Komentārs
24.11.2014

Par gejiem un 84%

Komentē
25

Viens no Krievijā pēdējā laikā populārākajiem skaitļiem ir 84%. Tas ir sabiedrības daļas īpatsvars, kas atbalsta Putina politiku, nostājas pret nāvessoda atcelšanu Krievijā, ir apmierināts ar Krievijas izglītības sistēmu, uzskata homoseksuālas attiecības par nepieņemamām [1]. Šie 84% ir aizdomīgi tuvi Pareto principam (80/20), kas ir universāls rādītājs ekonomikā un tiek izmantots visdažādākajās situācijās – piemēram, lai noteiktu lietderīgās piepūles attiecību pret nelietderīgo [2]. Acīmredzot šajā gadījumā Pareto princips parādās arī sabiedrībā – 20% ir aktīvā iedzīvotāju daļa, kura seko līdzi notiekošajam un kura nepakļaujas atklātam propagandas spiedienam. Iespējams, četru procentu nobīde ne tajā labākajā virzienā ir Krievijas nacionāla īpatnība, apstākļu noteikta atšķirība vai pat vienkārši mērījuma kļūda.

Eirobarometra 2012. gada pētījumā par dažādu Eiropas valstu iedzīvotāju attieksmi pret gejiem politikā Latvija parādās kā viskonservatīvākā valsts no visām [3]. Lai arī šajā pētījumā citādi veikta mērījuma dēļ nav nosakāma konkrēta iedzīvotāju daļa, kas nostājas pret gejiem sabiedriskās dzīves izpausmēs ("par mūsu dzīvi būs lemt tikai tiem, kuri guļamistabā uzvedas tradicionāli, citādi, kas zina, ko viņi tur tajā Saeimā un Ministru kabinetā sabalsos"), tomēr 3,2 ballēs no 10 izteiktā attieksme ir pietiekami daiļrunīga (pretstatā Dānijas 8,9 ballēm). Rādītājs ir zemāks nekā valstīs ar daudz augstāku kristietības, jo sevišķi katolicisma, iespaidu, tostarp Lietuvā un Polijā. Rādītājs vislielākajā mērā atšķiras no Ziemeļeiropā un citās protestantisma zemēs raksturīgā tolerances līmeņa. Citos pētījumos redzam, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret gejiem visvairāk atgādina Krievijas iedzīvotāju attieksmi, kur attiecīgās seksuālās orientācijas noraidījums ir pacelts oficiālās valsts politikas līmenī [4].

Šajā rakstā apzināti nav skarta diskusija par homoseksuālisma ētisko pusi, kā arī par iespēju ietekmēt savu seksuālo orientāciju. Vērtējot racionāli, privātās dzīves atbilstībai vispārpieņemtām vērtībām nemaz nav nozīmes – sabiedrībai nevajadzētu uztraukties par amatpersonas privātās dzīves īpatnībām tikmēr, kamēr netiek pārkāpti likumi vai nodarīts kaitējums (šajā jautājumā viedokļi mēdz dalīties, konservatīvākajām sabiedrības grupām norādot, ka homoseksuālistu parādīšanās publikā var sabojāt bērnus. Lai arī šajā apgalvojumā ir savs racionālais grauds, tomēr varbūtējā ietekme nav proporcionāla sabiedrības bailēm no tās. Piemēram var minēt kaut vai heteroseksuālo pāru īpatsvaru liberālākajās valstīs). Tādēļ šo diskusiju rezultātus vajadzētu skatīt atsevišķi no attieksmes pret konkrētām personām.

Latvijas sabiedrība acīmredzot līdz šādai atziņai nav nonākusi. Pētnieka acij tas liek izbrīnīties. Loģiskāk šķistu, ja Latvijas iedzīvotāju attieksme būtu tuvāka Igaunijas līmenim vai, ņemot vērā baumas par noteiktās sabiedrības grupās joprojām populārā Kārļa Ulmaņa līdzīgajām nosliecēm, pat pārsniegtu to. Rādītājam katrā ziņā nevajadzētu būt zemākam par konservatīvākās Lietuvas līmeni.

Savdabīgais līmenis mudina izdarīt secinājumus par citiem faktoriem, kuri varētu būt radījuši nobīdi no sagaidāmā līmeņa. Diemžēl šajā gadījumā nebūs iespējams izmantot pētījumu datus – šāds pētījums īsti pat nebūtu iespējams, jo cēloņseku sakarību pētījumus sabiedrības mērogā veikt tikpat kā nav iespējams. Cēloņseku sakarības noskaidro eksperimentālos pētījumos, bet eksperimentēt uzreiz ar veselu sabiedrību ir neiespējams uzdevums. Tādēļ var tikai norādīt vairākus iespējamos faktorus, kas katrs kādā mērā, visticamāk, ir ietekmējuši Latvijas iedzīvotāju spriedumus par šo jautājumu.

Pirmais iespējamais faktors ir Šlesera un viņa pavadošās kompānijas ņemšanās pa Latvijas politisko skatuvi vairāku gadu garumā. Patiešām, sabiedrības viedokli tīri labi var ietekmēt skaļa un agresīva politiskā grupa, kura turklāt vēl spēj radīt iespaidu, ka pārstāv vērā ņemamu sabiedrības daļu. Šleseram tas vienmēr ir izdevies, pat pirms pēdējām vēlēšanām viņš uz politiskajiem raidījumiem tika aicināts biežāk, nekā to pieprasītu viņa politiskie reitingi vai viņa sakāmā aktualitāte un saturs. Viens no Šlesera dienaskārtības skaļākajiem lozungiem, kā zināms, bija kristīgās vērtības, un to ietvarā spēcīgi tika spēlēts arī uz homofobiskām jūtām. Konformisma pētījumi psiholoģijā apliecina, ka skaļš vairākuma viedoklis var likt savu viedokli pielāgot arī tiem, kuri sākotnēji ir bijuši pavisam citos uzskatos.

Otrs potenciālais iemesls ir Krievijas ietekme. Krievijas mediji ir starp populārākajiem Latvijā, bet nozīmīgas sabiedrības daļas identificēšanās drīzāk ar Krievijas, ne Latvijas politiskajiem uzstādījumiem nav apstrīdams fakts. Vēlme saglabāt savu piederību grupai vai, kā šajā gadījumā, valstij, rada "pārneses" efektu – persona pārņem arī sekundāras izpausmes. Starp citu, tas attiecas arī uz latviešiem, kuri uzskata sevi par Latvijas patriotiem, kurus ar Krieviju vieno drīzāk sentimentālas jaunības vai bērnības atmiņas.

Trešais būtiskais iemesls varētu būt relatīvi vienpusīgā informācijas plūsma šajā jautājumā. Pastāvot spēcīgai naidīgu viedokļu plūsmai, tikpat kā neviens no redzamajiem politiķiem līdz šim nebija paudis atbalstošus viedokļus. Pozitīvus viedokļus līdz šim ir paudušas atsevišķas nevalstiskās organizācijas, kuras ir bijušas viegli stigmatizējamas. Šis iemesls faktiski ir cieši saistīts ar jau minēto konformismu un priekšstatu par vienprātīgo sabiedrības viedokli.

Vēl jo vairāk – neviens populārs politiķis līdz šim nebija publiski atzinis savu seksuālo orientāciju, kas atšķirtos no tradicionālās. Tieši distances mazināšana ar atšķirīgās grupas pārstāvi (pārstāvjiem) ir viens no efektīvākajiem paņēmieniem, kā atbrīvoties no nepamatotiem aizspriedumiem. Tādēļ Rinkēviča piemērs varētu kļūt par cēloni straujam lēcienam sabiedrības apziņā, sabiedrības attieksmei nevis polarizējoties, bet, tieši pretēji, attopoties, ka šīs agresīvās un ietekmīgās homofobu frontes nemaz nav vai arī tā ir niecīgā mazākumā pretstatā vienaldzīgo vairākumam, kurus gluži vienkārši neinteresē, kas notiek aiz citu cilvēku guļamistabas durvīm, bet attieksmi pret amatpersonu nosaka profesionālie kritēriji.

Visus iepriekšminētos faktorus kopā satur vēl kāds cits apstāklis. Latvijas politika ir piesātināta ar citiem ārkārtīgi būtiskiem, dažkārt pat eksistenciāliem jautājumiem, tādēļ tādām sekundārām problēmām kā nelielas mazākuma grupas vienlīdzīgām tiesībām sabiedriskajā vidē ir tikpat kā neiespējami ielauzties dienaskārtībā. Kamēr cīnāmies te ar pašmāju, te ārvalstu oligarhu mēģinājumiem pārņemt un/vai noturēt varu Latvijā, tikmēr problēmas, kas nav tiešā frontes līnijas tuvumā, gaida savu kārtu. Kā jau kara apstākļos. Šādu pieņēmumu pastiprina arī fakts, ka saskaņā ar to pašu Eirobarometra pētījumu sabiedrība uzskata, ka seksuālo minoritāšu problēmas Latvijā pēdējos gados ir strauji samazinājušās. Citiem vārdiem sakot, pilnībā izgaisušas no publikas, pat aktīvāko 20 procentu redzesloka. Ņemot to vērā, nevar pārmest Edgaram Rinkēvičam vai citiem, ka viņi noteiktajai sabiedrības daļai aktuālo problēmu tomēr izvirza sabiedrības dienaskārtībā.

[1] 84% россиян, кто они?

[2] Pareto principle. Wikipedia: The Free Encyclopedia.

[3] Discrimination in the EU in 2012: Report. Eurobarometer No. 393.

[4] LGBT Rights in Europe. Wikipedia: The Free Encyclopedia.

Tēmas

Reinis Lazda

Reinis Lazda ir sociālais un organizāciju psihologs ar plašām interesēm un cieņas trūkumu pret neapstrīdamām patiesībām.    

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
25

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!