Komentārs
03.06.2013

Pārdzīvot populismu 2

Komentē
3

Pirmā populisma fāze Latvijā ir laimīgi pārdzīvota. Tā beidzās līdz ar skaļajām TV reklāmām vai pat brīdi pirms tam – tad, kad Tautas partijas un LPP/LC reinkarnācijas par spīti milzīgām reklāmas kampaņām un Ērika Stendzenieka organizētajām aktivitātēm nespēja iekļūt Saeimā. Tomēr tas vienīgi sagatavoja vietu jaunam, inteliģentākam populisma vilnim, kuru mēs varam lieliski novērot šobrīd.

Vēlētāju nopirkšana ar lieliem plakātiem un skaļiem saukļiem patiesi nav diez ko inteliģenta metode. Lai cik politikas speciālisti sūdzētos par vēlētāju īso atmiņu, tomēr kaut kas tajā nosēžas gan. Parasti mūsu pusē muļķot vēlētājus izdodas apmēram 10 gadus, kas aptuveni sakrīt gan ar "Latvijas Ceļa", gan Tautas partijas mūža ilgumu. Arī Krievijā pret Putinu nopietni protesti parādījās 10 gadus pēc viņa valdīšanas sākuma.

Jaunu un daudz gudrāku vēlētāju prātu mulsināšanas metodi ir izvēlējies "Saskaņas Centrs" ar Ušakovu priekšgalā. Lai arī salīdzinoši sarežģīta metode, tomēr nosaukums tai ir radies jau gluži sen – proti, "maizi un izpriecas". Ušakova vadītā Rīgas domes koalīcija ir gan aktīvi rīkojusi plašus un tautai saprotamus svētkus (Jāņi krastmalā, svētku salūti u.c.), gan piedāvājusi ikdienā noderīgus bezmaksas labumus lielai iedzīvotāju daļai (bezmaksas sabiedriskais transports pensionāriem, skolēniem, pat autovadītājiem).

Cik ilgi šādi saimniekot izdosies Ušakovam? Lai arī daudz ir runāts par katastrofālo Rīgas budžetu, tomēr, turpinoties izaugsmei, var gadīties, ka budžeta caurums nemaz nerādās tik nepārvarams. Protams, viegli tērējot naudu vēlētāju uzpirkšanai vai nopludinot to koruptīvās shēmās, tās atliek mazāk citiem mērķiem, kas ilgtermiņā palīdzētu pilsētu attīstīt, tomēr vēlētājs parasti par šādiem "sīkumiem" politiķus nesoda (skat. šķirkli "Aivars Lembergs"). Ušakovs ir talantīgs populists, tādēļ veiksmīgas apstākļu sakritības gadījumā viņš var noturēties viļņa virsotnē ļoti, ļoti ilgi (skat. šķirkli "Silvio Berluskoni").

Citādi šīs vēlēšanas bija apātijas purvs. Pēc lielajiem ekonomiskās krīzes un oligarhu nomaiņas izraisītajiem satricinājumiem, šķiet, Latvijas iedzīvotāji uz kādu laiku atkal ir iztērējuši revolucionāro garu. Šodienas politikā nav aizraujošu ideju, nav virzības. Aizvadīto vēlēšanu rēnums atsauc atmiņā pirmskrīzes gadus un Aigara Kalvīša politikas metožu triumfu. Pārliecinātie, protams, uz vēlēšanām aizgāja, apzinīgākie aizgāja sakostiem zobiem – bieži balsot par partiju, kas viņiem robežojas ar pretīgumu. Samērā liela daļa izvēlējās vienkāršāko politisko ideju – nacionālo piederību, nobalsojot par aktīvākajiem savas cilts interešu sargiem. Kopumā redzam, ka vairumā pašvaldību vēlētāju ir pateikuši "var jau iztikt", tādēļ pie varas ir palikuši tie paši, kas tur jau ir bijuši ne vienu vien termiņu.

Ceturtā atmoda ir noslēgusies, līdzpilsoņi. Jaunu korupcijas megaskandālu vairs nav. Politikā ir iestājusies ikdienas rutīna. Cerams, ne ilgāk kā uz 10 gadiem.

Daiļrunīgas ir "Vienotības" neveiksmes Rīgā, Jūrmalā un varbūt vēl dažās pašvaldībās. Nē, partija nav izbalsota. Par spīti konkurentu melstajam, tā joprojām saglabā stabilas pozīcijas, noteiktas un spēcīgas vēlētāju grupas atbalstu. Tomēr vārgie rezultāti apliecina, ka vēlētājiem šis atbalsts nav nācis viegli. Ja arī "Vienotība" nav ne tuvu tik sasmērējusies, cik savulaik bija "Latvijas Ceļš" vai Tautas partija, tomēr sākotnējais spožums ir manāmi pabalējis gan. Kopumā var teikt, ka tās pozīcijas ir samērā spēcīgas, vēlētāju acīs, kuri vēlas redzēt godīgu un racionālu politiku sabiedrības un makroekonomikas interesēs, tā joprojām (vismaz pagaidām) sniedz pietiekami paciešamu piedāvājumu. Apvienības pozīcijas notur arī labi apgūtā politiskās lavierēšanas māksla, kas apgrūtina iespējama konkurenta ienākšanu. Būtu arī kļūda gaidīt vēstures atkārtošanos, ja nu vienīgi farsa veidā.

Tomēr nevar noliegt, ka ir daudz priekšnosacījumu, lai "Vienotība" izdarītu savus secinājumus un darītu to, kas Latvijas politikā, šķiet, tā īsti vēl nekad nav noticis – pievērstos iekšējai attīrīšanās procesam. Kamēr vēl nav par vēlu, ir nepieciešams nobīdīt vismaz malā no oficiāliem amatiem un deputātu kandidātu sarakstiem tos, kuru reputācija ir apšaubāma (piemēram, Dzintaru Zaķi vai Olafu Pulku), kā arī nelikt priekšplānā cilvēkus, kuri acīmredzami neatbilst amatam, uz kuru viņi pretendē (Sarmīte Ēlerte, kandidējot uz Rīgas mēra amatu). Par Ēlerti vēl var uzdot "Vienotībai" papildjautājumu – kā var gribēt iegūt maksimāli labu rezultātu svarīgās vēlēšanās, ieliekot pirmajā vietā kādu, kurš, kā labi zināms, iegūst ne vien daudz plusu, bet arī rekordlielu mīnusu skaitu? Ir taču skaidrs, ka šāda pretrunīgi vērtēta cilvēka dēļ daļa vēlētāju izvēlēsies balsot par citu politisko spēku.

Jau vēlēšanu naktī ministru prezidents Valdis Dombrovskis, komentējot vēlēšanu rezultātus, maigi, bet noteikti kritizēja savus koalīcijas partnerus, norādot, ka vājais sniegums zināmā mērā ir tādēļ, ka "labēji centriskie spēki" ir bijuši sašķelti, acīmredzot norādot uz Reformu partijas atsevišķo startu, piemēram, Daugavpilī, iegūstot 4,99% vēlētāju balsu un neiekļūstot pilsētas domē. Jā, varētu piekrist, ka apvienošanās būtu devusi kādas balsis klāt, tomēr pēc būtības tas vismaz šoreiz neko daudz nebūtu atrisinājis. Apnikuma un vispārējās neapmierinātības līmeni tas nekādi nebūtu mazinājis, drīzāk tikai paaugstinājis. Vēlētāju zobi vēlēšanu iecirkņos būtu vēl par dažiem milimetriem garāki. Labāk jau tomēr uzlabot savu piedāvājumu.

Skumji par reitingu izmantošanu priekšvēlēšanu cīņās, ļoti pedantiski mērot 5% robežu, lai pieņemtu lēmumu aicināt vai neaicināt politiskās partijas pārstāvjus uz priekšvēlēšanu debatēm. Šeit būtu vairāki kritizējami aspekti. Pirmkārt, bija ļoti maz reitingu. Pat cītīgi tos meklējot, priekšvēlēšanu laikā manā redzeslokā parādījās tikai divi. Pirmie bija "Norstat" aptaujas rezultāti maija vidū, bet otrie – SKDS īsi pirms vēlēšanām. Reitingi, kā zināms, dažādu metodoloģisku un pat nenovēršamu aptauju nepilnību dēļ mēdz būt neprecīzi. Vidējos reitingos kļūda var svārstīties 3 procentpunktu ietvaros. Tādēļ ir pieņemts rēķināt vidējo reitingu, izmantojot dažādu firmu sniegtos datus, tas datu precizitāti tomēr uzlabo. Šajā gadījumā tā nenotika. Otrkārt, ja partijai ir vērā ņemams vēlētāju atbalsts, kas pārsniedz 1,5-2%, tad, manuprāt, šādu partiju neaicināšana var tikt iztulkota kā būtiska vēlētāju viedokļu ietekmēšana par labu lielākajiem politiskajiem spēkiem. Piemēram, ja Reformu partijai būtu bijis vairāk iespēju publiski uzstāties, tad nešaubos, ka tā būtu uzrādījusi jūtami augstāku rezultātu, varbūt pat pārvarot 5% barjeru Rīgā.

Ko var piebilst par "Saskaņas Centru" – viņu saimniekošana Rīgā ir reabilitējusi kreiso ideoloģiju. Lai arī viņiem piemīt tikai dažas patiesi sociāldemokrātiskas iezīmes, viņu valdīšanas rezultātā priekšvēlēšanu vairāksolīšanā Rīgā partijas sacentās kreisumā: "Jūs bezmaksas transportu pensionāriem un skolēniem, bet mēs – arī studentiem." – "Bet mēs vispār visiem!" Ja tagad pie apvāršņa parādītos politiski talantīga aktīvistu grupa bez Ušakova imperiālistiski koruptīvajām nokrāsām, tad labi rezultāti viņiem būtu tikpat kā garantēti.

Pozitīvais šajās vēlēšanās – tās ir tikai pašvaldību vēlēšanas, un līdz Saeimas vēlēšanām, iespējams, šodienas apātija un konservatīvisms jau būs paplacis. Vēl viens pozitīvais aspekts – kristietība kā prece, cik spilgti atnākusi, tik strauji un bez pēdām ir pazudusi no politisko veikalu plauktiem.

Tēmas

Reinis Lazda

Reinis Lazda ir sociālais un organizāciju psihologs ar plašām interesēm un cieņas trūkumu pret neapstrīdamām patiesībām.    

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!