Komentārs
01.12.2017

Rīga dimd. Par meliem un kolaboracionismu

Komentē
5

Notikuma vēsture

Aicinājumu uzstāties 2017. gada 29. novembrī Rīgas iedzīvotāju forumā "Rīga dimd" ar iedvesmas stāstu par sadarbību ar Rīgas iedzīvotājiem es saņēmu no Latvijas Pilsoniskās alianses pārstāves Kristīnes Zonbergas. Jau pirmajā sarunā teicu, ka es vēlos runāt nevis par saviem darbiem – izrādēm "Robežas" Purvciemā un "Cietoksnis" Daugavgrīvā –, bet par cilvēkiem, kas mani iedvesmo šāda formāta mākslas notikumiem, kas pierāda šādu izrāžu nepieciešamību un iespējamību. Dienu pirms foruma Kristīne Zonberga man zvanīja vēlreiz, lai pārliecinātos, ka būšu. Es savukārt vēlreiz atgādināju, ka runāšu par tiem pilsoniskās iniciatīvas piemēriem, kuri man šķiet svarīgi Rīgas kontekstā un kuri ir kritiski pret Rīgas domi, apvaicājos arī, vai forums nav Rīgas domes pozīcijas PR pasākums. Saņēmu atbildi, ka ne, šis neesot PR pasākums. Vakarā nosūtīju savu runas vizuālo papildmateriālu, lai to varētu lejuplādēt foruma darba datorā. Nosūtītā prezentācija pārsvarā sastāvēja no bildēm, piefiksējot runas struktūru, bet neatklājot tās pilno saturu. Nosūtīju arī videosaiti, kuru lūdzu pievienot, lai varētu to parādīt uzstāšanās beigās.

Nākamajā rītā ap deviņiem, kad biju jau ceļā, saņēmu Kristīnes zvanu, kurš sākās ar vārdiem: "Jūs jau laikam gaidījāt manu zvanu?" Jā, es gaidīju, lai uzzinātu, vai viss kārtībā ar prezentācijas lejuplādi. Tomēr izrādījās, ka zvanam ir cits iemesls – Rīgas domei nepatīk mana prezentācija, un viņi negrib, lai es runāju par to, ko biju ieplānojusi.

Šajā brīdī es sapratu, ka biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" ir tikai izpildītājs, bet patiesie foruma satura noteicēji ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments un domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Eiženija Aldermane. Pēc tam Kristīne Zonberga mani informēja, ka man zvanīšot no Rīgas domes.

Patiešām – zvans atskanēja. Skatījos uz telefonu savās rokās un domāju – celt vai necelt –, jo kāpēc gan man runāt ar kādu no Rīgas domes par savu uzstāšanos, ja mani uz forumu aicināja pavisam citi cilvēki? Kāpēc manas uzstāšanās materiāli ir nokļuvuši līdz Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam, un kāpēc viņi uzskata, ka ir tiesīgi pieprasīt no manis mainīt runas saturu? Nolēmu atbildēt un izdzirdēju Ilzes Meilandes balsi, kas iepazīstināja ar sevi un sākumā mierīgi, bet pēc tam aizvien ātrāk un skaļāk uzstāja, ka mani prezentācijas materiāli ir nepieņemami, tendenciozi, izrauti no konteksta un politiski. Mēģināju iebilst, ka 1) es runāšu foruma ietvaros paredzētajā tēmā par iedvesmojošiem stāstiem, 2) pēc tiem vizuālajiem materiāliem, kurus nosūtīju, viņi nevar spriest par runas būtību, jo tā tur nav uzrakstīta. Minēju arī, ka šī situācija manā izpratnē ir cenzūras mēģinājums un neatbilst iedzīvotāju foruma būtībai. Meilandes kundze manis teikto nesaprata, paziņoja, ka es varu piedalīties kā skatītāja zālē, bet runāt es nedrīkstu. Pēc maniem iebildumiem, ka esmu ceļā un esmu gatavojusies, paziņoja, ka sarunai tālāk nav jēgas, un mēs abas pārtraucām sarunu.

Es nezinu, kas notika tālāko 40 minūšu laikā Rīgas domē un foruma darba vietā, bet sociālajos medijos un sabiedriskajos medijos notikums ļoti ātri ieguva cilvēku uzmanību, un, iespējams, tieši tāpēc brīdī, kad šķērsoju Rīgas robežu, atskanēja zvans no foruma vadītājas, kas vaicāja, vai būšu, un neko neminēja par to, ka mana uzstāšanās ir izņemta no programmas.

Tātad vārds man tika dots, gan norādot, ka būtu vēlams runāt par manām filmām "Robežas" un "Cietoksnis", kas gan patiesībā ir izrādes. No skatuves mani neviens nenorāva, bet tāds sīkums – interneta tiešraide no foruma tieši tajā brīdī pārtrūka, un video arī neparādijās.

Ar to varētu beigt, ja vien šis notikums – nelielas runas cenzēšanas piemērs formālā Rīgas domes pasākumā – neizgaismotu ļoti nopietnu problēmu par pilsoniskas iniciatīvas iespējamību Rīgā un Latvijā, par demokrātijas izpratni, meliem un kolaboracionismu.

Par runu

Šeit ir saite uz to prezentāciju, no kuras nobijās Rīgas dome.

Kā jau minēju – tā ietver sevī pārsvarā vizuālo materiālu un nosauc tās pilsoniskās aktivitātes, kuras man pagājušajā gadā likās ļoti svarīgas vairāku iemeslu dēļ. Tos arī minēju uzstāšanās laikā.

Pērnavas ielas kastaņu aizsardzības akcijas pierādīja, ka nav nepieciešamas organizācijas un milzu līdzekļi, lai ar sociālo mediju palīdzību ātri sapulcinātu cilvēkus vņiem svarīgu jautājumu risināšanai. Akciju organizēšanu aizsāku es un Lolita Tomsone, bet tās ātri pārauga par pašorganizējošos procesu, kurā katrs jaunais dalībnieks uzņēmās savu atbildību un piedāvāja savu ieguldījumu, lai koku rotāšana ar piemiņas lentītēm vai pikniks – plenērs – īstenotos pilnībā. Dažādu vecumu, tautību un politisko pārliecību cilvēki pulcējās, lai mēģinātu saprast, kā aizstāvēt Pērnavas ielu no cilvēkiem nedraudzīgā un kaitnieciskā lēmuma par koku izciršanu Skanstes tramvaja būvniecības dēļ. Būtiskākais šīs pilsoniskās iniciatīvas rezultāts bija iedzīvotāju informēšana par to, ka tas vispār tiek plānots. Informācija par Rīgas domes lēmumiem, kas tiešā veidā ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti, ir slikti pieejama oficiālajos avotos. Iedzīvotāju viedokļu uzklausīšana ir formāla. Tādēļ ir svarīgas tās pilsoniskās iniciatīvas, kas, balstoties uz faktiem, dod cilvēkiem iespēju aizstāvēt savas tiesības.

"Lielo kapu draugi", kas rūpējas par Latvijas tautas vēsturiskās atmiņas saglabāšanu un Lielo kapu teritorijas sakopšanu, manā runā bija piemērs tam, kā, ar neatlaidīgu darbu cīnoties valstiskā līmenī, ir iespējams kaut nedaudz, bet mainīt pašvaldības iestāžu vienaldzības un nolaidības pilno darba stilu. Ja nebūtu "Lielo kapu draugu" celtās trauksmes par nepiemērotas tehnikas atrašanos kapos, kas izposta piemiņas vietas, ja nebūtu viņu talku un neatlaidības sarunās ar pašvaldības atbildīgajiem departamentiem, diez vai tiktu atjaunots smagās tehnikas sapostītais piemineklis un uzsākta kapliču konservācija. Lielā cīņa, protams, vēl priekšā – tramvaja līnijas izbūve un tās izraisīto potenciālo postījumu novēršana. Tā, lai ne tikai Latvijas valsts vēsture, bet arī elementāras ētikas vērtības netiktu iemīcītas zemē. "Lielo kapu draugi" ir aktivizējuši apkaimes iedzīvotājus, un es ticu, ka negodīgā ceļā finansējumu ieguvušais Skanstes tramvaja līnijas izbūves projekts vēl tiks apstrīdēts.

Biedrība "Pilsēta cilvēkiem" mani iedvesmo ar savu ikdienas rūpīgo un mūsdienu pilsētbūvniecības principos balstīto darbu, kurš vistiešākajā veidā seko līdzi tam, kas notiek Rīgas pilsētvidē. Viņu uzmanības lokā jautājumi par to, kā nodrošināt pilsētas iedzīvotāju drošību, uzlabot satiksmes organizāciju, padarīt pilsētu cilvēkiem draudzīgāku. Šī biedrība aktīvi informēja Rīgas iedzīvotājus par viņu tiesībām uz drošu pārvietošanos haotisko būvdarbu laikā, demonstrēja, kā pēc tiesību normām droša satiksme ir jāorganizē, aicināja cilvēkus palīdzēt citiem pārvarēt Rīgas ielu remonta dēļ radušos šķēršļus. Ļoti svarīgi ir arī tas, ka "Pilsēta cilvēkiem" dokumentē pašvaldības vadošo darbinieku solījumus, lai varētu sekot līdzi tam, kā tie tiek pildīti. Jo Rīga tiek veidota no rīdzinieku naudas, un kāpēc gan iedzīvotājiem par saviem līdzekļiem būtu jāsaņem cilvēkiem nedraudzīgi vides risinājumi? Vēl viens būtisks aspekts – šī biedrība nebaidās norādīt uz meliem, kuri ir kļuvuši par daļu no Rīgas domes amatpersonu ikdienas komunikācijas ar sabiedrību.

Uzstāšanās beigās biju plānojusi parādīt "Pilsētas cilvēkiem" veidotu video, kas pierāda: lai cik grūti un laikietilpīgi ir būt pilsoniski aktīvam, likuma normās rosinot pašvaldību novērst tās darba trūkumus, tas tomēr ir iespējams. Diemžēl forumā atskaņot video neizdevās, jo bija pazudis par to atbildīgais tehniskais cilvēks.

Visi šie trīs Rīgas iedzīvotāju darbu paraugi, manuprāt, lieliski atbild uz jautājumu, kāpēc mums ir jābūt pilsoniski aktīviem katru dienu, nevis reizi četros gados – vēlēšanām.

1. Pilsoniskā aktivitāte stiprina sabiedrības pašapziņu, apliecina mūsu brīvību un spēju ietekmēt sabiedriski nozīmīgus procesus.

2. Ar cilvēkiem kļūst grūtāk manipulēt, jo mēs satiekamies, sarunājamies, apmaināmies ar informāciju, atbalstām cits citu.

3. Tā, manuprāt, ir vienīgais patiesas demokrātijas pastāvēšanas balsts un cerība situācijā, kurā demokrātija tiek iznīcināta ar tās dotajām iespējām un brīvību, kad nopirktu plašsaziņas līdzekļu un arī sabiedrisko organizāciju darbības rezultātā ievēlēti tiek politiķi, kas darbojas savtīgās, nevis sabiedrības interesēs.

Par meliem un kolaboracionismu

Lai arī notikums patiešām pēc sava apjoma ir neliels, tomēr ir vairākas ļoti fundamentāli svarīgas lietas, kuras tas izgaismo, par kurām ir jārunā un kuras prasa darbību – tā ir melu, noklusēšanas un izvairīšanās stratēģija varas pārstāvju komunikācijā ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību.

Šajā gadījumā varēja novērot visas trīs – Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Eiženija Aldermane meloja, ka es esmu mainījusi pieteikto uzstāšanās tēmu. Tie ir meli, jo es nekādu tēmu nepieteicu, bet tiku aicināta iedvesmot rīdziniekus ar piemēriem, kuros izpaužas sabiedrības iesaiste un pilsoniska aktivitāte.

Man ir ļoti žēl, ka Latvijas Pilsoniskajai aliansei savos centienos sadarboties ar Rīgas domi ir jāpieņem un savā ziņā jānoklusē tas, ka tieši Rīgas dome diktē saturu iedzīvotāju forumā, pārvēršot to par pašslavinošu pasākumu. Bet šāds noklusējums pēc būtības ir ārkārtīgi bīstams demokrātijai, kas taču ir Latvijas Pilsoniskās alianses darbības uzdevums.

Savukārt Nila Ušakova promaizejošā mugura pēc žurnālistu jautājuma par notikušo ir izteiksmīgs izvairīšanās piemērs.

Un tomēr, lai cik nepatīkami atkal un atkal ir pieredzēt šādu varas nihilismu, vēl svarīgāk ir sākt sarunu par to, kā ar ekonomisko sviru palīdzību tiek ietekmēts NVO sektora darbs un līdz ar to arī iedzīvotāju izpratne par pilsoniski aktīva cilvēka darbības mērķiem un formām. Un to, kas ir atļauts šādas darbības ietvaros.

Tajos labajos piemēros, kurus savā uzrunā minēja domes pārstāve Ilze Meilande, tika slavētas biedrības, kas rīko apkaimju svētkus, ierīko sporta laukumus, stāda puķes latvju rakstu formās, piedāvā sporta nodarbības visa vecuma cilvēkiem, rīko brančus utt. Protams, ir svarīgas arī šādas aktivitātes, bet es nedzirdēju nevienu piemēru, kurā tiktu pieminētas pilsoniskās iniciatīvas, kas mācītu cilvēkiem medijpratību vai stāstītu iedzīvotājiem par viņu tiesībām, kas veidotu diskusijas par politiku vai mūsdienīgiem pilsētplānošanas principiem, vai par to, ko nozīmē demokrātija. Pēc forumā izskanējušajiem piemēriem var secināt, ka sabiedrības līdzdalība pārsvarā finansiāli tiek atbalstīta tad, ja tās mērķis ir izklaides un sporta pasākumi. Par tām biedrībām, kas saņem visu rīdzinieku naudu valdošās pozīcijas ideoloģijas reklamēšanai, gan atsevišķi runāts netika.

Te es laikam likšu punktu, jo jautājumi, kas skan manā galvā, ir pārāk burtietilpīgi un vairs nav atbildami šī raksta ietvaros. Daži no šiem naivajiem jautājumiem skan šādi: ja es esmu NVO pārstāvis, kas darbojas Rīgā, kā es varu saņemt līdzfinansējumu savai darbībai, ja tā apšauba Rīgas domes pozīcijas darbu? Ko darīt, ja mani kopumā neapmierina Rīgas domes pozīcijas darba stils, bet es esmu saņēmis finansējumu un tagad man nākas teikt, cik RD ir laba? Vai es esmu pietiekami spēcīgs, lai, saskaroties ar Rīgas domes diktātu savas darbības satura ietekmēšanā, atteiktos no finansējuma? Un vai es apzinos, ka svētki, kurus es organizēju par Rīgas domes piešķirto naudu, var tikt izmantoti par esošās pozīcijas vēlēšanu kampaņas sastāvdaļu? Un ko visā šajā jūklī darīt – sadarboties ar režīmu, kas nav patīkams, bet ir pieciešams, vai tomēr ne?

Kad es domāju par "Lielo Kapu draugiem" vai "Pilsētu cilvēkiem", man prātā nāk latviešu teiciens: "Mazs cinītis gāž lielu vezumu." Nē, nē... tas lielais vezums nav Rīgas domes valdošā pozīcija. Tas vezums ir sabiedrībā valdošā vienaldzība, nolaidība un bailes. Lai demokrātiskā valstī darītu to, kas vairo sabiedrībai svarīgas vērtības, nevajag lielu drosmi. Tā ir vienkārši norma. Tāpēc, lūdzu, esam normāli!

Tēmas

Krista Burāne

Krista Burāne ir kino un teātra režisore, dramaturģe, starpdisciplināru mākslas projektu autore un izglītības eksperte jautājumos par radošu un kritisku domāšanu. Viņas izrādes "Kauja pie..", "Vasaras...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
5

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!