Aktualitātes
06.11.2017

Tartu norisināsies septiņu Latvijas mākslinieču izstādes

Komentē
0

No 18. novembra līdz 10. decembrim Tartu Mākslas mājas trīs izstāžu galerijās būs skatāmas septiņu mūsdienu latviešu mākslinieču projektu izstādes. Lielajā zālē norisināsies grupas izstāde "Dieviete Ex Machina", Mazajā zālē − Margrietas Griestiņas personālizstāde "Dagija pēdējais selfijs" un Monumentālajā galerijā Mētras Saberovas personālizstāde "Pimpin’ Yo Mama Crib".

2017. gada 17. novembrī Igaunijā, Tartu Mākslas mājas (Tartu Kunstimaja) izstāžu zālēs tiks atklātas trīs Latvijas laikmetīgās mākslas izstādes – grupas izstāde "Dieviete Ex Machina" (mākslinieces: Rasa Jansone, Anda Magone, Inga Meldere, Ingrīda Pičukāne un Eva Vēvere), Margrietas Griestiņas personālizstāde "Dagija pēdējais selfijs" un Mētras Saberovas personālizstāde "Pimpin’ Yo Mama Crib", iepazīstinot Igaunijas sabiedrību ar septiņām dažādu paaudžu latviešu māksliniecēm. Visu trīs projektu identitāte tiek būvēta nevis tēmas vai mākslas tehnikas ietvaros, bet gan dzimtes kategorijās, dalībai izvēloties sievietes mākslinieces, kuru radošo darbību raksturo atšķirīgs skatījums un spēcīgs, individuāls rokraksts.

Projekti tapuši pēc kuratores un mākslas kritiķes Šelda Puķītes iniciatīvas un izveidotās programmas sadarbībā ar Tartu Mākslinieku savienību, kas kā nevalstiska organizācija ir piedalījusies vairāku mākslas projektu realizēšanā Latvijā, tai skaitā mākslas kritiķu festivāla "Artishok" Biennāle 2014 veidošanā Mūkusalas Mākslas salonā (17.09.−11.10.2014.) un prestižās Kēlera balvas laureāta Jasa Kaselāna izstādes "Leļļu laukums" rīkošanā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā (14.02.−22.03.2015.).

"Dieviete Ex Machina" (Tartu Mākslas mājas Lielajā zālē)

Grupas izstāde "Dieviete Ex Machina" veltīta sievietes tēlu izzināšanai mūsdienu sabiedrībā, kas bieži vien svārstās starp divām galējībām. No vienas puses, izdabājot populārajām "sevis lutināšanas" un "sievišķīgas laimes" praksēm, kurām nereti pievienojas ezoteriskas kvalitātes, sieviete tiek pielīdzināta dievietei, kas dzīvo karalisku dzīvi, pavada laiku skaistumkopšanas salonos un zīda rītakleitās. No otras puses, raugoties reālistiskā, ikdienas pieredzē balstītā perspektīvā, kur uz sievietes pleciem gulstas teju nebeidzams darbu un pienākumu slogs, sieviete šķiet pārtapusi mašīnā, kuras vērtība ir viņas produktivitātes rādītāji.

Rasa Jansone.

Virtuvei kā savdabīgai sievietes neatkarības platformai un patiesības manifestācijai savā iespaidīgajā instalācijā ar teju 500 pašgatavotiem konserviem pievērsīsies Rasa Jansone. Hrestomātiskos mākslas vēstures sieviešu tēlus interpretēs Inga Meldere, savukārt Evas Vēveres naratīvi vīsies cauri 80. gadu pastkaršu kolekcijai un Igaunijas mežu biežņai. Andas Magones fotogrāfijas kļūs par ķermeņa dienasgrāmatu, kas vēsta par laika ritējumu, draudzību un briedumu, savukārt ekstrēmākām ķermeniskām izpausmēm pievērsīsies Ingrīda Pičukāne, aicinot skatītāju pašatklāsmes ceļojumā. Laipni paklanoties Dekartam un racionālisma filozofijai, vēlreiz caurskatot Rietumeiropas mākslas mantojumu, kā arī flirtējot ar populārās kultūras tēliem, izstāde sniegs feministiski kritisku komentāru un iezīmēs jaunu skatījumu iespējamības.

Līdz ar izstādes atklāšanu darbu pie "Jutīgā pļava" gleznojuma uzsāks Ingrīda Pičukāne, un tas taps visas izstādes norises garumā. Atklāšanas performancē uzstāsies mūziķe Vija Moora.

Koncepta autore un kuratore: Jana Kukaine, projekta idejas autore un asistējošā kuratore: Šelda Puķīte, dalībnieces: Rasa Jansone, Anda Magone, Inga Meldere, Ingrīda Pičukāne un Eva Vēvere, izstādes grafiskā identitāte: Ingrīda Pičukāne.

Mētras Saberovas personālizstāde "Pimpin' Yo Mama Crib" (Tartu Mākslas mājas Monumentālā galerija)

Paralēli Rīgā un Londonā rezidējošās mākslinieces Mētras Saberovas personālizstāde "Pimpin' Yo Mama Crib" ir veltīta diskusijai par sievietes ķermeņa kulturālo, politisko un sociālo nozīmi 21. gadsimta realitātē. Autore izmanto sevi un savu ķermeni kā instrumentu, lai nodotos medicīniskā tūrisma izspēlēm – performatīvi orķestrētām operācijām, šo ļoti personisko un fizisko pieredzi pēcāk pārstāstot rotaļīgā, uzjautrinošā formātā. Tas, kas pirmajā mirklī šķiet komisks, iedziļinoties rosina iztaujāt sievietes identitāti un tiesības lemt pār pašas ķermeni.

Mētra Saberova.

Kā skaidro pati māksliniece: "Pieredze ar medicīniskajām operācijām, proti, veikto sterilizāciju (olvadu nosiešanu) Taizemē, himenoplastiju (jaunavības plēves atjaunošanu) Polijā un sākuma konsultācijas IVF (in vitro fertilization) Bulgārijā, tiek apvienoti ar jautru ikdienišķības devu, ļaujot pieskarties nopietnām tēmām ar atvieglinātu pieeju. Tādā veidā tiek plānots aktualizēt un diskusijai piedāvāt tādas tēmas kā mātišķības normativitāte un brīvprātīgas bezbērnotības stigmatizācija, sievietes ķermeņa priekšmetiskošana un jaunavības diskriminējošā saistība ar Rietumu un Austrumu sievietēm, kā arī mākslas un aktīvisma nošķirtības uzturēšanas institucionālā daba."

Izstādes atklāšanas laikā Saberova, iedvesmojoties no klišejiskām filmu, mūzikas un reklāmas video epizodēm, kurās jaunas beibes mazgā saziepētas mašīnas, rīkos seksīgo bērnu ratiņu mazgāšanas performanci. Šī perfomance tiks veidota kā komentārs par patērētājkultūru, kurai pakļauti arī bērnu un māšu attiecību konstrukti.

Izstādes kuratore: Šelda Puķīte

Margietas Griestiņas personālizstāde "Dagija pēdējais selfijs" (Tartu Mākslas mājas Mazā zāle)

Mākslinieces Margrietas Griestiņas (Dreiblates) personālizstādes "Dagija pēdējais selfijs" materiāls ir tapis režisora Normunda Griestiņa (TV Maskava) pilnmetrāžas spēlfilmas "Muša" (2017) uzņemšanas laukumā. Filma tika uzņemta GTA V "PlayStation" spēles vidē 11 dienu geimeru nometnes uzstādījumā, kuras laikā tapa arī izstādes galvenais varonis Dagijs – akls, melnādains pusmūža vīrietis ar lauku gangstera identitāti. Tā vietā, lai pakļautos spēles noteikumiem, kuri ietver spēles pasaules būvēšanu un vardarbību, nogalinot citus filmas varoņus, Dagijs izvēlas dokumentēt savus emocionālos pārdzīvojumus un jūtas pret saviem draugiem, kā arī virtuālo pilsētu un dabu, veidojot selfijus. Nereti, pirms Dagijs pagūst sevi nofotografēt, viņš jau ir nogalināts, tāpēc viņam neatliek nekas cits kā pamest draugus un doties romantiskos klejojumos vienam. Izstādē tiks eksponētas Dagija radītās fotogrāfijas, kas, materializējoties viņpus virtuālās vides, kļūst par metaselfijiem, kamēr instalētās skaņas iekārtas veidos Dagija pasaules skanisko fonu.

Margrieta Griestiņa. „Dagijs un Sergejs PedikJura”. 2017. Digitālā druka.

Izstādes atklāšanā unikālu muzikālo performanci sniegs filmas autors un mūziķis TV Maskava (Normunds Griestiņš). Izstādes kuratore: Šelda Puķīte.

Projekta dalībnieces:

Ingrīda Pičukāne strādā dažādos medijos. Piedalījusies laikmetīgās mākslas festivālā "Survival Kit" ar videodarbiem un instalācijām, starptautiskās komiksu izstādēs – ar grafiskajiem stāstiem, veidojusi ilustrācijas izdevniecības "Liels un mazs" bērnu grāmatām, kā arī vairāku grāmatu dizainu. Pēdējā personālizstāde "Sarkanā istaba" Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā (12.2016.–02.2017.) Latvijas konservatīvajās aprindās izraisīja sašutuma vētru.

Rasa Jansone regulāri rīko personālizstādes, lasa Virdžīniju Vulfu un reizēm raksta žurnālam "Rīgas Laiks", kā arī citiem Latvijas kultūras medijiem. Kopā ar mākslinieci Evelīnu Deičmani par skaņas instalāciju "Skurstenis" 2014. gadā saņēmusi Dienas Gada balvu kultūrā.

Inga Meldere dzīvo un strādā Somijā. Regulāri rīko izstādes Rīgā, Helsinkos un Tallinā. Darbi ir izstādīti Milānā, Ņujorkā, Čikāgā un Cīrihē. Par izstādi "Māja pie ūdenskrituma jeb krāsojamās grāmatas pieaugušajiem" mākslas galerijā "Temnikova & Kasela" Tallinā (2016) nominēta Purvīša balvai. Inga Meldere ir arī “kim? Rezidences balvas 2016" fināliste.

Eva Vēvere dzīvo un strādā Rīgā, 365 darbadienu organizācijā "PROFISS", kur tiek attīstītas idejas, kas saistītas ar mākslinieka kā darba veicēja funkciju. Izvēlas dažādus medijus, to skaitā, instalāciju, zīmējumu, procesuālus notikumus. Līdzsvaru atrod rezidencēs perifērijā un slackline treniņos. Izstāžu darbība ar "Poētiskā Robotisma" projektiem risinājusies vairākās mākslas institūcijās Igaunijā, Latvijā, Zviedrijā.

Anda Magone (Bankovska) ir mamma, māksliniece un mājsaimniece. Par savu izteiksmes veidu galvenokārt uzskata melnbalto dokumentālo fotogrāfiju. Līdzās personālizstādēm piedalījusies grupu izstādēs Berlīnē, Londonā, Prāgā, Lježā u.c. Darbi atrodas Latvijas Fotogrāfijas muzeja kolekcijā. 2008. gadā saņēmusi laikraksta Dienas Gada Balvu kultūrā. Par 2008. gada izstādi "Dārzs" nominēta Purvīša balvai.

Jana Kukaine ir neatkarīga mākslas kritiķe, feministiskās teorijas pētniece, kā arī grāmatas "Daiļās mātes. Sieviete. Ķermenis. Subjektivitāte" autore. Grāmatu 2016. gada nogalē klajā laidusi izdevniecība "Neputns".

Mētra Saberova ir māksliniece, feministe un sieviešu un LGBT tiesību aizstāve. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozari un Centrālo Sentmārtina koledžu (Central Saint Martins) Londonā. Izstādēs piedalās kopš 2012. gada. Saberova veido performatīvu medicīnisku operāciju naratīvu, lai apspēlētu mātišķības un sievietes sociālo, kulturālo un politisko konstrukciju.

Margrieta Griestiņa ir gleznotāja, scenogrāfe, instalāciju un performanču māksliniece. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas apakšnozari un izstādēs piedalās kopš 2011. gada. Griestiņu interesē robežsituācijas, kur saskaras augstā kultūra un masu kultūra, marginalizētā un smalkā glamūra pasaule, kas viņas darbos ieņem ne-mākslas vai kiča formu. Izmantojot šo dažādu kultūru un estētiku sajaukumu, viņa veido savu personīgo versiju un komentāru par realitāti, kas tiek izstāstīta, izmantojot masu kultūras un popkultūras kamoflāžas.

Šelda Puķīte ir kuratore un mākslas kritiķe, kura pašlaik dzīvo Tartu, Igaunijā. Studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļā, kur 2012. gadā ieguvusi maģistra grādu. No 2014. līdz 2016. gadam strādājusi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" kā Radošās darbnīcas izstāžu programmas vadītāja. Šobrīd kā neatkarīgā kuratore sadarbojas ar vairākām Latvijas institūcijām un festivāliem kā Rīgas Fotogrāfijas biennāle, RIX-C, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

Izstādes varēs apskatīt no trešdienas līdz pirmdienai 12.00-18.00, otrdienās – slēgts. Ieeja par brīvu

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0