Viena no spilgtākajām bērnības atmiņām - skatos uz virtuves logu un zaļo galdu pie tā. Aiz loga dārzā liela liepa, jūlija vidus, nogurdinoša gaisma un tveicīgs miers. Toreiz ļoti gribējās to gleznot. Zīmēt neiemācījos, tāpēc šobrīd mēģinu fotografēt. Un katrā no bildēm - logs ar liepa aiz tā. Pat tad, ja izskatās pēc sniega. Varbūt reizēm izdodas noķert arī gaismu. To, kas Dieva ēna.
Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!
CITI AUTORA RAKSTI
Būt par mākslinieku ir ļoti grūti
Neilgi pirms pirmizrādes mēs satikām dokumentālās filmas "Māra" režisori Kristu Burāni, lai pajautātu, ar ko filmas varone Māra Ķimele ir unikāla un vai šī filma kaut kādā ziņā nav arī par pašu tās autori.
Māksla māca nelietderīgas brīvības prieku
Man šķiet, tā ir galvenā mākslas darba eksistēšanas jēga – atklāt to, ka cilvēks var būt brīvs un viņam nav obligāti jābūt lietderīgam.
Diena, kad...
Vai tulkot sliktu literatūru patiešām ir vispārpieņemta prakse? Veikalu plaukti ir pilni ar visdažādāko izdevniecību grāmatām bērniem, kuru valoda ir pliekana un pārspīlēti vienkārša, bet saturs – plakātisks un moralizējošs.
0