Politika
11.10.2017

Paliksim vienkārši draugi...

Komentē
1

Drīz pēc "Saskaņas" līdera Nila Ušakova paziņojuma par līgumattiecību pārtraukšanu, lēmums tika arī kritizēts pašas "Saskaņas" nometnē, argumentējot, ka "Vienotā Krievija" ir vienīgā reālā varas partija mūsu kaimiņvalstī. Manuprāt, no šī aspekta kritika nav pamatota, jo Krievijā politisko partiju politikas – vismaz Rietumu izpratnē – vairs nav. Tas, ka citas – gan t.s. sistēmiskās opozīcijas, gan nesistēmiskās opozīcijas – partijas Krievijā ir marginālas, nenozīmē, ka "Vienotā Krievija" laika posmā kopš 2009. gada, kad sadarbības līgums tika parakstīts, nav kļuvusi par paklausīgu instrumentu Vladimira Putina rokās. Līdz ar to nekādu patiešām noderīgu sakaru "kanālu" – kaut no savu interešu viedokļa – "Saskaņa" zaudējusi nav. Domāju, ka partiju lomas Krievijā izzušanu apzinās pat Putina politikas piekritēji Latvijā, līdz ar to, kamēr "Saskaņa" turpina uzturēt tēzi par draudzīgu attiecību ar Krieviju nepieciešamību, diez vai līgumattiecību pārtraukšana "Saskaņas" vēlētāju daļā tiks uztverta kā "nodevība".

Cita lieta, ka līgumattiecību pārtraukšana neko reāli nemaina, ja raugāmies no "Saskaņas" mērķu – atklāti deklarētu vai klusībā lolotu – viedokļa. Galu galā vairumam politisko grupu vai individuālu politiķu Rietumos, kuri tā vai citādi simpatizē Kremlim, nekādu līgumattiecību nav un nav bijis. Vienalga, vai runa būtu par Čehijas prezidentu Milošu Zemanu vai Francijas Nacionālo fronti. Ja Lielbritānijā pie varas nāks leiboristi Džeremija Korbina vadībā, tad Korbina nepatika pret NATO būs kā medusmaize Putinam bez jebkādiem līgumiem.

Un tā tas ir bijis arī agrāk. T.s. ietekmes aģentu (konkrētajā tekstā jēdzienam nav negatīvas konotācijas) darbība bieži nebija kaut kā formalizēta, piemēram, to Rietumu intelektuāļu aprindās, kuri simpatizēja PSRS (arī Staļina laikā), Mao Ķīnai vai Hitlera Vācijai.

Vienlaikus līguma ar "Vienoto Krieviju" tradicionālā piesaukšana no t.s. latviešu partiju puses, mēģinot argumentēt, kādēļ "Saskaņa" tā īsti nav laižama pie varas nacionālajā līmenī, nu (pēc līgumam pārtraukšanas) t.s. latviešu partijām atspēlēsies. Tas ir zināms, pieklājīgi izsakoties, iztēles trūkums: iedomāties, ka politisko pretinieku var teju vai uz mūžiem "pienaglot" ar dažām nemainīgām epizodēm (divvalodības referendums, līgums, okupācijas fakta (ne)atzīšana). Tas, ka "Sinn Fein" vēsturiski un ilgstoši ir bijusi saistīta ar terora praksi politikā, vairs nav stigma šai partijai mūsdienu Lielbritānijas un Īrijas politikā (līdzīgi ar "Die Linke" saistību ar bijušās VDR kompartiju). Ciniski sakot, piesaukt politiskā pretinieka pagātnes grēkus, protams, ir svēta lieta, tomēr nedrīkst vairīties no pretinieka šodienas politikas kritiskas analīzes un cīņas, balstoties uz šodienu. Kad t.s. peronisti Argentīnā zaudēja varu, tad ne jau tādēļ, ka kādu ārkārtīgi uztrauca Huana Perona pieļautās kļūdas pirmajās desmitgadēs pēc Otrā pasaules kara, bet tas, ka šodienas peronisti (nelaiķis Nestors Kirhners un viņa sieva Kristīna Fernandesa de Kirhnere) savārīja ziepes, vadot valsti.

Ja liela daļa Latvijas sabiedrības ir tik iecietīga pret komunistiem, kuri piecdesmit gadu garumā šo teritoriju cūkoja, tad diez vai Ušakova & Co pagātnes izteikumi saglabās savu pielietojamību no "Saskaņas" pretinieku puses. Rupji sakot, ir jākustina smadzenes, ja tādas ir.

Rezumējot: es neticu, ka, pārtraucot līgumattiecības ar "Vienoto Krieviju", kaut kas mainīsies "Saskaņas" politiskajā saturā, bet vienlaikus nevar noliegt, ka šī rīcība no partijas viedokļa ir pareiza.

Atzīmēšanas vērts ir veids, kādā tas noticis, – Ušakovs ir apliecinājis: viņš ir tik nepārprotams partijas līderis, ka var pat šādus lēmumus pieņemt bez, cik saprotu, konsultācijām (partijas kongress vai līdzīgi). Tas savukārt ir vienlaikus "Saskaņas" spēks un vājums.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1