Sierrealiste
pirms 6 gadiem
Gribētu piebilst, ka Harijs Poters salīdzinājumā smadzenes skalo ļoti maz. Dažādības ziņā tur tiešām ir pērles. Pats galvenais varonis Harijs patiesībā spīd ar dažām izteikti negatīvām īpašībām (un ne viņš vienīgais). Līdz ar to grāmata nerada bērnam-lasītājam priekšstatu par plakaniem, ideāliem varoņiem, kādu reālajā dzīvē nav. Turklāt arī ļaunajos tēlos ir cilvēcība.
Ja vecāki šo grāmatu lasītu kopā ar bērnu un vēl apspriestu - ideāli.
Anna Auziņa
pirms 6 gadiem
vairāk http://www.satori.lv/raksts/6918/Ko_sirrealisms_dara_pie_maziem_berniem%3F
Ieva Melgalve
pirms 6 gadiem
Manuprāt, ir pilnīgi nejēdzīgi implicēt, ka bērnu grāmatu autori parasti domā, ka viņu rakstītajai literatūrai būtu "bērnus jāatgriež uz pareizā ceļa", it kā pastāvētu tāds "pareizais ceļš", no kura bērni "novirzītos", ja vien kāds gudrais pieaugušais no saviem pareizības augstumiem uz to nenorādītu.
Jā, protams, ir tādas grāmatas, bet tikai dažas no tām ir labas. No šīs kategorijas grāmatām mūsmājās lielākā daļa ir bilžu grāmatas, un tās es mazajam bērnam pasniedzu nevis kā audzinošu materiālu, bet kā mīlīgu "reku mazais pelēns Peksis arī negrib mazgāt zobus, tāpat kā tu", nevis "tu taču negribētu būt tā kā nepaklausīgais pelēns, kas negribēja mazgāt zobus un saņēma pelnīto sodu".
Kategorijas "tagad tu, mazais lasītāj, lasīsi grāmatiņu, kuras mērķis ir atgriezt tevi uz pareizā ceļa" grāmatas lielākiem bērniem, ja arī kādreiz pārpratuma pēc iegādātas, tiek klasificētas kā garlaicīgas. Un to vietā biezā slānī tiek lasītas grāmatas, kas ir aizraujošas un jautras, kurās ir daudz fantāzijas, un kuru mērķis ir ļaut bērnam saskatīt sakarības pasaulē un vienlaikus palūkoties uz to negaidītā un pārsteidzošā veidā. Nevis "es tev pastāstīšu, ka ir tā un šitā" scenāriji, bet "hmmm, bet ja nu mēs paskatītos uz to šādi?"
Un Harijs Poters, tāpat kā daudzas citas foršas bērnu grāmatas, tiešām izspēlē šos daudzos scenārijus - "paskaties, šo problēmu var atrisināt ar gudrību, bet var arī atrisināt ar veiklību, godprātību vai uzupurēšanos" - un piedāvā dažādus attiecību un attieksmes modeļus, kas nav viennozīmīgi savienojami ar "pelnītajām sekām". Voldemorts, piemēram, tā arī nekad "neatgriežas uz pareizā ceļa", bet, par spīti tam, ka viņš ir tik ļauns tēls, cik vispār var būt, pret viņu ir iespējams izjust līdzjūtību jau no pirmās grāmatas.
Ieva Melgalve
pirms 6 gadiem
Bet tas nav tas, ko es redzu konkrētajā rakstā par "pareizajām rīcībām" un "pareizajiem modeļiem".
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Agra Lieģe-Doležko
0Kā izlasīt (vismaz) 50 grāmatu gadā, ja tev ir divi mazi bērni
Grāmatas vienmēr bijušas būtiska manas dzīves sastāvdaļa, bet līdz bērnu piedzimšanai varēju dzīvot laiskā pārliecībā, ka, ja arī kaut nedaudz nepalasu šodien, man priekšā ir neierobežotas laika rezerves, kad iekavēto atgūt.
Ar bērniem
29.10.2014
4
Pareizie nodomi