijas apmēru un aktivitātes pieaugums nevar neietekmēt apkārtējo vidi. Līdz ar to: tāpat var strīdēties par to, cik pareizi ir bijuši līdzšinējie starptautiskie mēģinājumi ietekmēt klimata izmaiņas, tomēr arī šo mēģinājumu kritiķiem, šķiet, vajadzētu saprast – kaut kas jādara būs.

Ievērojamas ASV sabiedrības daļas, t.sk. par prezidentu kļuvušā personāža, viedoklis, ka līdzšinējais klimata līgums esot netaisnīgs, nav nekāds jaunums. Pamatīgi vienkāršojot aprakstu, šī viedokļa pamatā ir apgalvojums, ka līguma saistību izpilde ASV biznesam izmaksā dārgi, mazina tā starptautisko konkurētspēju, savukārt citi, kā saka, tiek cauri vieglāk. Līdz ar to Trampa paziņojums, kas aizvadītajā nedēļā izraisīja plašu rezonansi, būtībā ir mēģinājums kaulēties par citu, pēc Trampa & Co. domām, labāku regulējumu. Tāda "darījumu cilvēka" šantāža – piedāvājiet labāku cenu!

Manuprāt, Tramps gan pārvērtē savas iespējas. Pirmkārt, Ķīna pēdējo gadu laikā vides izmaiņu tēmu patiešām ir sākusi uztvert nopietni, un, kamēr šī lielvalsts saglabā vēlmi samazināt savu ekoloģisko "nospiedumu", nav tā, ka ASV izstāšanās no Parīzes klimata līguma nozīmētu, ka tas kļūst bezjēdzīgs. Otrkārt, vēl krietni pirms Trampa paziņojuma virkne ASV štatu un lielo pilsētu deklarēja, ka jebkurā gadījumā turpinās īstenot savu lokālo ekoloģiskā "nospieduma" samazināšanas programmu. Zināmā mērā Tramps ar savu lēmumu tikai palīdz Ķīnai tās centienos demonstrēt, ka ASV līdzšinējais neapstrīdama līdera statuss mazinās, savukārt Pekina gan ir gatava, tā teikt, uzņemties smago atbildības nastu...

Apkārtējās vides jautājumi vispār ir klasisks piemērs politisko lēmumu pieņēmēju nespējai "pārdot" vēlētājiem ilgtermiņa ieguvumus, ja tie rada problēmas vidējā termiņā.

Šķiet, ikviens cilvēks pie pilnas saprašanas apzinās, ka nav iespējams norobežoties no globālām vides izmaiņām, ka vairāk vai mazāk tās skar visus (arī Latviju). Tomēr izmaiņu seku mazināšana daudzos gadījumos nozīmē neiegūtus ieņēmumus un lēnāku labklājības pieaugumu šodien, rīt, aizparīt.

Lai gan morāla pienākuma jēdziena iekļaušana politiskajā diskursā ir diezgan pretrunīgs solis, liktos tomēr, ka salīdzinoši turīgākām valstīm ir jāuzņemas iniciatīva, ja runa ir par t.s. kopējām interesēm. Trampa & Co. retorika un nu jau arī rīcība liecina, ka šāda loģika tiek noraidīta. "Vai nu visi, vai neviens."

Šāda attieksme šķiet jo kļūdaināka tādēļ, ka ir jau nelāga pieredze par to, ko nozīmē mēģinājumi globālas problēmas risināt tikai lokāli. Kad nepārprotama kļuva zivju resursu noplicināšanas problēma, virkne valstu (t.sk. ASV) savos ekonomiskajos ūdeņos ieviesa kopumā pareizus nozvejas ierobežojumus. Savukārt plašumos ārpus tiem faktiski nekas nav mainījies – resursu nesaudzīga izsmelšana turpinās, jo, redz', kurš tad būs tas pirmais muļķis (?), kurš sevi apvaldīs, ja citi to nedara. Rezultātā atsevišķu zivju sugu populācijas tiešām ir atguvušās, tomēr kopumā situācija nav uzlabojusies. Un kā gan citādi – cēloņsakarībām dabā nevar novilkt nacionālās robežas.

Atgriežoties pie lēmuma "pārdošanas" – var saprast tās valstis, kuru ienākumu līmenis ir būtiski zemāks nekā simboliskajiem Rietumiem. Lai gan konceptuāli tas vienalga nav pareizi, ja valsts kārpās ārā no desmitgadēm ilgas nabadzības, ja šī kārpīšanās ir saistīta ar negantu resursu apguvi, tā ir viena situācija. Savukārt ASV (un Rietumu kopumā) gadījumā arī šāda attaisnojuma nav, jo tās ekonomikas pamats ir mazāk atkarīgs no tradicionālo resursu ekspluatācijas. ASV ekonomikas izaugsmi vietējā ogļu industrija objektīvi ietekmē mazāk nekā analoga saikne kādā Āfrikas vai Āzijas valstī.

Tieši atšķirīgo ekonomikas struktūru dēļ Amerika Trampa lēmuma rezultātā būs zaudētāja.

Labi zināms, ka daudzi būtiski atklājumi zinātnē un tehnoloģiski jauninājumi notika un notiek, pateicoties Aukstajam karam un – arī mūsdienās – militāri rūpnieciskā kompleksa finansējumam.

Ja pirms pieciem, desmit gadiem varbūt varēja teikt, ka t.s. zaļās enerģētikas projekti Rietumos bija lielā mērā, ciniski izsakoties, veids, kā nomierināt savu sirdsapziņu, tad nu nepieciešamība pielāgoties neizbēgamajām apkārtējās vides izmaiņām patiešām ir militāristiem līdzvērtīgs stimuls jauniem zinātniekiem un tehnoloģiskiem meklējumiem. Un, ja runājam par fundamentālu līmeni, tie nav iespējami bez tāda vai citāda valsts atbalsta.

Proti, skaidrs, ka neatkarīgi no Baltā nama politikas ASV turpinās parādīties interesanti risinājumi – zināmā līmenī tie ir finansējami, kas iegūti, pat piesaistot naudu internetā (piemēram, aizvadītajā nedēļā neliela grupa Ukrainā prezentēja žalūziju saules bateriju projektu). Savukārt, ja runa ir par tādu līmeni kā energoefektīvāka aviācija, kuģi, dzelzceļi utt., tad tās ir ilgtermiņa investīcijas, kas ir visai mazticamas valstī, kuras politiskā vadība pret vides izmaiņu problemātiku izturas pavirši.

Ja nav varas, teiksim tā, politiskā pasūtījuma meklējumiem resursu efektīvākas izmantošanas virzienā – un runa ir ne tikai par enerģētiku, bet arī ūdeni, atkritumiem, koksni u.c. –, tad biznesam ir liels kārdinājums ar šādiem meklējumiem arī pārāk nemocīties. Bet te jāuzsver, ka šie meklējumi ir ekosistēma, kurā potenciāli rodas ļoti dažādas inovācijas, arī tādas, kas ekonomikas konkurētpēju palielina pavisam citā ceļā. Tēlaini izsakoties, pētot jaunas tehnoloģiskas iespējas enerģētikā, var "uzskriet virsū" jauniem pavērsieniem medicīnā vai robotikā. Un, kamēr ASV vismaz valsts politikas līmenī izbaudīs status quo, Eiropa, Singapūra, Izraēla, Ķīna virzīsies uz priekšu un iegūs labākas starta pozīcijas jaunu tehnoloģisko risinājumu tirgū.

Rezumējot: negrasos samazināt šī Trampa lēmuma nozīmi, tomēr, manuprāt, asā starptautiskā reakcija uz to vairāk izriet no fakta, ka šis patiesībā ir pirmais administrācijas lēmums par globālu tēmu. Līdz šim bija vairāk runas nesaturēšana sociālajos tīklos un narcisisms, ko principā varēja ignorēt. Tāpat izdarības saistībā ar Federālo izmeklēšanas biroju, imigrācijas regulējumu u.c. faktiski bija iekšpolitiski jautājumi. Nu Donalds Lieliskais pieķēries jautājumiem, kas skar visu pasauli, un prognozējami demonstrē, ka ir palicis "dīlotāja" spekulanta līmenī.

Projekts tapis, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!