Ar bērniem
05.06.2015

Tikumīgs tulkojums

Komentē
0

2015. gada 23. aprīlī Latvijas Republikas Saeima 2. lasījumā nobalsoja par tā saucamajiem tikumiskajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas rosināja deputātu, nevalstisko organizāciju (NVO) un valsts iestāžu viedokļu apmaiņu publiskajā telpā. Vēl gaidāms Saeimas balsojums 3. lasījumā, tāpēc sarunas starp deputātiem, NVO un baznīcu turpinās. Diskusijās no grozījumu atbalstītāju puses tiek izceltas tradicionālās vērtības, proti, "orientācija uz ģimeni un laulību kā sabiedrības pamatšūnu [1]"; tikumība un seksualitāte, kā arī iespējamā informatīvo materiālu un literatūras cenzūra, ja likuma grozījumi tiktu pieņemti.

Tiesa, arī pirms Jūlijas Stepaņenko ("Saskaņa") izvirzītajiem Izglītības likuma grozījumu priekšlikumiem biedrības "Asociācija Ģimene" un "Mūsu bērni" publiskajā telpā pauda satraukumu par sabiedrības morālo norietu, netikumību un zaudēto Latvijas tautas īpašo dzīvesziņu. Minēto organizāciju pārstāvji savos izteikumos uzsvēra tradicionālās ģimenes saglabāšanu un orientāciju uz laulību kā sabiedrības pamatšūnu,, kas esot "Latvijas vienīgais pareizais ceļš uz izdzīvošanu un laimi!". Nereti šo tradicionālo vērtību aizstāvju uzskati ir balstīti konspirāciju teorijās par Skandināvijā aktuālajām genderisma idejām, kuru izplatīšanās varot samaitāt mūsu sabiedrību, atņemt normālām ģimenēm bērnus un atdot tos adopcijai homoseksuāliem pāriem Eiropā. Šādas ideoloģijas īstenošanā Latvijas vecāku organizācijas vaino bāriņtiesas un sociālos dienestus. [2]

Mulsinošākais gan ir tas, ka tieši tiem uzskatiem, ko pauž biedrības "Asociācija Ģimene", "Mūsu bērni" un "Rod" ar četru Latvijas reliģisko konfesiju līderu un arī dažu deputātu atbalstu, ir lielāka saistība ar ideju par genderismu. Organizāciju pārstāvji aizstāv pārliecību, ka pasaulē pastāv tikai divi dzimumi, proti, sievietes un vīrieši [3], un sievišķais/vīrišķais ir tikai atkarīgs no dzimšanas brīdī "piešķirtā" dzimuma un sabiedrības stereotipiem par dzimumu lomām nav nekādas nozīmes personības veidošanā. Genderismu, starp citu, nereti saista arī ar seksismu, kura sekotāji uzskata, ka vīrietis ir pārāks pār sievieti. [4] Atliek secināt, ka t.s. tradicionālo vērtību aizstāvji paši neizprot, kādus svešvārdus izmanto, bet deputāti nepārbauda, kas viņiem tiek iebarots. Jautājums vien, vai to var uzskatīt par kļūdu vai tomēr apzinātu maldināšanu?

Fundamentāls jautājums šajā kontekstā: kas ir tikumība? 23. aprīļa Saeimas sēdes debatēs [5] runātāji diemžēl nespēja formulēt tikumiskās vērtības, saucot tās par "pašsaprotamām", vai, kā I. Rībena izteicās, "kas ir tikumīgs un kas ne – normālā sabiedrībā to zina katrs melnstrādnieks un katra trauku mazgātāja". Līdz ar to klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar deputātu zināšanām par Gandija un Sokrata filozofiskajām nostādnēm, kā arī latvju dainām. Tomēr, sekojot līdzi diskusijām un argumentiem, radās pārliecība, ka patiesībā diskusija Izglītības likuma grozījumu kontekstā nav par vērtībām vai tikumību, bet gan par seksualitāti un bailēm no tā, ka skolās vispār tiek runāts par tādām lietām kā homoseksualitāte un dzimumu līdztiesība, ko iepriekš minētās organizācijas pielīdzina dzimumu identitātes maiņai. [6]

Var izšķirt divas pieejas bērnu izglītībai un audzināšanai: vienas pieejas aizstāvji uzskata, ka bērns ir "jāformē", proti, jāveido pēc priviliģētās (jeb pareizi domājošās) sabiedrības ieskatiem un jāaudzina pēc konkrētiem uzvedības modeļiem. Savukārt otra bērnu audzināšanas pieeja saistās ar uzskatu, ka izglītība ir dabīgs process, ko veic pats indivīds jeb bērns. To neiegūst, tikai paklausot pieaugušo vārdiem, bet arī patstāvīgi iepazīstoties ar informāciju un izvērtējot to. Attiecīgi pedagoga uzdevums ir nevis stāstīt (jeb "formēt"), bet radīt tam piemērotu, drošu vidi un informācijas pieejamību. [7] Tādējādi bērns darbojas vidē, kuras pamatā ir katra indivīda brīvība attīstīties sava vecuma un savu unikālo īpašību kontekstā, pretēji sava veida verdzībai, kur cilvēks izglītībā ir atrauts no dzīves un viņa individualitāte netiek ņemta vērā, – cilvēks tādā veidā tiek "formēts" pēc aktuālā laika sabiedrības vajadzībām un vairākuma uzskatiem, ignorējot paša indivīda spējas, vēlmes un iespējamo pienesumu sabiedrības attīstībai. Bērnu neformējošā jeb uz cilvēku centrētā izglītība ir arī nostiprināta Satversmē, cilvēktiesību konvencijās un mūsu likumos: ikvienam bērnam ir tiesības uz izglītību, tiesības uz veselību, kā arī bērna tiesības tikt uzklausītam, netikt diskriminētam.

Turklāt Bērnu tiesību konvencijas 28. pants nosaka tiesības ikvienam uz izglītību, un tas ietver arī vecāku tiesības dibināt skolas, kurās papildu valsts noteiktajiem minimālajiem standartiem viņi savus bērnus var ievirzīt savai reliģijai atbilstošā izglītībā. Bet vēl būtiskāks ir konvencijas 29. pants, kurā identificē ikvienas izglītības mērķus, kas atbilst uz cilvēku centrētās izglītības pieejai. Izglītībai ir jāveicina bērna personības pilnveidošanās, talantu garīgo un fizisko spēju izkopšana, cieņas pret cilvēktiesībām un brīvību formēšana. Tās pamatā jābūt cieņai pret vecākiem, pret savu kultūras identitāti, valodu un vērtībām, pret valsts nacionālajām vērtībām, kā arī pret citām kultūrām. Izglītības sistēmai arī jāsagatavo bērni apzinīgai dzīvei brīvā sabiedrībā saprašanās, miera un iecietības garā, ievērojot dzimumu līdztiesību un cieņu pret visu tautu, visu etnisko, nacionālo un konfesionālo grupu cilvēkiem. Interpretējot LR Satversmi un tajā aizsargātās tiesības uz izglītību, mums jāņem vērā arī Satversmes pamatvērtības, kas ietver diskriminācijas aizliegumu un Bērnu tiesību konvencijā ietvertos izglītības mērķus.

Konvencijā ir arī viens interesants pants – Nr. 12. Bērna tiesības tikt uzklausītam un iesaistītam. Lielākā daļa autoru rakstos un runās par tikumiskām vērtībām nav mēģinājuši uzrunāt pašus bērnus un noskaidrot, kāds ir viņu viedoklis. Kāds varētu oponēt, ka bērnudārzā bērni nav lemtspējīgi un viņi nesaprot, kas ar viņiem notiek, tomēr ar šādu argumentu mēs nonivelējam cilvēka iedzimto spēju izprast, apšaubīt, mācīties un pedagogu profesionālo spēju radīt drošu un vecumam atbilstošu vidi, kurā mācīties.

Izvērtējot dažādu organizāciju viedokļus un deputātu izteicienus, pieņemu, ka lielākā daļa vecāku vēlētos mūsu izglītības sistēmu un vidi veidot tādu, kas ņem vērā bērna intereses, ļauj bērnam attīstīties viņa vecumam pienācīgā vidē. Ļoti ceru, ka tas ietver arī cieņu pret bērnu, nevis galveno uzsvaru liek uz bērna "formēšanu" kauna, ticības un tikumības rāmī.

Minimālie izglītības standarti ietver arī izglītošanu par veselību, tai skaitā seksuālo veselību. Kā kāds no deputātiem minēja, diemžēl daudzi izprot šo veselības aspektu kā tikai un vienīgi bērnu "seksualizāciju". Izklausās, ka, minot vārdu "tikumība", deputāte J. Stepaņenko un viņas atbalstītāji ar to domā vārdu "tiklība" jeb "šķīstība", jo ikviena diskusija par bērnu seksualitāti, vecumam atbilstošā veidā, tiek noliegta.

Izglītības likuma tikumības grozījumu aizstāvji argumentē, ka Latvijas tautas morālā pagrimuma veicināšanai it kā tiekot izmantoti Pasaules Veselības organizācijas (PVO) standarti, kuri saskaņā ar dažu personu un organizāciju viedokļiem neatbilstot Latvijas tautas dzimumaudzināšanas sistēmai, jeb, kā "Mūsu bērni" raksta savā blogā:

"Mēs uzskatām, ka mūsu valstī būt jāveido sava dzimumaudzināšanas sistēma. Eiropas Savienības pieredze šajā jautājumā mūs neapmierina. Piemēram, dokuments ar nosaukumu “Eiropas seksuālās izglītības standarti“, mūsuprāt, raksturo tādu izglītības sistēmu, kas neatbilst bērna vecumam, ir vērsta uz agrīno seksuālo izglītību, seksuālo daudzvedību, gendera ideoloģiju (vienkāršiem vārdiem – pārspīlētas un izvirtušas dzimumu līdztiesības jautājuma interpretācija).  Tas, mūsuprat, nav patiesas vertības kopējā vērtībizglītības kontekstā.

Likuma grozījumu mērķa pamatojumā biedrība norāda uz "tradicionālo ģimeni" kā vienīgo iespējamo. Šajā kontekstā ģimenes jēdziens tiek pielīdzināts laulībai, kurā sievietes un vīrieša it kā vienīgā loma ir kopoties un radīt bērnus, bet līdz laulībai ikvienam, sevišķi sievietei, saglabāt savu šķīstību (nostāja sarunās par Reproduktīvās veselības likuma grozījumiem). Tādā veidā faktiski tiek nonivelēts ģimenes jēdziens – izslēdzot vientuļos vecākus, vecvecākus, kas audzina bērnus, adoptētājus, kā arī tos pārus, kuriem nav un nevar būt bērnu, vai kas ir adoptējuši savus bērnus un izbauda savu seksualitāti bez mērķa vai iespējām radīt pēcnācējus. Vēl viens variants ir atgriezties PSRS laikos, kad Latvijā seksa nebija.

Jāpiemin, ka seksualitāte, kā to definē šīs pašas demonizētās PVO vadlīnijas, ir ne tikai sekss, bet arī attiecības, uzvedība, cieņa, robežu ievērošana, drošība, veselība un zināšanas par savu psihisko un fizisko veselību.

24. maija LTV1 raidījumā "De Facto" biedrības "Asociācija Ģimene" pārstāve apgalvoja, ka viņi nemaldina cilvēkus ar savu PVO interpretāciju un latviešu valodas tulkojumu. Izvērtējot "Asociācijas Ģimene" un "Mūsu bērnu" izplatītās latviešu valodā tulkotās PVO vadlīnijas, jāsecina: vai nu organizāciju pārstāvji nav iedziļinājušies tulkojuma kvalitātē un tādā veidā paši neapzinās savu vārdu izvēli un maldinošo ietekmi, vai arī apzināti izmanto terminus un vārdus, kas maldina sabiedrību, sevišķi vecākus un jauniešus. Ja tulkotās vadlīnijas atšķirtos tikai un vienīgi vārdu izvēlē, tad varētu noticēt pirmajam pieņēmumam. Diemžēl šīs atšķirības ir daudz būtiskākas. Labas pārvaldības principi, kā arī ētikas normas, tiek pārkāptas brīdī, kad šīs biedrības, kā juridiskās personas, pārstāv sabiedrības viedokli valsts Demogrāfijas padomē [8] un aktīvi piedalās Saeimas komisiju sēdēs, izplatot savu neprecīzo un maldinošo tulkojumu kā absolūtu patiesību.

Šajā brīdiī rodas jautājums – kāpēc to pieļauj deputāti? Kā deputāti labi zina, ikvienu likumu ieviešot, jāizvērtē ne tikai gramatika vai vārdu izvēle, bet arī attiecīgā dokumenta principi un konteksts. Kādēļ deputātu un biedrību "Asociācija Ģimene" un "Mūsu bērni" izplatītajā tekstā nav iekļauts tik būtisku sadaļu tulkojums kā vadlīniju pamatojums un mērķis, kas ietver jēdziena "atbilstoši vecumam" skaidrojumu? Tradicionālo vērtību aizstāvju argumentos tas tiek izcelts kā viens no kritiskajiem punktiem – it kā PVO vadlīnijas nebūtu vecumam atbilstošas:

"Termins [atbilstoši vecumam/attīstībai] attiecināms uz to, ka pakāpeniski attīstās bērnu interesējošais un atbilstošais, un uz to, kāds detalizācijas līmenis nepieciešams konkrētajā vecuma grupā un attīstības posmā. Piemēram, četrgadīgs bērns var pajautāt, no kurienes rodas bērni, un atbilde "no mammas vēdera" parasti ir šim vecumam pietiekama. [..] neatbilstoša atbilde būtu: "Tu vēl esi tam par jaunu!" [9]

Lai izprastu, kā pielietot vadlīnijas, pedagogiem un arī vecākiem būtu jāiepazīstas ar definīcijām, kuras iztrūkst "Asociācijas Ģimene" un "Mūsu bērnu" piedāvātajā tekstā, piemēram, kas ir seksuālā veselība, tiesības. Arī citas nodaļas izplatītajā tekstā netiek pieminētas, lai gan patiesībā tās skaidro, kāds ir seksuālās izglītības loģiskais pamats, kādi ir principi, bērnu attīstības posmi. Šī informācija ir nepieciešama tieši tādēļ, lai varētu nodrošināt vecumam atbilstošu saturu. Īpaši nozīmīga ir vadlīniju 4. sadaļa – vienīgi to "Asociācijas Ģimene" un "Mūsu bērnu" piedāvātajā tekstā izplatītajā dokumentā nevar atrast – seksuālās izglītības principi un rezultāti, kas nosaka ikviena pedagogu izvēlētā materiāla un metodes piemērotību. Viens no principiem, ko vēlētos izcelt, – seksuālā izglītība tiek balstīta uz precīzu zinātnisko informāciju, nevis, kā biedrība "Mūsu bērni" savā interneta vietnē izmanto "Daily Mail" tabloīdos izplatītu informāciju. "Pazudusi tulkojumā" ir arī daļa par to, kā pasniegt seksuālo izglītību un kādas iemaņas vajadzīgas pedagogiem un iesaistītajām personām, un, protams, izceltās un iztulkotās matricas ievada daļa – kas mums kā vecākiem un lasītājiem sevišķi svarīga, lai izprastu katrā sadaļā iekļauto informāciju un tās piemērošanu.

Izslēdzot tik būtisku informāciju no biedrību "Asociācija Ģimene" un "Mūsu bērni" latviešu valodā izplatītā teksta, nav brīnums, ka deputāti notic "Asociācijas Ģimene" piedāvātajai un deputātes J. Stepaņenko atbalstītajai PVO vadlīniju interpretācijai: ka tās iesakot bērniem vecumā no 0 līdz 4 gadiem mācīt masturbēt (kas, protams, ir absurds un neatbilst vadlīnijās teiktajam).

"DeFacto" intervijā deputāte Rībena norādīja, ka grozījumi atspoguļo kopējo noskaņojumu, bet vienlaikus atzina, ka nav pārbaudījusi, vai vadlīnijas ir pareizi iztulkotas.

Deputāte J. Stepaņenko savukārt nemaz neuzskata par nepieciešamu pievienot iesniegtajiem grozījumiem jebkādu pamatojumu, skaidrojot, kādēļ tie ir nepieciešami, kādas ir mūsu izglītības sistēmas problēmas, kādi ir dati par jauniešu seksuālo uzvedību un saistību ar veselības mācību, kāda būs grozījumu sociāli ekonomiskā ietekme. Vai deputātiem nav jāpamato savs viedoklis, nav jāpārbauda fakti, uz kuru pamata viņi pieņem lēmumus?

Vienlaikus norādītās NVO tulkojuma neprecizitātes arī liek uzdot jautājumu par veidu, kādā mēģina ietekmēt ne tikai deputātus, bet arī sabiedrību kopumā, izplatot nepatiesu un neprecīzu informāciju. Vai apzināti izplatīt melīgu informāciju skaistās nākotnes vārdā ir tikumīgi?

Vai uz bērnu centrēta veselības mācība, kas ietver seksuālo izglītību, ir netikumīga? Nē. Ja izmantojam gan minētās PVO vadlīnijas, gan uz cilvēka tiesībām balstītu pieeju, tad ikviens pedagogs un vecāks veidotu sarunas ar saviem bērniem atklāti, nekaunoties un neieaudzinot bērnā kaunu par savu ķermeni, bet vienlaikus lietojot valodu un skaidrojumus, kas gan atbilst cilvēka attīstībai, gan pieņem cilvēku dažādību un līdztiesību.

 Atsauces:

[1] "Asociācija Ģimene" vēstulē deputātiem

[2] Lekcija par "juvenilo justīciju" "Rod" izpratnē (krievu valodā); Ar ko ir bīstama partnerattiecību legalizēšana? (Musuberni.lv)

[3] Genderisma definīcijas pieejamas angļu val.

[4] American Heritage Dictionary of the English Language, Fifth Edition. Houghton Mifflin Harcourt Publishing Company, 2011.

[5] Debates par grozījumiem Izglītības likumā, 2015. gada 23. aprīlī, stenogrammas ieraksti pieejami: http://saeima.lv/lv/transcripts/view/295#d47.

[6] "Asociācija Ģimene" vēstulē par likumprojektu: "[..] grauj bērnu un jauniešu tikumību un dabisko dzimumu identitāti (mācot, ka dzimums ir tikai sociāla loma, nevis dabiska iedzimtība) un izpausmi, veicina bērnu un jauniešu emocionālo nestabilitāti un trauksmi, kā arī nonivelē ģimeni un laulību kā vērtību."

[7] Montessori, M. Absorbent mind. BN Publishing, 2009.                                       

[8] Sk. Demogrāfisko lietu padomes sastāvu

[9] PVO vadlīnijas Standards for Sexuality Education in Europe: A framework for policy makers, educational and health authorities and specialists

Dace Kavasa

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!