Patriarhāta sargātāja

izcils raksts, paldies autorei!

Paldies par rakstu! Lai arī daļai no kritikas piekrītu - sevišķi tam, ka šis tas ir savilkts "aiz galiem" un darbojas aiz pieņēmuma, ka feministiem točna ir taisnība -, manuprāt, tas aptvēra ļoti daudzas tēmas un tās lielākoties spēja sasaistīt. Turklāt, nav jākaunās no tā, ka autorei ir kaut kāda sava nostāja. (Tiem, kas brīnās, ka "Una Feministikaite" raksta par sociāliem jautājumiem no feministiska skatpunkta, iesaku padomāt par to, ko un kāpēc lasa.)

Īss komentārs priekš tiem, kas pukojas par marksistisko terminoloģiju - marksisms sociālajās zinātnēs nav tas pats, kas politikā; cik saprotu, tā ir sabiedrības procesu analīze, skatoties uz to caur materiālo attiecību prizmu. Proti, kas kā labā strādā, kādas ir viņu varas attiecības, kā viņi to apzinās vai neapzinās, u.t.t. Šai gadījumā analoģija tiek lietota, lai apdomātu varas struktūras starp dzimumiem, kas, manuprāt, ir auglīgs veids, kā diskutēt par šo tēmu.

paldies Ilmāram par saturīgo un argumentēto komentāru šai "ārprāta anatomijai". Diemžēl realitāte ir tāda, ka raksta autorei (organizācija) šobrīd ir nesamērīgi liela vara aprakstīto jomu politiskajā ietekmē Latvijā. Konkrētās publikācijas iemesls, acīmredzot, ir rīt Saeimā gaidāmais balsojums par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā. Jūs norādāt, ka Jūlijas Stepaņenko atbalsts cirkam saistīts ar viņas atrašanos citā kultūras telpā. Iespējams, tāda atruna noderētu kādā citā jautājumā, bet ne šoreiz. Dzīvnieku tiesību aizstāvji ir panākuši daudzu dzīvnieku cirku slēgšanu visā pasaulē. Painteresējoties par šo jautājumu plašāk, Jūs atskārstu, kādām metodēm tas panākts. Tai skaitā jo īpaši izmantojot sieviešu auditoriju kā pamata mērķa grupu, ar kuru var manipulēt, saražojot pēc iespējas emocionālākus sižetus par vardarbības gadījumiem cirkā vai nu kādā citā nozarē, kur tas būtu vajadzīgs (var skatīt arī rokasgrāmatu Dzīvnieku Brīvības mājas lapā).

Dzīvnieku tiesību aizstāvji iestājas par absolūtu līdztiesību starp visām dzīvnieku sugām. Dzīvnieku tiesības ir saaugušas ar jaunākas paaudzes ideoloģiju - transhumānismu, kam Latvijā visai veiksmīgi izdevies iesakņoties. Dzīvnieku Brīvības sejas Aivara Andersona raksts Satori portālā "Pārvarot humānimu" ar filosofa Igora Šuvajeva kā recenzenta gādību pat iekļuvis Valsts izglītības un satura centra metodiskajā materiālā Vērtībizglītība 1.-6.klašu skolēniem, diskutējot par to, vai cilvēks ir dabiska vai mākslīga būtne.
Katrā gadījumā runa jau nav par cirku. Cirks ir ērtākais un visvieglāk sagūstāmais un iznīcināmais "ienaidnieks" ceļā uz jauno transhumāno, biotehnoloģisko pasaules kārtību. Un kur tad vēl globālais finansējums, kas tiek novirzīts šo (post) humānisma ideju iedzīvināšanai.

Manuprāt, diezgan pārspīlēti, bet sava patiesība tur ir. Par to Brices gadījumu (UK tas bija?) - es domāju, ka tas vairāk bija politisks gājiens. Vienmēr varēs pateikt: "lūdzu, skatities cik slikti mūsu valdības izsūtītajiem iet slikti. Saskaņa ir vienīgā, kas viņus aizstāv!". Bet nu drusku ir jūtama piegarša no Krievijas, protams, kur šādiem jautājumiem ir cits skatījums.

Par Stambulas konvenciju - ja godīgi, tad, manuprāt, pārāk liels tracis bija sataisīts. Konvencija, manuprāt, pati par sevi diezgan bezjēdzīga? Pirms mani nosit teikšu tā - vai tad jau esošā likumdošana, ES tiesību akti un ANO noteiktais jau nenodrošina vīriešu un sieviešu vienlīdzību? Ja tā nav, tad jau tā rietumeiropa ar neko nav labāka par Krieviju, jo nav attiecīgus tiesībaktus ieviesusi praksē. Manā skatījumā jau viss ir, vienkārši galvenā problēma ir cilvēki vienaldzība - piemēram, zini, ka kaimiņš sievu sit, bet tā nav daļa un Tu nejauksies iekšā un nesauksi policiju. Ar kaut kādu bezjēdzīgu papīru Tu nemainīsi to, ka cilvēkam ir vienalga. Par to Stambulas konvenciju tur jau galvenais sāpju grauds gan Nacionāļiem, gan Jūlijai bija saistībā ar gejiem/lezbietēm un laulībām. Manuprāt, tur ar sieviešu tiesībām maza sakara.

Par bērnu disciplinēšanu - manuprāt, pēriens no vecākiem nav nācis par sliktu (te, protams, izšķirt, ka pēriens par nedarbu ir viens, bet regulāra iekaustīšana, lamāšana utt nav normāli un ir kas pavisam cits). Tagad jau mūsdienas bērni/jaunieši tik neaizskarami - pasargdievs skolā skolotāja palūgs notīrīt tāfeli kādam - uzreiz saņems pretī par savām tiesībām un vecāki uz skolu atskries un draudēs skolotājai, ka to atlaidīs. Es kad mācījos (90s un 2000s) - mums skolā nebija problēmas pašiem savu klasi sakopt un uzturēt. Bijām par to atbildīgi - tas arī ko iemāca tomēr.

Par to cirku - nu diezgan pievilkts par to patriarho dzīves veidu. Jā, Krievijā (un tātad Jūlijai) uzskati atšķiras no rietumiem, bet to sasaistīt to visu ar feminisma idejām? Nu kamooon.....

Ar sieviešu tiesībām jau arī var aiziet galējībās - nebija tam pašam Kanādas Trudo, kur bij uzstādījums, ka tik un tik ministriem jābūt sievietēm? Nu sorry, bet, ja teiksim Tev ir izvēle Jānis vai Ilze - Jānim ir ilgadēja pieredze par attiecīgo tematu, bet Ilzei nē, tad loģiski, ka izvēlēsies Jāni, jo viņš ir atbilstošāks attiecīgam darbam no profesionālā viedokļa. Tādi kritēriji ir limitējoši. Vairāk jāstrādā pie tā, lai sievietes uzņemas iniciatīvu un veido savas karjeras, nevis dot kaut ko par brīvu.

Latviju raksturot kā patriarhālu valsti, kur patriarhāts pēc savas vēlēšanās reizēm 'iedod sievietēm mazliet politiskas varas' ir liels pārspīlējums, kas nonivelē jebkādu sieviešu darbu. Bez šaubām Stepaņenko ir tukšu salmu kūlēja, bet vai šādi raksti nenodarbojas ar tieši to pašu tikai pretējā ierakumu pusē - man jau šķiet, ka tomēr nodarbojas gan.

Šeit bija gŗuti pat atrast kaut ko, kas nebija pilnīgs ārprāts... tad nu daži komentāri:

"Mums nav pieņemts runāt par patriarhātu kā noteiktu sabiedrības sistēmu"
šeit, tāpat, kā citur rakstā, ap to saistot visu pārējo, tiek pieņemts no amerikāņu feministēm aizgūts pieņēmums, ka sabiedrības iekārta ir pati par sevi patriarhāla, kas izpaužas tajā, ka neļauj sievietei izpausties, iegūt labas darba vietas, izglītību un citas dzīves privilēģijas, kas esot pieejamas vīriešiem. Šādam apgalvojumam, ja runā tieši par rietumu sabiedrību, t.i. Eiropu un Ameriku, nav ne tikai pierādījumu, bet ir praksē novērojamas parādības, kas to apgāž. Likumdošanā, vismaz lielākajā daļā šo zemju (nezinu par visām) vienīgie likumi vai oficiālās procedūras, kas ir abiem dzimumiem atšķirīgas, ir lielāka prioritāte sievietēm aizbildniecībā par bērnu, kas nāk par labu sievietei, kā arī bieži vien, vismaz ASV, sievietes saņem mazākus sodus par tādiem pašiem noziegumiem. Izglītība ir pieejama visiem vienādi, uz vienādiem nosacījumiem, tāpat arī likums aizsargā darba ņēmēju vienādā apmērā. lai cik esmu lasījis un runājis par šo tēmu, neviena sociālā taisnīguma cīnītāja nav varējusi norādīt ne uz vienu lietu, kur sistēma tiešām dotu priekšrocības vīriešiem. Pieņēmumi par sistēmas nevienlīdzību ir no pirkst aizzīsti, saucot par iemelsiem, piemēram, atalgojuma atšķirības, be tignorējot dažādu dzimumu sadalījumu dažādos amatos, kuriem ir dažāds atalgojums un dažādas darba stundas.

"Patriarhālajā sabiedrībā .. vīriešu kārtas pārstāvji var būt īpašnieki: viņi var uzskatīt sevi par pilntiesīgiem savas sievas..saimniekiem"
Musulmaņu sabiedrībā jā. Rietumu sabiedrībā gan vīrietim, gan sievietei ir valsts aizsargāta izvēles brīvība, arī laulībā esot, likums neparedz nekādas lielākas pilnvaras vīrietim, ne arī kaut kādā veidā atceļ sievietes izvēles brīvību, ka'dai tai pienākas neesot laulībā.

"visas bērna dzimšanas grūtības gulstas uz sievieti, tad diez vai var noliegt, ka bērna radīšana patriarhālajā sabiedrībā ir nežēlīgas sieviešu ekspluatācijas rezultāts."
oh boy... Es pat nekomentēšu šo abusrdo apgalvojumu, ka dabiskais cilvēces turpinājuma process ir kaut kādā veidā ekspluatācija. Bet par to, ka visas grūtības gulstās uz sievieti, acīmredzami, ka autoreiz nav bērnu un, visdrīzāk, nav ne ģimenes, ne dzīves. Jā, dzemdību fiziskās grūtības gulstās uz sievieti, tai pat laikā bērna uzturēšana audzināšana ir vienlīdz vīrieša pienākums, par ko viņš ir atbildīgs. Un tas nav tikai likumā nostiprinātā kārtībā, vel vairāk, izteikti tradicionālā sabiedrībā līdzdalība ģimenes dzīvē, kas tiek prasīta no vīrieša, ir vēl augstāka. ja izteikti liberālajā paradīzē vīrietis var atļauties būt hope sitting dad, tradicionālā sabiedŗibā no viņa tiek prasīta bērna un sievas uzturēšana, utt., kas ilgtermiņā izraisa vīriešu agrāku iespējamo nāvi, paaugstināto pašnāvību risku un citas problēmas.

"vai vīrietis ir gatavs seksuāli izmantot sievieti, kura atrodas alkohola reibumā un nākamajā dienā nevarēs atcerēties, kas ar viņu noticis. Šajā gadījumā jārunā jau par noziegumu, bet, runājot par tikumību, tikumisks cilvēks to nedarītu."
Atkal no amerikāņu kolēģēm paģērēts absurds piemērs. ja vīrietis iestājas seksuālos sakaros ar sievieti, kura nespēj dot piekrišanu, piemēram, ir bez samaņas alkohola dēļ, tā ir viennozīmīgi izvarošana. Tāpat, ja viņš viņu sazāļos. Ja dāma piekrīt pārgulēt ar viņu, jo nespēj objektīvi izvērtēt situāciju, viņa tik un tā ir pieņēmusi lēmumu, pat ja iespaidā, kuru pati ir izvēlējusies uz sevi veikt (pati dzēra). Morāles un ētikas jautājums te ir, vai vispār ir ētiski ielaisties gadījuma sakaros un vai ir labi to darīt ar sievieti, kura acīmredzami ir dzērusi. Bet netiek runāts par to, kas ir ētiksi, ja vīrietis ir lietojis alkoholu. ja abi ir dzēruši un nespēj adekvāti izvērtēt situāciju, vainīgs nav neviens, vai tomēr vainīgs ir vīrietis? Ko domātu raksta autore, laikam jau sazīmējas skaidrs.

"Izmantosim marksistisko terminoloģiju."
Yess! beidzot kāds domātājs, kas nevis tikai slēpj to starp rindām, bet tieši atsaucas uz marksismu. Atklātība mani priecē. Par to, cik precīzi un dživotspējīgi bijuši dažādi marksisma novirzieni un to teorijas līdz šim, var uzzināt no vēstures.

"Attiecības starp dzimumiem, precīzāk, varas attiecības starp dzimumiem, veido bāzi, bet tādi fenomeni kā laulības institūts, reliģija, morālās sistēmas un – mūsu gadījumā – tikumība veido virsbūvi."
Lūk arī ir viss kultūrmarksisma ideoloģiskais ietvaros, ap kuru raksta autore veido savu uzskatu prizmu - laulība, ģimene un citi institūti, kas balsta sabiedrību, ir iznīdējami.

"Vīrietis jau ir poligāms pēc dabas, tādēļ piedosim viņam to, ko nepiedosim "monogāmajai" sievietei. Sievietes nevar izrādīt savu seksualitāti, bet mājas darbi vairāk piemēroti sievietei."
kas to saka? Tikumības aizstāvji? Kur konkrēti kāds to ir teicis, ka seksuālā vaļība vīriešiem ir piedodamāka? Bet attālināta patiesība tur ir, ikdienā vīrieši skatās skeptiskās uz sievietēm, kuras "izrāda savu seksualitāti", nekā otrādi. Te ir jautājums par "seksuālā tirgus vērtību", kas rodas, tāpat, kā preču un pakalpojumu tirgū, no pieprasījuma un piedāvājuma. Vīriešiem ir tendence skatīties skeptiski uz sievietēm, kuras dzīvē līdz šim ir "izrādījušas savu seksualitāti", kas visbiežāk balstās psiholoģijā "medijums, ko daudzi nomedījuši pirms tam, nav vairs tik iekārojams", atkal sievietes daudz mazāk skeptiski skatās uz tādiem vīriešiem. Kaut vai, tā atklāti runājot, kas skatītos vairāk skeptiski, sieviete uz nevainīgu vīrieti, vai vīrietis uz nevainīgu sievieti? Bet par monogāmiju un poligāmiju, mūsu sabiedrībā tā ir nosodāma ne tikai no morālā viedokļa, it īpaši tradicionālistu vidū, bet arī, vismaz ASV, vīrieša neuzticība ir ļoti pamatots iemesls, lai, šķirot laulību, sieviete iegūtu sev labākus nosacījumus, kas ir laba darba fronte daudzajiem privātajiem izmeklētājiem.

"ja sieviete ģimenē tiek iespaidota un sista, aizvērsim savas acis, bet viņai iedosim saulesbrilles."
ja arī ir cilvēki, kas samierinās ar vardarbību, tā ir ļoti maza to daļa. Likums arī nav to pusē.

"Skaidrs, ka ar bērniem par seksuālām attiecībām runāt nedrīkst, tas pamodinās viņos pārāk agru interesi par seksu."
Izglītība ir ļoti svarīga. Tas, par ko ir debates, vai tai jābūt balstītai tīri uz informēšanu, vai bērna agru "seksuālo atraisīšanu". Rietumu "progresīvajās" valstīs statistiski bērni sāk dzimumdzīvi +-13 gados, bieži vien ātrāk. Man vienalga, kura gudrā galva saka pretējo, gulēt ar kādu 13 gados ir daudz par agri un izglītībai nav jācenšās to motivēt.

"juvenālās justīcijas" briesmas, kas viņas interpretācijā ir sistēma, kad jebkurā ģimenē var ienākt kādas institūcijas pārstāvis, "piešūt" krietniem vecākiem emocionālu vai fizisku vardarbību pret bērnu un šo zilacaino blondīni notirgot kādam geju pārim uz ārvalstīm."
Protams, ka viņa sabiezina krāsas, bet, attiecībā uz ārvalstīm, ir atsevišķi gadījumi, kad bāriņtiesību rīcība bija neizprotama (piemēram, bija gadījums, kad vecākiem atņēma bērnu, kā pamatojums tam, ka nelabvēlīga ģimene, bija minēts tas, ka viņiem nav TV), bet nav pamata runāt par sistēmu, tāpēc pieņemsim, ka šoreiz raksta autore tiešām nav nošāvusi galīgi greizi.

"Stambulas konvencija ir viens no dokumentiem, kuru uzdevums ir pievērst uzmanību problēmām, kas saistītas ar vardarbību pret sievietēm."
Par Stambulas konvenciju ir runāts daudz un dikti un varam parunāt atsevišķi. Gribēju šeit uzrakstīt plašāk, bet šoreiz labāk pievērsties citiem punktiem, ja tomēr interesē, var parunāt atsevišķi.

"Piemēram, cik liela iespēja ir vīrietim – salīdzinājumā ar sievieti – tikt izvarotam vai ciest no cita veida seksuālas vardarbības? Diezgan maza, ja tikai vīrietis neatrodas cietumā, kur nav sieviešu."
Jā, vīrietim, fizeoloģisku iemeslu dēļ, ir grūti tikt sievietes izvaroties. bet cietumos mītošie ļaudis vairs neskaitās, vai arī tomēr pabojā statistiku? Jo, ieskaitot cietumus, piemēram, ASV vīrieši tiek izvaroti vairāk, nekā sievietes.

"Bet kāpēc Jūlija ir pret? Sieviete pret sieviešu tiesībām. Viens atbildes variants varētu būt, ka Jūlija ir saistīta ar to kultūras un informācijas realitāti, kurā viņa dzīvo un kura nav ne eiropeiska, ne latviska."
Nu tad beidzot raksta autore kaut ko nav pilnīgi nošāvusi garām. kas arī ir atbilde, kāpēc Jūlija aizstāv cirku - viņa pārstāv savu vēlētāju daļu, kura ir ar savādākām vērtībām un dzīvo savādākā informācijas telpā.

"Diemžēl ievērojama daļa mūsu sabiedrības uzskata, ka izvarošanas noziegumā ir vainīga sieviete, izvarotājam tajā visā ir otršķirīga loma."
Un tās pašas rindkopas ietvaros autore tomēr negrāva jau izveidojušos priekšstatu par sevi. Kura ir tā sabiedrības daļa? Kura tieši? Lai parāda ar pirkstu uz konkrētu cilvēku, kurš saka, ka izvarošanā vainīgs ir upuris. Pietiks muldēt taču!

"Dažas nedēļas vēlāk uz "Rīgas satiksmes" autobusa bija izvietota seksistiska reklāma ar puskailas sievietes attēlu, kura stāvēja "doggy style" pozā."
Pirmkkārt, ir starpība, vai rek;ama ir ar politisku mērķi (piemēram, rakstā minēto homoseksualitāti), vai tīri marketings, tāpēc arī sabiedrības attieksme ir dažāda. Kāpēc tiec izmantotas puskailes sievietes, bet retāk vīrieši. Ļoti vienkārši, vīriešiem uzrunā tādas bildes, palīdz viņiem pārdot kādu preci vai pakalpojumu. izteikšu drosmīgu pieņēmumu, salīdzinoši ievērojami mazāk sieviešu uzrunā puskaili vīrieši sunīša pozā. Sievietes uzrunā citas lietas, piemēram, glīti noskūti un safrizēti vīrieši uzvalkos, kas arī tiek aktīvi izmantots marketinga. Bez šaubām, ja puskailus vīriešus četrrāpus varētu izmantot lai kādam labāk ko pārdot, arī to mēs redzētu uz tramvajiem un plakātiem.

"patriarhālajai sabiedrībai gan seksistiskas reklāmas eksistence, gan prostitūcijas institūta eksistence, gan sievietes seksualitātes ekspluatācija ir norma."
Varbūt autore nav kursā, bet pastāv arī vīriešu seksuālā ekspluatācija - prostitūcija un striptīz. Tiesa, mazākā mērā, aiz pieprasījuma trūkuma un ar savādāku specifiku.

"Jūlija ir piemērs tam, kā sieviete deputāte aizstāv sistēmu. Patriarhāts iedeva viņai mazliet politiskas varas, ko viņa izmanto, lai aizsargātu patriarhātu."
Noteikti neesmu Jūlijas fans, bet smieklīgi, ka autore runā par sistēmu, kas apspiež sievieti, bet kritizē burtiski sievieti, kura tika tās pašas patriarhālās sabiedrības ievēlēta augstākajā likumdošanas orgānā.

"Patriarhālā sistēma nav dalījums dzimumos. Tas ir varas sadalījums."
Tieši tas tas ir - dalījums dzimumos. Sociālais taisnīgums neparedz vienādas tiesības visiem, neparedz to, ka visi ir vienlīdzīgi, tieši otrādi - ir apspiestās sabiedrības daļas (šoreiz autore runā galvenokārt par sievietēm), kurām nepieciešams "varas pārdalījums" - varas nodrošināta piespiedu varas/resursu pārdale, lai nodrošināt "taisnīgumu". To var saukt dažādi, ir dzirdēts termins "pozitīvā diskriminācija", kas paredzētu, piemēram, dzimumu kvotas parlamentā vai darba vietās.

"Bieži vien tās ir sievietes, kuras gūst labumu no patriarhālas sabiedrības."
Visā rakstā ir konsekvanti ignorēt viena lieta - sievietes vēlmes. Vai sievietes vēlāk stāties šo karojošo feministu rindās? Statistika rāda, ka nē. lai cik tas izklausītos nosodāmi, pateikšu vēl vairāk - sievietes ir pirmās, kas no šī dzīvesveida gūst labumu. Dzimumlomas nav izveidojušās no tukša gaisa, tās ir atvasinātas no abiem dzimumiem raksturīgajām īpašībām. Sievietes biežāk jūtas daudz komfortablāk ģimenē, kur viņām nav spiesta lieta cīnīties darbā pa 12 stundām, nosirmot, iedzīvoties impotencē un nomirt pāragri no veselības problēmām vai impotences, bet gan labāk strādāt nesteidzīgi, sevis attīstībai un labsajūtai vai nestrādāt vispār. Arī statistiski, vismaz štatos, sievietes, kas dzīvo "kodol ģimenēs" ir laimīgākas par zilmatainajām kareivēm.

"Tādas sievietes var nosaukt par kolaboracionistēm"
Kas vēl labāk papildina "karojošo feministu" stereotipu, kā militārās leksikas pielietošana :)

"Feminisms nenozīmē "sievietes pret vīriešiem"."
tas gan. Fmeinisms, kādu pārstāv autore, drīzāk ir "pret ģimeni, tradīcijām, jebkkādām vērtībām".

raksts nedaudz izplūdis. Ko iegūst feminisms aizstāvot dzīvniekus? Vai tiešām ir saistiba starp patriarhātu dzīvniekiem cirkā? Tad jau var secināt arī ka cirks pats par sevi ir patriarhala iestāde. Kāpēc, piemēram, nevarētu būt feministu veršu cīņas?

Kāds bija raksta mēŗkis? Jūlija Stepaņenko vienmēr ir "pret", jo viņa ir "complicit woman", tātad sieviete ar nedaudz lielāku varu, kas viņai ļauj reproducēt "patriarhālo sistēmu"? Nu, identificēji, noķēri J. Stepaņenko aiz piedurknes, ko tālāk? Kāpēc nav ne vārda, ko šādā situācija darīt ar Stepaņenko un līdzīgām "complicit woman"? Galu galā, pats jēdziens "complicit woman" ir slidens, jo, piemēram, sieviešu klosterus ar visām priorēm utml arī mierīgi varētu uzskatīt par zobratu ļaunās un tūkstošgadu "patriarhālās sistēmas reprodukcijā", bet no otras puses to mierīgi varētu uzskatīt par vienu no pakāpieniem, kāpēc rietumos jau vēsturiski salīdzinot ar citām pasaules daļām un kultūras formācijām sieviete tomēr ir labākā stāvoklī.
Bet, galu galā, par rakstu viss ir izteikts šajās frāzēs: "Izmantosim marksistisko terminoloģiju" (kāpēc nekritiski jāizmanto marksistiskā terminoloģija?) un "Pēc būtības Stambulas konvencija ir dokuments, kas norāda uz to, ka patriarhālajai sabiedrībai pienāks gals (sic!), un, lai to panāktu, nepieciešams izdarīt konkrētus soļus, piemēram, mainot izglītības sistēmu, piemēram, organizējot informējošas kampaņas, piemēram, ieviešot noteiktus politiskus instrumentus. "
Visu zemju sievietes, savienojaties!