Blogs
30.11.2017

Priekšlaicīgs sēru maršs

Komentē
3

Protams, pēc kaujas visi gudri, tomēr zināmu neizpratni raisa lielā viļņošanās par to, ka, redz', sociālo tīklu platformas var izmantot manipulēšanai ar cilvēku priekšstatiem. Kā saka, ko tad jūs, biedri, gaidījāt? Pati forma taču ir tāda, ka tajā neizbēgami plauks un zels arī nejēdzības.

Līdz ar to īsti nevar izprast karstās debates par šo sociālo mediju redakcionālo atbildību. Par to spriež filozofi, vēsturnieki utt. Spriež, lai secinātu, ka atbildes nav. Gan tādēļ, ka nav skaidrs, kā lielāka satura kontrole vispār iespējama tehnoloģiski, paturot prātā populārāko platformu milzu apmēru, gan tādēļ, ka paļauties uz privātas kompānijas, kas sevi neuzskata par tradicionālo mediju, kompetenci diskusiju satura redigēšanā ir diezgan riskanti. Ja es neatbalstu kāda portāla, avīzes vai TV kanāla uzskatus, es šos medijus vienkārši nelietoju, attiecīgi no mana viedokļa tie var savu saturu veidot, kā tiem ienāk prātā. Savukārt, ja runa ir par sociālajiem tīkliem, tad mani neiejūsmina iespēja, ka viens gudrinieks, teiksim, feisbuka dziļumos izlems, par ko es drīkstu vai nedrīkstu runāt muļķības. (Te netiek apstrīdēti jau pastāvošie ierobežojumi, kas attiecas uz t.s. naida runu un līdzīgi.)

Īsi sakot, fakts ir tas, ka manipulācijas nav nekas labs, un nav arī skaidrs, kā risināt šo problēmu.

Nenoliedzot problēmu, man tomēr liekas, ka tās apspriešanas toņkārta izriet no plašāka konteksta ignorēšanas. Arī pieņemot, ka ļaudis sociālajos tīklos sāk dzīvoties, kā agrāk teica, pavisam maigā vecumā, savādi, ka tiek pieņemts – viņi šo dzīvošanos iesāk kā pilnīgi baltas lapas, uz kurām rezultātā kāds var brīvi rakstīt visādas aplamības.

Atvainojiet par vecmodīgo toni, bet kur tad palikusi, piemēram, izglītības sistēma, kurai būtu, šķiet, jānāk talkā, lai pat gadījumā, kad nabaga indivīds sociālo tīklu "burbuļos" tiek bombardēts ar dažādiem pārliecinošiem "feikiem", izglītības sistēma viņā būtu atstājusi kaut kādus racionālas domāšanas nospiedumus? Panika par manipulēšanu sociālajos tīklos zināmā mērā tad ir izglītības, ģimenes u.c. institūciju sakāves atzīšana. Arī tad, ja uzticība t.s. tradicionālajiem medijiem un ekspertiem ir jūtami mazinājusies, vai tad skolotāja vai tētis nav teikuši, ka pretēju uzskatu paudējus nav uzreiz maksimāli sulīgi jānogāna vai ka svešu cilvēku teiktajam nav jātic uz vārda? Ja mēs pieņemam šo situāciju, kurā pieaudzis cilvēks nespēj izvērtēt informāciju, turklāt ne tikai īslaicīgi "pavelkas" uz kādiem krāšņi iepakotiem meliem, bet arī turas pie tiem un reāli rīkojas (piemēram, kā vēlētājs) atbilstoši šiem meliem, tad ar populāciju vairs nav labi. Bet tad stāsts ir par populāciju, nevis sociālajiem tīkliem.

Man tomēr liekas, ka bēru maršs kritiskajai domāšanai ir priekšlaicīgs. Tas gan varētu būt vājš mierinājums tiem, kuri ir satriekti par sociālo tīklu "burbuļu" un manipulāciju ietekmi uz šodienas politiku (prezidenta vēlēšanas ASV u.c. epizodes), tomēr novājinātā saikne starp tradicionālo sociālo struktūru loģiku un spriestspēju sociālajos tīklos atjaunosies. Indivīds pretēju uzskatu pārstāvjus var uzskatīt par nācijas ienaidniekiem puslīdz komfortabli gada, divu, piecu gadu garumā, bet agri vai vēlu šim indivīdam ir jāsāk rēķināties, ka retorika, apgalvojumi, ko viņš var brīvi izšļākt internetā, ikdienas komunikācijā ārpus interneta tā īsti labi neiederas. Tu nevari ikdienā satikties tikai ar līdzīgi domājošajiem. Līdz ar to virtuālās platformas ir un paliks kā "tvaika nolaišanas" instrumenti (arī kā manipulācijas instrumenti), tomēr to kā reālas (nevis tikai verbālas) rīcības veidotāju loma mazināsies. Šī loma varētu ilgāk saglabāties, runājot par cilvēku patēriņa paradumiem, priekšstatiem, kas ir stilīgi, bet ne domājot par cilvēkiem kā politiskas rīcības veicējiem.

Manuprāt, vienlaikus sakritis sociālo tīklu uzplaukums un lielākas kaislības politikā. Nesakot, ka tas ir pareizi, prognozēju – pašreizējais "vētru un dziņu" laiks politikā pēc dažiem gadiem norims. Šūmēšanos izraisījušās problēmas, protams, paliks, bet mazināsies daudzo cilvēku vēlme šūmēties. Ja lietojam pieklājīgu vārdu – "mobilizācija" –, tad vienalga pats jēdziens saka: tā ir laikā ierobežota.

Atgriežoties pie ievadā minētā jautājuma, tas arī nozīmē, ka lielāku iejaukšanās pilnvaru pieprasīšana sociālo tīklu platformām nedz ko atrisinās, nedz arī ir ilgtermiņā vajadzīga.





Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!