Aktualitātes
06.10.2017

Teātru jaunumi: Ļeņins, "Heda Gablere" un krievu klasika

Komentē
0

Uz Latvijas teātru skatuvēm gaidāmi vai jau novērtējami vairāki jauniestudējumi: Jurija Kvjatkovska debija Daugavpils teātrī ar izrādi "Kur prāts, tur nelaime", Lauras Grozas-Ķiberes interpretācija par Ibsena "Hedu Gableri" Liepājas teātrī, kā arī filozofa Ulda Tīrona izrāde "Ļeņina pēdējā eglīte" Jaunajā Rīgas teātrī.

30. septembrī Daugavpils teātrī pirmizrādi piedzīvoja Krievijas režisora Jurija Kvjatkovska pirmais iestudējums Latvijā "Kur prāts, tur nelaime", kas veidots pēc Aleksandra Gribojedova lugas motīviem, pārceļot darbību uz mūsdienām, bet saglabājot autora vēlmi pretstatīt jaunā cilvēka enerģiju un vēlmi kaut ko mainīt ar vecākas paaudzes nevēlēšanos kāpt nost no varas pjedestāla.

Saglabājot intrigu līdz pat pirmizrādei, tika turēts noslēpumā, ka dramaturgu Andreja Rodionova, Jekaterīnas Trojepoļskas (Krievija) un režisora kopīgi veidotajā Gribojedova lugas mūsdienu interpretācijā galvenais varonis ir jauna meitene Aleksandra Čacki (oriģinālā – Aleksandrs Čackijs).

Režisors Jurijs Kvjatkovskis: "Mēs vēlējāmies izprast, kāds būtu šis Gribojedova varonis un autora ilustrētā vide, ja tos pārnestu uz mūsdienām. Savos meklējumos mēs nonācām ļoti tālu, pat mainot galvenā varoņa dzimumu. Tajā pašā laikā mēs saglabājām Gribojedova lugā attēloto ierēdņu pasaules iekārtoto sistēmu un paaudžu konfliktu, kas ir aktuāls arī šobrīd. Taču iestudējuma uzmanības centrā ir šī varone, kura ir nemitīgos sevis meklējumos, bet nespēj atrast savu vietu sabiedrībā, kurā nokļūst."

Izrādes varone Čacki vairākus gadus klejoja pa pasauli, uzsūcot sevī progresīvās idejas, un atgriezās mājās, lai satiktu savu bērnības dienu mīlestību un domu biedru Molčaļinu. Par nelaimi galvenā varone nokļūst viņai naidīgā vidē, kurā dzīvojošo cilvēku galvenās vērtības ir stāvoklis sabiedrībā, karjera un bagātība. Tagad šo vērtību varā ir arī viņas mīļotais.

Izrādē iesaistītie aktieri šo izrādi raksturo kā šokējošu un provocējošu darbu, kurš, iespējams, būs saistošāks jauniešu auditorijai un noteikti pārsteigs ar savu mūsdienīgo interpretāciju tos, kuri ir lasījuši Gribojedova lugu.

Galveno Aleksandras Čacki lomu izpilda Zanda Mankopa, kura šogad nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada jaunie skatuves mākslinieki".

Izrādē piedalās arī Vadims Bogdanovs (izrādē – Molčaļins), Natālija Kotona vai Jeļena Ņetjosina (Sofija), Viktors Jancevičs (Famusovs), Irina Kešiseva (Vecmāte Ļiza), Mihails Samodahovs (Skalozubs), Mihails Abramovs (Zagoreckis), Māris Korsiets (Platons), Aleksandrs Komarovs (Televīzijas raidījuma vadītājs), Milena Savkina (Nataļja), Olga Maksimova un Daugavpils teātra dejotāju trupa. Izrādes scenogrāfe un kostīmu māksliniece ir Nana Abdrašitova (Krievija), horeogrāfiju veidojusi Irina Saveļjeva. Mūzikas autori – Staņislavs Šimanskis, Sergejs Kasičs (Krievija).

Liepājas teātrī 7. oktobrī pirmizrādi piedzīvos Henrika Ibsena lugas "Heda Gablere" (1890) iestudējums Lauras Grozas-Ķiberes režijā.

Izrādes mūsdienīgo skatuves versiju, respektējot Ibsena lugu, radījis britu dramaturgs Patriks Mārbers. Titulloma uzticēta aktrisei Anetei Berķei, kura to nosaukusi par lielāko izaicinājumu savā aktrises karjerā, uzsverot, ka sākotnēji pašai esot grūti bijis pieņemt Hedas izteikti subjektīvo loģiku, taču intensīvajā mēģinājumu procesā aizrakusies līdz Hedas dvēseles dziļumiem.

Izrādes anotācijā rakstīts: "Tikko apprecējusies. Aprakta dzīva. Heda ilgojas būt brīva.
Tieši viņa – ģenerāļa meita Heda – jauna, enerģiska, vitāla, romantiska un kaislīga, tomēr reizēm arī neizprotama, atturīgi vēsa un pat nežēlīga, ir lugas centrs un sirds. Viņa dzīvo ilgās pēc patiesas brīvības un meklē apliecinājumu skaistumam, drosmei un varonīgai rīcībai. Kā dzīvot sabiedrībā, kurai šādi ideāli ir sveši?"

Līdzīgi kā citās vēlīnajās Ibsena lugās, arī šajā nozīmīgi notikumi notikuši jau pirms lugas darbības sākuma, izrādē jau tiek atspoguļotas šo notikumu sekas, kad Heda un viņas vīrs Jorgens atgriežas no medusmēneša. Darbība sakoncentrēta divās dienās un notiek vienā telpā – Hedas dzīvojamā istabā, kurā joprojām notiek remonts un kurā Heda jūtas kā ieslodzīta, jo viņai nav neviena, kuram līdz galam uzticēties un kurš spētu viņu atbalstīt dzīves krīzes brīdī. Skatuves iekārtojumu radījis scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis.

Izrādē piedalās arī Egons Dombrovskis, Mārtiņš Kalita, Everita Pjata vai Laura Jeruma, Leons Leščinskis, Inese Kučinska, Anda Albuže, Terēze Laukšteina un Dāvids Laukšteins. Iestudējumu veidojuši arī kostīmu māksliniece Jolanta Rimkute, komponists Kārlis Auzāns, video mākslinieks -8 un gaismu mākslinieks Jānis Sniķers. Lugu no angļu valodas tulkojusi Evita Mamaja.

Savukārt Jaunā Rīgas teātra (JRT) Mazajā zālē 20. oktobrī notiks režisora Ulda Tīrona veidotā iestudējuma "Pēdējā Ļeņina eglīte" pirmizrāde.

Vladimirs Iļjičs Ļeņins (1870–1924), Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs, kuru daudzi uzskata par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem, pēc smadzeņu triekas 1923. gadā zaudēja kustības un runas spējas. Vēsturnieks Mihails Gefters par Ļeņinu: "Triviāli līdz pat banalitātei: jo lielāka vara cilvēkam pār citiem cilvēkiem, jo zūdoši mazāk cilvēka viņā pašā. Cilvēks ir būtne, kas izgudro savu pagātni. Šī iemesla dēļ radās zināšanu joma, kur šī radošā spēle izpaužas kā pagātnes rekonstruēšana. Ļeņins ir vissliktākais tēls šādai rekonstrukcijai. Cilvēks, kurš aplipis mītiem un apokrifiem, sagriezts plakātu citātos, kurš tādēļ neizraisa par sevi nekādu interesi. Mēmais Ļeņins cīnījās jau vairs tikai ar savu iekšējo pasauli. Tik sarežģīti mirst smadzenes. Un, kad jau vairs nebija palicis nekas, mazajā prāta gabaliņā tomēr turpinājās dzīve – ar visu tās sarežģītumu. Interesanti, kā cilvēks, zaudējis runas spēju, tomēr uzbūvēja sev pasauli, kas pilnībā pakļauta viņam."

Režisors Uldis Tīrons par iestudējuma ieceri: "Ļeņins, par kura ietekmi vēsturē, šķiet, neviens vairs nevēlas neko zināt un kurš tepat pie mums gandrīz pusgadsimtu rēgojās uz katra stūra, šķiet laimīgi izgaisis, atstājot dvēselēs grūti uztaustāmu nepatiku vai vienkārši – tukšumu. Lai nu kā, nepatika pret vēstures personāžu tomēr ir jūtas, un ar tām var kaut ko iesākt – šajā gadījumā radīt teātri. Iestudējums "Pēdējā Ļeņina eglīte" veidots, balstoties uz vēsturiskiem dokumentiem par Ļeņina slimību un viņa dzīves pēdējiem mirkļiem latviešu strēlnieku apsardzībā. Lai arī uz skatuves atradusi vietu mītiskā Ziemassvētku eglīte, ko Ļeņina vectēvs īsi pirms nāves esot sarīkojis vietējiem bērniem, šis iestudējums nav paredzēts bērnu baidīšanai ar kādu pasaku cienīgu vēstures briesmoni, kurš pa taisno no stikla zārka Sarkanajā laukumā nonācis uz JRT skatuves; uzdevums ir daudz ambiciozāks: izrādīt jaunu Ļeņinu, iespiežot viņu īsajos brīžos pirms un pēc nāves."

Aktieris Vilis Daudziņš jaunajā iestudējumā iejutīsies Ļeņina tēlā: "Mūsu priekšā ir cilvēks, kurš ir izraisījis planētas mēroga notikumus. Bijis gan maniakāli cietsirdīgs, gan bezgala jūtīgs. Piecu gadu laikā veicis tādas izmaiņas sabiedrības domāšanā, kādām parasti ir nepieciešami gadsimti. Un, lūk, šis cilvēks, slimības sagrauts, ir spiests aptvert ar sevi un pasauli notikušo, taču iespēja kaut ko mainīt vai ietekmēt viņam ir liegta. Kaut ko tādu mēs reizēm piedzīvojam sapnī. Lielākā daļa pasaules reliģiju tā apraksta stāvokli pēc nāves. Neviens nezina, kā tas ir. Bet laiku pa laikam mēs par to domājam."

Iestudējumu, kas top, iedvesmojoties no Ļeņina sanitāru 1923. gada piezīmēm un dienasgrāmatām, kopā ar Uldi Tīronu veido scenogrāfi Rūdolfs Baltiņš un Dace Sloka, gaismu mākslinieks Jānis Sniķers un aktieri Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Inga Tropa, Kaspars Znotiņš, Ģirts Krūmiņš, Varis Piņķis, Toms Veličko, Ivars Krasts un Emīls Krūmiņš.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!