rushdi
pirms 6 gadiem
Ak, šī demagoģija. Var, saprotams, visgudri atrast līdzības starp Latvijas homofobiem un Putina režīma ideoloģiju, bet tas, Šlāpin, tā pārāk tendeciozi un nevarīgi izskatās. Tā jau mēs līdzības varam atrast visur. Piemēram, starp satori publicētās Skrebeles agresīvo reeliģijas nicinājumu un padomju režīma attieksmi pret baznīcu. Un? Ko tas dod? Tā kā vajadzētu tomēr mazliet censties slēpt savu tendeciozitāti. Un izaugt līdz apjausmai, ka arī cilvēkiem, kas homoseksuālismu neatzīst, ir tiesības uz šo viedokli, kamēr viņi neizvērš vadarbību un neaizvaino homoseksuālos cilvēkus. Savukārt, diskusija par to, cik tālu ir pieņemamam homoseksuālo cilvēku vienlīdzība ģimenes, adopcijas u.tml. lietās ir tikai dabiska un normāla, atbalstāma. Tas nav nekāds gara slinkums, bet normāls sabiedrības dialogs, mainot attieksmi no tādas, ka homoseksuāļi ir slimi izvirtuļi, līdz izpratnei, ka viņi nav ne bīstami, ne ierobežojami. Nevar aicināt uz iecietību, bet vienlaikus pašiem būt neiecietīgiem un argumentācijā izmantot demagoģiju, nevis nopietnus faktus, pētījumus utt.

AndrisL
pirms 6 gadiem
Nereti tas ir slinkums vai nespēja domāt. Jo domāšana prasa piepūli. Domāšana mēdz pamodināt sirdsapziņu. Kāpēc sevi mocīt un riskēt? Vienā versijā tas tiek formulēts - "Lai tak domā cars - viņam tāds darbs!". Mazāk tiešā veidā, negribot atzīt savu nespēju, paziņojam - "Mēs rīkojamies pēc tradīcijas, tā kā pieņemts, dabiski, pareizi, tas nav apspriežams utt".

Reinis Lazda
pirms 6 gadiem
Es drīzāk definētu, ka tradicionālisma cēlonis ir bailes kā tādas - neatkarīgi no to cēloņa. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir predisponēts izjust bailes, vai to ir iemācījies pieredzes rezultātā.

Jānis Melnis
pirms 6 gadiem
Labs "uzbrauciens" (argumentu piemeklējums) sabiedrības "frustrētajai" daļai ... un cildens mēģinājums izglītot, civilizēt, eiropeizēt(?) "homo soveticus" (to skaitā "lindermaniešu", "dzintarlatviešu", "ļedjajeviešu" u.c.) pūļus, kuru kolektīvais apstulbums jau izpaužas kā atsevišķu īpatņu publiskie aicinājumi "izšaut homoseksuāļus", vai aplaimot sievas un draudzenes ar hematomām zem acs (arī lauzts deguns un smadzeņu satricinājums derēs kā attiecības harmonizējošs (uzturošs) faktors), taču fundamentālais jautājums (dīvains jautājums sākoties 2015. gadam), ko gribas sev uzdot pēc šī (un daudziem citiem lieliskiem rakstiem, kas publicēti "Satori", piemēram Reiņa Lazdas "Lēns vējš no austrumiem"; Venta Sīļa "Kam vajadzīgas humanitārās zinātnes?" u.c.) ir jautājums : vai "homo soveticus" Latvijā ir izmirstoša suga? [ Un ja tā, tad, kas par to liecina : Krievijas kanālu pieaugošā ietekme; lieliskie "Jaunā viļņa" TV apraižu reitingi; 8. marta svinības; milicijas [nejaukt ar policijas!] dienas atzīmēšana; totālas atlaides dažu Latgales pilsētu veikalos par godu padomju armijas [vīriešu] dienai 23. februārī jau cik(!) gadus pēc neatkarības atgūšanas(?); trešdaļa aptaujāto skolnieciņu, kas apņēmušies maksāt kukuļus; "otkati" visos(?) celtniecības konkursos (apsveiksim "Re `otkats` Re" ar kārtējo uzvaru : cerams, ka cietumu cels ar mīlestību - kā "priekš sevis"); plaģiātisms augstskolās; daļas sabiedrības uzstājīgā (aptaujās paustā) vēlme, beidzot(!) ieraudzīt Lembergu (vai vismaz Ušakovu) ministru [ valsts(?) ] prezidenta krēslā; korupcijas sērga ostās; čeks, ko ne reizi dzīvē neesat saņēmis (saņēmusi) no sava friziera, zobārsta, kosmetologa rokām; konjaciņš dakterim; uzbrukumi preses brīvībai (nesenais gadījums ar "Ir"); organizētās noziedzības priekšstāvju (ko šobrīd Latvijā veiksmīgi prezentē turīgi maksātnespējas "administratori" ) kļūšana par partiju "ģenerālsekretāriem" (aūū tūdaliņi !); seksuālo minoritāšu pasludināšana par "persona non grata" , jo (kā smejies) "šis jautājums šodienas Latvijā nav aktuāls un ir likumdošanā skaidri atrunāts" ] visas šīs pārvaramās nebūšanas liecina, ka "homo soveticus" ir laidis "dziļas saknes" (zeļ un plaukst) šodienas Latvijā, protams, nākotnē šim dīvainajam kultūrtautas fenomenam : "homo soveticus" nāksies konkurēt ar lielu un spēcīgu "taisnā ceļa" gājēju ummu, un ļoti dinamiskiem cilvēkiem no Āzijas, kas šeit būs apmetušies uz dzīvi(..) Tā ka ...
Starp citu ... ir tāda nedaudz pacilājoša sajūta, skaidri apzinoties, ka liberālnacionāli noskaņotais, sevi kā eiropieti izjūtošais Ilmārs, ar saviem lieliskajiem rakstiem (tādiem kā "Nepieciešamība kritiski domāt" ; "Verga dvēsele"), un Ainas Rendas izdošanu (starp citu, tieši laikā !) - un citi, kas raksta "Satori" - vai vienkārši - ienāk, izlasa, iekomentē ... ir kā tie 300 spartieši pie Termopilu aizas ... ... Un šī būs grandioza kauja brāļi un māsas ! [ Izrēķiniet paši cik "homo soveticus", "krim naš" , "dzintarlatviešu" ,"Lemberga orku" , "šariata ieviesēju", "ortodoksālo kristiešu" būs uz vienu nacionālliberāli noskaņotu eiropieti - latvieti (abas šīs identitātes dabiskā kārtā papildina viena otru), kas vēlas dzīvot sakārtotā ziemeļvalstī ... un pieņemiet neizbēgamo ... ar paceltām galvām :) ]

Sierrealiste
pirms 6 gadiem
Ja esmu pavisam, pavisam godīga, mani visvairāk biedē Austrumu ietekmes pastiprināšanās Eiropā. Ceru, ka manas dzīves laikā nekas tāds nedraud, bet negribētu dzīvot vietā, kur tas ir normāli, ka man kā sievietei, ir mazāk tiesību. Un, man, atvainojos, pie kājas, tas, ka pēc daža vārdiem, es justos laimīgāka, ja mani sistu. Es drīzāk izvēlētos justies brīva, nekā laimīga un drošībā (vismaz šobrīd). Tāpēc atbalstu nacionālās idejas par kādiem 30%, lai arī pārējie 70% absolūti neuzrunā.
Ar tradīcijām, manuprāt, ir tā problēma, ka cilvēks pārstāj domāt, ko viņš dara tāpēc, ka tas ir labi, ka viņš no tā iegūst, ko dara inerces dēļ. Nedomāt viegli. Dažam domāšana nevedas. Tā nu mēs drusku kursējam pa apli.

Sierrealiste
pirms 6 gadiem
"Sirreāliste - tad gan jāprecizē, kādus "austrumus" Jūs šeit nevēlaties, Runa taču nav par, piemēram, Himalaju poliandrijas modeli, nedomāju ka tajā sievietēm ieliktas mazākas tiesības."
***
Nesarežģīsim - nevēlos jebkādus "austrumus", kas ierobežos manas tiesības jebkurā veidā.
To minēju, arī kā uzskatamu piemēru tam, ka neesmu brīva no ne-liberālām attieksmēm un vēlmes turēties pie tradīcijas, šajā gadījumā, rietumu. Nepiespiedīsiet mani mīlēt austrumus, pieņemt to, kā viņi dzīvo. Taču, tāpēc es nerosināšu doties uz Austrumiem ar ieročiem, lai nodrošinātos, ka viņu idejas un dzīvesveids kaut kādā veidā nenonāktu šeit.
Mēs drīkstam just nepatiku pret atšķirīgo, bet nedrīkstam to aizskart, censties iznīcināt tikai tāpēc, ka mums nepatīk. Ja citādais mums uzbrūk un apdraud, tā, protams, cita lieta.
Taču geju publiskā eksistencē saskatīt apdraudējumu - tas, manuprāt, ir nenormāls pārspīlējums. Viņi nevienam neuzbrūk, nekaitē.

Jānis Zinātājs
pirms 6 gadiem
"Neiecietība pret homoseksuālu orientāciju savā būtībā arī ir šādas bailes no cilvēka pieņemta lēmuma – lai kā mēs definētu homoseksuālisma cēloni, mūsdienu sabiedrībā tā joprojām ir noteiktā vecumā izdarīta izšķiršanās."
Izšķiršanās? Apžēliņ, par ko es, lauku puika, varēju izšķirties 60./70. gados, kad par šo lietu nebija nekādas informācijas? Man vienkārši bija skaidrs, ka ar sievietēm neko intīmu negribu, un viss. Ilgu laiku tas mani nomocīja, bet pieradu. Pat mēgināju "ārstēties" pie slavena psihoterapeita, nekāda efekta. Tā arī dzīvoju, nolikts fakta priekšā, nevis par kaut ko "izšķīries". Re, kā!

dzimmijs13
pirms 6 gadiem
"Uzskatam, ka "labāk turēties pie tradīcijas", nav nekāda racionāla pamatojuma," - Nu, domāju ka neviens neapstrīdēs tēzi ka visas dzīvās būtnes vēlas būt laimīgas - tas nozīmē, izvairīties no ciešanām. Un attiecīgi, "pārmaiņu ciešanas" taču ir visaptverošākais ciešanu veids. Mums nepatīk pārmaiņas, un tas novērojams ne tikai mums, cilvēkiem - arī dzīvnieki savās darbībās cenšas būt "konservatīvi". Mazāks enerģijas patēriņš domāšanas procesam!
Protams, no "pārmaiņu ciešanām" nav iespējams izvairīties, konservatīvisms ir ilūzija. To gan vienkārši pseidointelektuāli deklarēt, pavisam cits jautājums ir dzīvot pieņemot pārmaiņas - tas jau attiecīgi daudz grūtāk. Domāju, mēs ikviens to zinām no savas pieredzes. Visi vēlamies dzīvot iepriekš-paredzamā dzīves modelī - ja kādi apgalvo, ka ar lielāko prieku pieņem pārmaiņas - liekulība, ar lielāko prieku pieņem tikai tās pārmaiņas, kuras atbilst konkrētās personas iepriekš izstrādātajam "patīkamajam, vai baudas" modelim.
Bet domāju, vēl grūtāk ja jau tā dabiskajai dziņai "izbēgt no pārmaiņām" pievieno arī reliģiskās "mūžīgās, dievišķi interpretētas dzīves normas", normas kuras varbūt diezgan veiksmīgi strādāja kādā konkrētā vēsturiskajā sabiedrības modelī, bet šodien sāk brukt - un attiecīgi, no konservatoru puses tiek pieliktas milzīgas pūles lai šo modeli saglabātu nemainīgu.
Attiecīgi - padomājot - vai tad praidistu prasība atzīt homoseksuālās laulības - tiešām ir tāpēc lai mainītu sabiedrības modeļus, vai arī vienkārši "iedabūt iekšā" to iepriekš izstrādātos konservatīvos rāmjos - lai tad uz "mūžīgiem laikiem" varētu "konservatīvi" aizstāvēt šo normu?

Sirreāliste - tad gan jāprecizē, kādus "austrumus" Jūs šeit nevēlaties, Runa taču nav par, piemēram, Himalaju poliandrijas modeli, nedomāju ka tajā sievietēm ieliktas mazākas tiesības.

A.L.
pirms 6 gadiem
Rakstā minētie viedokļi un nostājas Latvijā bieži vien saaužas kopā, taču ietiepīgais nostāju īpašnieks nevar nedz paskaidrot, nedz maina savas nostājas, jo negrib domāt, kļūdams par ksenofobu. Tam pilnīgi piekrītu. Taču homoseksuālismu definēt kā izvēli var nudien tikai kā lēmumu pieņemt savu psihobioloģiskā stāvokļa nemainīgu patiesību attiecībā (par spīti) sabiedrības nostājām, noteikti ņemot vērā arī visus seksualitāti nostiprinošos dzīves pieredzes apstākļus; taču drošāk to būtu nesaukt par ''izvēli''. Kad cilvēks nonācis apzinīgā attīstības stadijā, tad jau ir par vēlu izdarīt jebkādu šādu izvēli. Un homoseksualitāti var mainīt tikai traumatiski apstākļi, kas iedarbotos uz jebkuras seksuālās orientācijas pārstāvi vienā vai citā veidā (te droši vien mainot seksuālo orientāciju uz pretējo vai abpusējo, vai vienaldzīgi neitrālo).

ievaj
pirms 6 gadiem
shis no tiesas ir ljoti interesants jautaajums, un shiis paardomas diezgan preciizi ieskicee jomas, kuraas tas rezonee dazhaados griezumos.

manupraat, efektiivaakais veids, kaa par sho domaat, ir worldview kategorijaas, kaa to apraksta kens wilbers un citi integraalie filosofi un teoreetikji. jo tas ir dazhaadu uzskatu kopums, kas veido muusu skatiijumu, un katraa jaunaa atveerumaa, jaunaa attiistiibas liimenii shis kopums mainaas, kas noziimee, ka mainaas shkjietami nesaistiiti uzskati par dazhaadaam dziives jomaam un jautaajumiem. kopiigaa izmainju dinamika ir pakaapeniska virziiba uz aizvien atveertaaku skatiijumu, kas speej panest, integreet aizvien vairaak ieprieksh biezhi nesamierinaamu pretrunu. identitaates liimenii tas buutiibaa ir jautaajums par to, kur es velku robezhu starp "es" un "cits" - cik ekskluziiva ir mana identitaate? jo no shiis konstelaacijas ir atkariiga visa mana pasaule, viss mans pasaules skatiijums. un vice versa :)

ievaj
pirms 6 gadiem
>> Nesarežģīsim - nevēlos jebkādus "austrumus"

imho shis ir burviigs piemeers tam, kaa jeedzieni iemanto noziimi tieshaa atkariibaa no pieredzes jeb datu, informaacijas apjoma. proti, latvijas izoleetiibaa, kur labaakajaa gadiijumaa par visu aiz krievijas notiekosho sanjemam vien skopas neizbeegami tendenciozas informaacijas driskas, viegli izveidot brutaali vienkaarshotu priekshstatu par aarkaartiigi kompleksu regjionu un kultuuru miksli ar veel kompleksaaku veesturi, kuraa no tiesas ir viss kas no visa kaa, tikai ne viennoziimiiba. un tas nav paarmetums, bet likumsakariiba, kas problemastiska kljuust vien tad imho, ja paliek neapzinaata un evtl. saak barot aizspriedumus pret noteiktas izcelsmes (un/vai aadaskraasas) cilveekiem.
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!