Supervaroņu un Supermena morālie kodeksi

Lasīju līdz šķita, ka sākas "spoileri", būs jāatgriežas, kad noskatīšos filmu.

Interesanti atzīmēt, ka latvju pasaku teicēji, apsteidzot Nīčes pārcilvēka idejas, radīja pirmspārcilvēku Sprīdīti "..krupītis, tomēr dūša tam bija kā milzim", kura mazais, komiskais ķermenītis ir viņa "kostīms", pašas esamības ironisks komentārs par "personu", kā masku. Sprīdīša komplicētās attiecības ar vecākiem var tikai nojaust, viņa lēmums "pasauli apskatīties" ļauj noprast mokošus centienus pārvarēt Edipa kompleksu, sasniegt patību.

Sprīdīša iniciācija notiek mežā, kur stereotipu varā esošais patriarhs Kungs, apspiedēja un varas simbols "smejas, vai ūku rīdams". Kunga heteronormatīvais riebums pret citādo, ko pārstāv simboliskais ksenofobijas upuris, protohomoseksuālis Sprīdītis, nespēj atturēt pārcilvēciņu no izaicinājuma.

Ja mūsdienu humānistam Sprīdīša arhaiskais izlēmīgums "nokāpj no koka un nocērt nejēgām galvas" ir nepieņemams, tad jau pēc mirkļa viņš pasmaidīs, lasot, kā Sprīdītis sarauj agresora šablonu ar koānu "Varde, varde, varde!", liekot tiem atzīt atklāsmes dievišķo izcelsmi: "Tas cits nav kā eņģelītis..". Tomēr Sprīdītis pārvar pārcilvēciskā kārdinājumu un izvēlas zemes ceļu - matrimoniju, latviski pieticīgā veidā papildinot Nīčes pārcilvēku virkni: Maķedonijas Aleksandrs, Cēzars, Napoleons, Sprīdītis..

Es gribu teikt, ka fakts, ka cilvēku ir pāri 7 000000000, liecina par saprāta krīzi, jo lielāks skaits cilvēku, jo lielāka iespēja darboties Sociālo Kruķu Sistēmai, te jāpiemin ari IT, kas bērniem laupa bērnību un pieaugušajiem neļauj būt par tādiem. Ja jums ir laiks, uzrakstiet, ko jūs domājat par manis paustājām domām.
Ja jums ir iebildumi pret publicitāi, mans e-mail [email protected].