Komentārs
27.04.2015

Sit pa smadzenēm

Komentē
0

Laiku pa laikam izskan viedoklis, ka ģeopolitiskā situācija atsevišķām grupām Latvijā ir iekšpolitiski izdevīga. Kaut vai tādēļ, ka ļauj publikai varas darbības vērtējumam uzstājīgi piedāvāt modeli "kuces dēls, bet mūsu kuces dēls". Vai, citiem vārdiem sakot, kritika pašreizējā situācijā ir bīstama, visiem jāapvieno spēki briesmu priekšā utt. Iespējams, ka šāda taktika dažbrīd tiek lietota, tomēr vēl interesantāk, kādas konspiroloģiskas konstrukcijas parādās.

Respektīvi, privātās sarunās ir nācies saskarties ne tikai ar to, ka amatpersonas ļoti nopietni izturas pret Krievijas radītajiem riskiem (tas būtu tikai loģiski un pareizi), bet daudz piesauktajam hibrīdkaram meklē izpausmes tik plašā izvērsumā, ka sareibst galva. Piemēram, politiķis caururbjoši veras šo rindu autoram acīs un taujā, ko gan vēlas panākt Aizsardzības ministrija un masu mediji, vai ik dienu ziņojot par kaimiņvalsts lidaparātu, peldlīdzekļu utt. manevriem Latvijas pierobežā. Kavēšanās ar atbildi izraisa iekšēji gana loģisku skaidrojumu: tas viss radot baiļu atmosfēru, kas savukārt atbaida investorus un arī vietējos uzņēmējus, savukārt stagnējoša ekonomika rada labu augsni iekšpolitiskai nestabilitātei un bruģē ceļu Kremlim Latvijā. Kad raksta autors iepīkstas, ka grūti iedomāties Vējoni kā Krievijas slēptās ietekmes aģentu, sarunas biedrs uzvaroši pavēsta, ka pats aizsardzības ministrs, visticamāk, neapzinās, ka kļuvis par Kremļa hibrīdkara zobratiņu.

Līdzīgs "cēloņu – seku" modelis dzirdēts citās sarunās, kad tās pieskaras tādām tēmām kā jezga ap pielaidēm valsts noslēpumam utt. Vai tikai tas viss neveicina iekšēju neuzticēšanos, nestabilitāti, un, kā jau nojaušat, nelej ūdeni uz Putina dzirnavām?

Tiesa – lai konstrukcija iegūtu zināmu nobeigtību, – tikpat labi var teikt, ka paši hibrīdkara slēpto metožu atmaskotāji šajā karā piedalās. Sējot aizdomīgumu, paranoju utt.

Turpinot šo līniju, jāsāk domāt, vai tikai Putina opozicionāri Krievijā arī neapzināti viņam nepalīdz, jo viņu drūmie komentāri un prognozes taču var radīt iespaidu, ka apturēt šo režīmu nevar, ka Rietumi nespēj adekvāti pretoties, t.i., ka jāpieņem sakāve.

Ja neironizē un pašmērķīgi nenodarbojas ar izklaidi "novedam visu līdz absurdam", varam tomēr nofiksēt atziņu, ka daudzi visnotaļ pragmatiski un – tas jāuzsver! – Latvijai labu vēloši cilvēki nespēj racionalizēt Krievijā notiekošo un šī notiekošā ietekmi (t.sk. iespējamo) uz mūsu zemi. Tas nav pārmetums – drīzāk jādomā, kas te darāms, jo pretējā gadījumā mēs tuvāko gadu laikā, piedodiet, sajuksim prātā.

Par informatīvo plūsmu. Te nu ir slavenā Katrīnas II pavēle ar aizmirsto komatu situāciju. Neinformēt nevar, jo tad publika teiks, ka kaut kas tiek slēpts, un tas dos papildu iemeslus spekulācijām. Bet, taisnība, tik blīva ziņu plūsma par Krievijas agresijas pret Baltiju teju vai 50 : 50 ticamību arī smagi sit pa smadzenēm. Nejēdzīgi, bet te, šķiet, neko darīt nevar, jo pati informatīvās telpas struktūra ir tāda, ka nav iespējams, saaicināt, teiksim, desmit mediju galvenos redaktorus pie galda un vienoties par kaut kādām vadlīnijām vēstīšanā par Krieviju. Līdz ar to, iespējams, varētu vienīgi lielāku uzmanību veltīt analītiskiem materiāliem, lai informatīvā plūsma tik ļoti neatgādina lakoniskas "ziņas no frontes līnijas".

Cita lieta, ka mediji un "runājošās galvas" var līdzēt, lai mazinātu žņaudzējčūskas priekšā sastinguša trusīša sindromu kopumā. Piemēram, galvas šūpošana nolemtībā par to, ka neskaidrās perspektīvas nozīmē investīciju atlikšanu un Latvijas ekonomikas stagnāciju (labākajā gadījumā), nav īsti korekta. Nauda tiek ieguldīta, un uzņēmējdarbība notiek arī reģionos ar krietni nestabilāku situāciju – tikai nevajag sapurgāt vismaz to, kas no mums pašiem atkarīgs. Citiem vārdiem sakot, mūsu iekšējās debatēs ļoti noderētu plašāks starptautisks konteksts, kas objektīvi parādītu, ka citviet līdzīgā un pat vēl draņķīgākā situācijā nenotiek roku salikšana klēpī un nelaimes gaidīšana. Ja tā notiktu, tad nebūtu nekādas ekonomikas Libānā, Nigērijā, Pakistānā vai Hondurasā.

Vēl viens "vingrojums" noskaņojuma maiņai varētu būt saistīts ar uzstādījumu, ka tieši tāpēc, ka situācija austrumos aiz robežas IR slikta, mums ir jārosās ar dubultu enerģiju. Tas ir, tieši ir jābūt politiski un sabiedriski aktīviem – lai laikus iedotu pa pirkstiem bāleliņiem, kuri ar savu korumpētību vai stulbumu veicina lēmumus, kas veicina sabiedrības apātiju. Nevis jāmuļķojas ar raksta sākumā pieminēto "garīgo mobilizāciju", aicinot "valstij grūtā brīdī" pieciest nejēdzības, un nevis rezignēti jāpostulē, ka "ja pašā Krievijā kaut kas nemainīsies, tad nekam nav jēgas".

Un te svarīga loma ir pašai elitei. Neteikšu, ka jāmaina prioritātes komunikācijas ar sabiedrību saturā, bet šis saturs vismaz jādažādo. Respektīvi, šobrīd gandrīz viss tiek skatīts caur t.s. ģeopolitisko prizmu – Valsts prezidenta kandidātu vērtēšana, valsts budžeta veidošana utt. Tam visam ir sava vieta, tomēr ne mazāk svarīgi būtu runāt par to, ko mēs darīsim izglītībā, veselības aprūpē, reģionālajā politikā utt. tuvākajos piecos, desmit, divdesmit gados, jo mēs, atvainojos par frāžainību, vienkārši gatavojamies te dzīvot arī pēc pieciem, desmit un divdesmit gadiem. Mēs neko neatliekam uz "mierīgākiem laikiem". Nokritizēt elites piedāvātās idejas vienmēr pagūsim, bet vismaz ir jābūt sajūtai, ka šīs valsts pastāvēšana tiek domāta ilgākos laika termiņos nekā posmi starp Minska I, Minska 2 un Minska 3 vai starp Eiropas Savienības un NATO samitiem, kuros mēģina saprast, ko, sasodīts, darīt ar Putinu.

Izklāstītais galvenokārt adresēts politiskajām aprindām, jo noskaņas tajās autoram salīdzinoši labāk zināmas nekā citās sabiedrības grupās. Rupji sakot, tā tik vēl trūka, lai mūsu varas elite papildu saviem citiem stiķiem un niķiem uzkurinātu sevi ar sazvērestības teorijām un pārspīlētu piesardzīgumu.

Tēmas

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!