Redzējumi
06.07.2015

Prezidentūra – kārtīgs četrinieks piecu ballu sistēmā

Komentē
0

Vērtējot Latvijas prezidentūru ES, gan tie, kuri nebeidz to slavēt, gan kritiķi atklāj, ka abām grupām ir kaut kas kopīgs – tās abas cenšas ignorēt tik pašsaprotamus faktorus kā kopējais konteksts un reālie spēles noteikumi.

Piemēram, skeptiķi atzīst, ka ierēdniecības līmenī Latvija darbojusies gana sekmīgi, toties neesot virzīti un īstenoti t.s. lielie politiskie jautājumi, kurus mēs būtu definējuši kā savas prioritātes. Šāds skatījums ir dīvains vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Latvijas prezidentūras periodā Eiropa saskārās ar tik vērienīgiem un salīdzinoši negaidītiem saasinājumiem (straujš imigrācijas kāpums, teroristu aktivizēšanās, Krievija u.c.), ka citas prioritātes, ko Latvija, gatavojoties prezidentūrai, būtu izvirzījusi, objektīvi atvirzītos kaut kur fonā. Otrkārt, kopš kura laika viena dalībvalsts, kas prezidē pusgadu, turklāt objektīvi nepieder lielajiem spēlētājiem, vispār var startēt ar kaut kādiem ambicioziem uzstādījumiem? Pat mierīgākos laikos "lielo politiku" Eiropā veido Vācija, Francija, Lielbritānija.

Turklāt ir bezcerīgi izvirzīt mērķus kādā jomā, kurā saturiski ir pilnīga putra. Piemēram, viens no prezidentūras aspektiem, kuros arī oficiālā Rīga puslīdz atzīst vēlamā nesasniegšanu, ir Austrumu partnerības samits, kas beidzās ar salīdzinoši maziem "burkāniem" Gruzijai un Ukrainai. Jā, bet citādi nevarēja būt – atvainojos, par nekautrību, norādot pašam uz savu publikāciju šajā portālā.

Līdzīgi kontekstu izvēlējās neredzēt optimisti. Piemēram, tas, ka dalībvalstis beidzot spēja vienoties par sakarīgāku datu aizsardzības regulējumu, neapšaubāmi ir sasniegums. Tomēr diez vai Tieslietu ministrijas pūliņi šajā virzienā būtu bijuši tik auglīgi, ja nebūtu skandālu ap NSA un citiem specdienestiem, biedra Snoudena atklāsmju utt.

Respektīvi, Latvijas prezidentūras laikā tiešām tika pieņemta virkne labu lēmumu (piemēram, attiecībā uz patērētāju tiesībām), tomēr nebūtu korekti ignorēt, ka pirms tiem ir bijis gadiem ilgs kompromisu meklēšanas posms.

Un tomēr mūsu ierēdņi ir malači, deklarē optimisti. Malači, kurš tad to apstrīd? Tiesa, šajā līksmībā parādās divi jautājumi, uz kuriem neesmu dzirdējis atbildi.

Pirmkārt, ja viņi ir sevi tik labi parādījuši prezidentūras ietvaros – čakli strādājot, prasmīgi meklējot kompromisus utt. –, kāpēc šīs īpašības mēs neredzam (vai redzam mazāk) pašas Latvijas valsts pārvaldē? Vai tāpēc, ka darbs prezidentūras formātā solīja labākus materiālos bonusus? Iespējams. Tomēr tad jāsecina, ka pārvaldes kvalitāte Latvijā vēl ilgi būs zemāka, jo tādus bonusus mēs (turklāt regulārus) savai ierēdniecībai vēl ilgi nevarēsim nodrošināt.

Otrkārt, vai šajā prezidentūras periodā demonstrētajā izcilībā pats birokrātiskais (bez negatīvas pieskaņas) process nav izrādījies svarīgāks par saturu? Piemēram, vairākkārtīgi dzirdēts, ka no Latvijas puses iesaistītie esot ļoti ātri formalizējuši t.s. Junkera plānu, – pats Eiropas Komisijas vadītājs esot sajūsmā nobrīnījies. Ticu, ka mūsu eksperti tiešām demonstrējuši procesa vadīšanas augstāko klasi. Problēma ir tā, ka par paša plāna saturu izskan ļoti kritiskas piezīmes; man nav iemesla apšaubīt Eiropas Parlamenta deputāta Zīles pausto, ka šis investīciju modelis var tikai palielināt nevienlīdzību starp dalībvalstīm (nauda "nosēdīsies" lielākajās un turīgākajās, jo tām objektīvi būs vieglāk šo naudu piesaistīt) ar visām no tā izrietošajām sekām. Vai nav tā, ka mēs esam izcili realizējuši sliktu ideju? Procedūras sekmīgums izrādās svarīgāks par mērķi, jēgu, kuru ar kādas procedūras palīdzību jāsasniedz.

Mēģinot novērtēt amatpersonu komunikāciju par paveikto, var noformulēt divus secinājumus un vienlaikus zināmā mērā rekomendācijas turpmākajam.

Pirmkārt, pat ja iemesls bija vēlme jo vairāk izcelt savu darbu, pozitīvi, ka amatpersonas mēģinājušas paveikto "pārtulkot" formātā "ko tas reāli dos cilvēkiem". Būtu labi, ja šāds uzstādījums saglabātos arī turpmāk, jo, manuprāt, iepriekš sabiedrības informēšana par to, ko tas vai cits ES jaunievedums vai lēmums nozīmē, bijusi diezgan formāla un "sausa".

Otrkārt, ja no Latvijas puses prezidentūrā iesaistīto amatpersonu veikums ir vētīts un vēlreiz vētīts, būtu tikai loģiski, ja līdzīgs prasīgums – kad esam, kā saka, ieguvuši garšu šajos jautājumos – tiktu attiecināts arī uz mūsu dārgajiem pārstāvjiem Eiropas Parlamentā. Kuri taču tur Latvijas intereses pārstāv nevis sešu mēnešu, bet vairāku gadu garumā, tātad rezultātam it kā vajadzētu būt.

Var saprast, ka neoficiālās pārrunās (oficiālajā retorikā, atgādināšanu, tiek uzturēts "izcili!" pašnovērtējums) izskanējušais "neizgāzāmies!", protams, var izraisīt ironiskas piezīmes. Tā teikt, cik gan tas tipiski, ka labā ziņa ir sliktu ziņu neesamība. Tomēr zobgalības būtu vietā, ja prezidentūra būtu noritējusi "miera laikos". Savukārt to, ka Latvija "neizgāzās" periodā, kad bija karš Ukrainā, haoss Grieķijā utt., ir jānovērtē. Un vismaz man būtiskāk liekas nevis stīvēties par pusgada novērtējumu, bet tas, kā mēs izmantosim tālāk iegūto pieredzi. Proti, virkne augstākās ierēdniecības pārstāvju neoficiālās sarunās pauž, ka prezidentūras rezultātā, kaut nejauši un negribēti, esam ieguvuši pamatīgākas zināšanas par to, kā funkcionē ES "mašinērija". Ļoti labi, uz priekšu! Prezidentūras nāk un iet, bet nacionālās intereses paliek.

Jāpatur prātā arī prezidentūras ietekme uz Latvijas iekšpolitiku, tiesa, te jautājumam ir iespējamas dažādas, pat pretējas atbildes. Proti, ir viedoklis, ka prezidentūra saturējusi kopā šo koalīciju un valdību personāliju līmenī – būtu pārāk liela šmuce, ja šajā periodā valdība būtu kritusi. Vieni to, protams, vērtēs pozitīvi, citi ne ("labāk būtu bijis šo muļļāšanos pārtraukt ātrāk"). Jebkurā gadījumā ietekme ir bijusi – atliek vien pavērot, cik īdzīgi cits pret citu izturējās "komandas" locekļi aizvadītās nedēļas valdības sēdē, kad līdz prezidentūras noslēgumam bija palikušas dažas stundas. Tā teikt, nocietušies, balodīši, parunāt savstarpēji atklātu valodu.

Tēmas

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!