Psiholoģija
21.11.2017

Psihologs izrēķinās ar eneagrammām

Komentē
10

Kādā pasenā Latvijā veiktā pētījumā tika secināts, ka psiholoģiju cilvēki uzskata par apmēram tikpat zinātnisku, cik astroloģiju (tieši astroloģiju, nevis astronomiju). Esmu dzirdējis dažādus skaidrojumus, kāpēc tā varētu būt, taču, manuprāt, iemesls ir pavisam vienkāršs. Ja astronomu, ķīmiķu, biologu darbā ir skaidri nolasāmas atpazīšanas zīmes – laboratorijas, mērījumi, sarežģīti instrumenti (un, galu galā, īpašs darba apģērbs) –, tad psihologu darbā tās nav tik uzskatāmas. Lai arī laboratorijas un mērījumi ir arī psihologiem, tomēr cilvēki no malas to neredz. Psihologs ir vien kāds, kurš ar pietiekami nopietnu sejas izteiksmi klāsta nez no kurienes izvilktas atziņas. Gluži kā astrologs.

Es laiku pa laikam izklaidējos, pārskatot, cik liela daļa grāmatnīcu plauktos ar norādi "Psiholoģija" ir psiholoģijas, bet cik – dažādas kvalitātes pašpalīdzības padomu grāmatas vai plašākai publikai domātas, bet psihologiem neko nenozīmējošas teorijas un to izklāsti. Parasti īstas, atzītas psiholoģijas tur ir ne vairāk par 2–3 grāmatām, pat ja pieskaitām mācību līdzekļus. Savulaik Psihologu apvienībā apsvērām lūgt, lai grāmatnīcas pašpalīdzības līdzekļus novieto atsevišķā plauktā – gluži kā tas ir daudz kur citur pasaulē. Tomēr tādā gadījumā mēs riskējam, ka psiholoģijas plaukts tiks likvidēts pavisam. Kā ir labāk?

Viena no biežākajām viešņām grāmatnīcās ir arī eneagrammu personības tipoloģija. Sākumā nepievērsu tai īpašu nozīmi – sak, mazums, kā cilvēki izklaidējas. Tomēr pēdējā laikā pamanu, ka šo pieeju izmanto arvien vairāk cilvēku, tai skaitā personāla atlasē un attiecību diagnostikā skolās.

Īsos vārdos – eneagrammas ir reliģiski iekrāsota pieeja personības tipoloģijai. Tās pirmsākumi tiek saistīti ar vēlīno Romas impērijas periodu, kad kristīgais mistiķis Evagrijs no Pontas aprakstīja astoņas vai deviņas traucējošas domas jeb kaislības, kas apgrūtina mūka darbību. Savukārt 20. gadsimta sākumā cits sava ceļa gājējs kristietībā Georgs Gurdžijevs, ietekmējoties no dažādiem mistiski reliģiskiem strāvojumiem, izveidoja ceturtā ceļa teoriju jeb skaidrojumu visam. Tieši viņa darbos pirmoreiz parādās mūsdienās pazīstamais eneagrammas aplis, kuru pats Gurdžijevs gan sakās uzgājis kādā nomaļā sūfistu klosterī.

20. gadsimta otrajā pusē abi – kaislības un eneagrammas aplis – tika salikti vienotā sistēmā. To ir paveikuši vairāki autori, katrs teorijai pievienojot kaut ko no sevis. Ne bez savstarpējiem strīdiem un apvainojumiem – autors Oskars Ičaso ir norobežojies no sava sekotāja Klaudio Naranho, kurš savukārt pieejas pamatos ir apmācījis vairākus populārus pieejas pārstāvjus, tostarp Helēnu Palmeri un Ričardu Roru. Plašāku popularitāti šī pieeja ieguva tieši no pēdējo publicētajām grāmatām.

Kāda tam visam ir nozīme mūsdienu psiholoģijā – tajā ar pētījumiem un laboratorijām? Apmēram nekāda, lai gan ir praktizējoši psihologi un psihoterapeiti, kuri šo pieeju izmanto. Taisnības labad jāpiebilst, ka viņi mēdz izmantot ne to vien. Piemēram, jau gadu desmitiem ir zināms, ka vienam no senākajiem personības testiem MBTI ir nopietnas metodoloģiskas problēmas, bet tas netraucē šim testam joprojām būt populārākajam pasaulē.

Populārākie eneagrammu personības testi ir izveidoti ar tieši tām pašām metodoloģiskajām kļūdām, kādas piemīt MBTI. Abi ir tā dēvētie ipsatīvās skalas testi: tas nozīmē, ka, tos aizpildot, ir jāizvēlas par labu vienam vai otram apgalvojumam. Neitrālas atbildes nav iespējamas. Šādas skalas savulaik parādījās, lai izskaustu pelēkus, neizteiksmīgus personības profilus. Atskārsme, ka vairums cilvēku tieši tādi arī ir, nāca vēlāk.

Lūk, ilustrācijai kāda testa lietotāja pieredze ar eneagrammām radniecīgo MBTI testu:

"Testa veidotāji man solīja, ka mana personības tipa atklāšana būs kā kluss atklāsmes brīdis, bet man tas drīzāk bija kluss patmīlas brīdis. Lasot savu personības aprakstu, mani pārņēma lepnums, es iemīlējos aprakstītajā kaislīgajā, jūtīgajā, mīlošajā, gudrajā, bet vienlaikus ārkārtīgi nenovērtētajā būtnē. Es biju INFP, ideālists glābējs, dzejnieks un vizionārs, mūsdienu Sers Galaheds, otrā Jēzus atnākšana. Es biju INFP, un, aizpildot testu vairākkārt, es apzināti izvēlējos tādas atbildes, kas mani padarīja pat vēl vairāk par INFP. Un katru reizi es kļuvu arvien apmierinātāks, saņēmis to, ko es vēlējos.

Tas bija pirms vairākiem gadiem. Pagājušajā nedēļā šo testu es aizpildīju nedaudz atšķirīgā dvēseles noskaņā. Šoreiz no manām atbildēm bija pilnīgi skaidrs, ka tagad esmu kļuvis par ISTP – prasmīgo amatnieku, kas, jūs noteikti piekritīsiet, ir sāpīgs kritiens. Es vairs neesmu Jēzus, bet galdnieks ar manierēm un, vēl sliktāk, esmu zaudējis visu savu ideālismu un esmu pievienojies rosīgajiem. Ak, pazemojums! Saskaņā ar testu šī pat nav vienkārši personības maiņa, bet totāls temperamenta apvērsums. Vai man ir jāuztraucas? Vai mana personība patiešām ir mainījusies? Mani vecāki gan, šķiet, mani joprojām pazīst. Man ir saglabājies arī vairums INFP perioda draugu, un viņi neko nav teikuši. Varbūt es joprojām pasaulei izliekos par viltus INFP? Varbūt man ir personības dalīšanās? Vai varbūt vienīgais, kas noticis, ir mana viedokļa maiņa par personības testiem, kuros uz jautājumiem vairs neatbildu ar sapņotāja acīm?"

Eneagrammas modelis apgalvo – katram cilvēkam piemīt viens no deviņiem definētajiem pamattipiem, kas mūža gaitā ir nemainīgs, un, nonākot situācijās, kas neatbilst modelī paredzētajam rīcības veidam, cilvēks izjūt diskomfortu. Šeit – no psiholoģijas viedokļa – ir divas būtiskākās problēmas. Pirmkārt, tikai reti kuram cilvēkam būs raksturīgs viens stabils personības tips. Pat mūsdienās vadošajos personības modeļos, kas ir balstīti uz desmitgadēs organizētu pētījumu sērijām un kas ir izkristalizējuši patiešām stabilākos, cilvēkus visizteiksmīgāk atšķirošos faktorus, tiek veidots cilvēkam raksturīgs profils, kas balstās uz dažādu faktoru izteiktības līmeni. Arī radniecīgais Stīvena Raisa 16 pamatvēlmju modelis norāda – katram cilvēkam ir dažas dominējošākas pamatvēlmes un dažas mazāk izteiktas jeb tādas, kas viņam ir mīnusos.

Otrkārt, jau 20. gadsimta 60. gados Volters Mišels ar spēcīgiem argumentiem pamatoja, ka tādas parādības kā stabila, nemainīga personība nemaz nav, bet cilvēki pielāgojas apstākļiem, kuros atrodas. Cilvēks, kas vienā situācijā rīkosies godīgi, būs negodīgs citā. Tāpat kāds darbā var būt enerģisks vadītājs, bet mājās visu vakaru nepateikt ne vārda. Vai arī jaunībā būt ļoti kautrīgs malā stāvētājs, bet pusmūžā uzplaukt un kļūt par viedokļu līderi.

Eneagrammisti uzskata, ka viņu pieeja atšķiras no citiem personības testiem ar to, ka tā mēra nevis personības izpausmes (piemēram, introversiju, neirotismu u.tml.), bet gan to pamatā esošos uzvedības cēloņus. Tomēr tā īsti nav taisnība. Stīvena Raisa pamatvēlmju modelis izmanto līdzīgu pieeju, tikai tas ir balstīts empīriski pamatotos psiholoģiskos pētījumos.

Tomēr kaut kāda jēga ir katrā tipoloģijā. Eneagrammās nosauktās cilvēku kaislības ir mūsu kultūrtelpā viegli atpazīstamas. Tās var izmantot, lai labāk iepazītu sevi no citas, mazāk tradicionālas puses. Salīdzinot ar horoskopa zīmēm, eneagrammas ir viens kārtīgs solis uz priekšu.

Tomēr ir svarīgi apzināties, ka eneagrammas nav psiholoģija un neko tālu no astroloģijas tomēr nav tikušas. Arī astrologi bijību un cieņu rada ar to, ka atsaucas uz gadsimtiem senām atziņām un zīmē dažādus cilvēkiem nesaprotamus izkārtojumus – jo nevar taču būt tā, ka visai šai sistēmai nav pārbaudītas, stabilas jēgas.

Cilvēka domāšanai piemīt dabiska tieksme spilgti identificēties ar stāstījumiem (naratīviem), it sevišķi, ja tie atstāj brīvu vietu sev izdevīgai interpretācijai. Psiholoģijā ir zināms tā dēvētais Forē jeb Bārnuma efekts – jo neskaidrāk un vispārīgāk ir sniegts personības apraksts, jo labprātāk cilvēks to identificē ar sevi. Viens no pirmajiem šo efektu 20. gadsimta vidū demonstrēja Normans Sundbergs. Viņa eksperimentā 44 studenti aizpildīja pamatīgu personības testu MMPI (tā aizpildīšana var aizņemt vairākas stundas). Pēc tam studenti saņēma gan speciālista apstrādātus rezultātus, gan vienu no diviem viltus variantiem, kas sastādīti no nelielas tuvākajā grāmatnīcā nopērkamas astroloģijas brošūras aprakstu elementiem (piemēram: "Šis cilvēks ir kritisks pret sevi. Ārēji disciplinēts, bet iekšēji satraukts un nedrošs" utt.). Studentiem bija jāatmin, kurš no abiem variantiem ir patiesais viņa personības apraksts. Vairāk nekā puse izvēlējās aprakstus no astroloģijas grāmatas kā sev precīzāk atbilstošus. To mēs redzam arī fantāzijas žanra literatūrā – piemēram, Harija Potera sērijā, pēc kuras izlasīšanas daļa cilvēku iedala sevi grifidoros, slīdeņos, kraukļanagos un elšpūšos. Atšķirība vienīgi tāda, ka šajos gadījumos ir skaidri zināms, ka tā ir fantāzija. Lai gan potenciāls būtu – ne mazāks kā tām pašām eneagrammām.

 

 

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
10