Daudzskaitlīgāka opozīcija nenozīmē, ka mainīsies Rīgas pašvaldības darba stils. Toties būs vairāk politiskās retorikas un interešu.
Lai gan pēc aizvadītajā mēnesī notikušajām pašvaldību vēlēšanām galvaspilsētā valdošā tandēma "Saskaņa" / "Gods kalpot Rīgai" deputātu skaits domē ir samazinājies, manuprāt, tie municipalitātes resursu centri, kas kontrolē lielākās naudas plūsmas, ir uzkonstruēti tā, ka faktiski ir neietekmējami to darbību mainīt, pat ja balsu atšķirība starp pozīciju un opozīciju būtu viena balss. Opozīcija varēs – cik vien vēlas – saukt talkā Valsts kontroli, KNAB, nozares ministrijas utt., bet principā lielākais, ar ko tā var rēķināties, ir uzvara tandēmam mazāk svarīgos jautājumos, kad tandēms būs palaidis vaļīgāk sistēmas iekšējās disciplīnas grožus. Svarīgajos – kā pret sienu. "The winner takes it all."
Lai paskaidrotu šo prognozi, var salīdzināt pašvaldības un Saeimas opozīcijas darbu. Protams, arī parlamentā pozīcija nedeg vēlmē uzklausīt opozīciju un iesaistīt to lēmumu pieņemšanā, tomēr objektīvi parlamenta lemjamo jautājumu loks ir tik plašs, ka akmenscietu noraidījumu uzturēt nav pašas pozīcijas interesēs. Galu galā, diez vai kāds apšaubīs, ka "Saskaņas" frakcijas vadītājs Urbanovičs ir daudz ietekmīgs politiķis nekā virkne pozīcijas deputātu. Savukārt Rīgas pašvaldības gadījumā tirgošanās nepieciešamības īsti nav, attiecīgi opozīciju var nesodīti ignorēt.
Tajā pašā laikā jaunievēlētajā domē būs arī nepārprotams jaunums – vismaz tuvākā gada laikā – opozīcijas mēģinājumi t.s. pašvaldības tematiku ("komunālajai saimniecībai nav partejiskās piederības!") transformēt politiskās debatēs. Iemesls: Saeimas vēlēšanas nākamgad un noteikta jaunievēlēto domnieku īpatsvara vēlme Rātsnamu izmantot kā platformu, lai darbavietu pārceltu nedaudz tālāk, uz Jēkaba ielu.
Šī prognoze savukārt var izraisīt zināmu īgnumu vēlētājos, kuri uzskata, ka ir balsojuši par, piemēram, Bondaru vai Bordānu, vadoties pēc šo politiķu pieteiktajiem lielajiem plāniem tieši galvaspilsētā, nevis lai viņi pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņas izmantotu kā iesildīšanos 2018. gadam. Man pret šādu taktiku ir dalītas jūtas.
No vienas puses, Rietumu demokrātijām ir raksturīgāk, ka politiķis sevi vispirms pierāda pašvaldību līmenī (Florences mērs Mateo Renci kļuva par premjeru, mēra pieredze bija arī Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī utt.). No otras puses, ir bijuši gadījumi (piemēram, bijušais Francijas premjers, vēlāk Bordo mērs Alēns Župē), kad t.s. nacionālā līmeņa politiķi darbu pašvaldībā izmanto kā starpposmu.
Līdz ar to – lai gan tas skanēs nedaudz ciniski – mani vairāk interesē, kā šādi (uz iekļūšanu nākamajā Saeimā) noskaņotie Rīgas domes opozīcijas deputāti mēģinās savu nodomu īstenot.
Pateicoties lielākam deputātu vietu skaitam jaunajā domē, opozīcija var, piemēram, pilnvērtīgāk izmantot tādu instrumentu kā domes ārkārtas sēžu sasaukšana, kas kā instruments ir labs. Jautājums: par kādiem jautājumiem šādas sēdes tiks sasauktas, lai tajās izskatāmajām tēmām būtu sasaiste ar iniciatoru ambīcijām t.s. nacionālās politikas līmenī? Acīmredzot te priekšnosacījums ir tāds, ka domes deputāts un savā prātā nākamās Saeimas deputāts kandidēs 2018. gadā tieši Rīgā, jo tad viņam vieglāk galvaspilsētas vēlētājam rādīt veikumu Rīgas pašvaldībā kā apliecinājumu savām spējām. Problēma ir tā, ka uz "Rīgas sarakstu" gribētāju partijās tāpat netrūks, savukārt vēlētājam, piemēram, Vidzemes apgabalā Rīgas opozīcijas deputāta darbi, lai cik nenoliedzami, var nebūt spēcīgs arguments. Ja Saeimas vēlēšanu dienā nākamā gada rudenī Rīgas kandidāta stāstītais par viņa/viņas cīņu par, piemēram, "Rīgas namu pārvaldnieka" reformēšanu, rīdziniekiem būs saprotama tēma, tad citā apgabalā ne.
Kādi vēl varianti? Cīņa pret korupciju un birokrātiju – tēma, kas vienlīdz būtiska gan pašvaldību gan valsts līmenī. Labi. Vienīgā ķeza, ka visiem vietas uz šī jau pamatīga nodzītā zirga nepietiks. Vēl iespējama Rīgas valdošā tandēma pozicionēšana nacionālā līmeņa pretinieka statusā, mēģinot izglītības, veselības aprūpes sistēmu, nodokļu tēmu "iekadrēt" tā, ka par to var līdz Saeimas vēlēšanām teikt ugunīgas runas arī Rīgas domē.
Pieņēmums izteikts nedaudz ironiskā toņkārtā, tomēr principā šāds pavērsiens Rīgas domes darbā – pat ja tas ilgtu gadu – būtu visnotaļ interesants kaut vai tādēļ, ka arī valdošais tandēms būtu spiests vairāk saspringt, jo parādītos tam salīdzinoši jauna, nepierasta tematika. Viena lieta ir ironiski demonstrēt labāku informētību pašvaldības darbības jautājumos, cita – iesaistīties strīdos, kas prasa plašākas zināšanas un spēju strīdēties ne tikai ar citiem politiķiem, bet arī nozaru pārstāvjiem un dažnedažādiem ekspertiem, kas ir smagāki pretinieki.
Man šāds iespējamais scenārijs atkal izraisa dalītas jūtas. No vienas puses, vairāk politikas (bez negatīvām konotācijām) Rīgas domē, baidos, neko daudz nemainīs pašvaldības iedzīvotāju kā pilsētnieku dzīvē. No otras puses, Rīgas pašvaldība ir pārāk nozīmīga, lai tās tematiku ilgstoši reducētu uz dažāda veida un mēroga būvdarbiem.
0