Attēlā - virtuves durvis
 
Blogs
23.11.2017

Pa virtuves durvīm raugoties

Komentē
4

Runa Cicerona balvas pasniegšanas ceremonijā 2017. gada 22. novembrī

Mana pirmā un galvenā darbības joma, protams, ir saistīta ar akadēmisko un pētniecisko darbu. Tieši tur es joprojām jūtos kā mājās. Arī katram pētnieciskam rakstam labā žurnālā manās acīs ir pavisam cita vērtība nekā kaudzēm publicistikas. Tomēr Cicerona balva, man šķiet, ir pagodinājums par kādu citu darbības jomu. Proti, es esmu cilvēks, kuram reizēm iznāk pavērt durvis un ieskatīties tajā telpā, kuru varētu saukt par "politikas virtuvi". Un tas, neliegsimies, reizēm rada dīvainas izjūtas. Nav runa par to, ka tur caur dūmiem un garaiņiem redzamais un nojaušamais bieži ir ļoti tāls no tā, ko raksta politoloģijas mācību grāmatas. Par to nebūtu jābrīnās. Jebkura sociālo zinātņu teorija ir neglābjams vienkāršojums. Tieši tādēļ vismaz kopš laikiem, kad apdzisis marksisma vulkāns, nekādas vienas, vienotas sabiedrības teorijas nemaz nav. Runa ir par kādu dziļāku procesu. Politikas melnajā kastē ar cilvēkiem notiek lietas, kuras nebeidz pārsteigt arī pēc daudziem gadiem. Izmantojot iespēju uzrunāt šo prominento auditoriju, es vēlos šeit padalīties ar šīm pārsteidzošajām lietām, kuras diezgan radikāli atšķiras no tā, ko par politiku un politiķiem domā sabiedrība.

Vispirms, mēs parasti iedomājamies, ka politiķi var būt vai nu savtīgi, vai darboties sabiedriskajās interesēs. Taču, kad tu paver virtuves durvis, aina ir pavisam cita. Sabiedriskā interese ir identa paša būšanai pie varas. Vēl vairāk: es pats esmu sabiedriskā interese. Varētu likties, ka cilvēki, tā runādami, liekuļo. Tieši tur jau slēpjas lielais pārsteigums: viņi tiešām tā domā un nepārtraukti uzkurina sevi šajās domās. Sabiedriskā interese, kuru realizēs kāds cits, nevis es, nekad nebūs sabiedriskā interese. Taču šai medaļai ir arī otra puse. Ir ļoti maz cilvēku, kuriem pietiek drosmes sev atzīties savtīgos motīvos.

Otrkārt, nebeidz pārsteigt cilvēku gatavība vērtēt politiķus pēc smukām sejām un televīzijas intervijām, nevis pēc padarītā. Tādēļ par darbiem labāk neatgādināt. Ja kāds politikā tiešām grib izdarīt kaut ko praktisku valsts labā, tad viņam jārēķinās, ka minētais darbs būs jāveic pagrīdes apstākļos, gluži kā cara spridzināšana pirmsrevolūcijas Krievijā.

Treškārt, nebeidz pārsteigt politiķu nesatricināmā ticība, ka viņi spēs apturēt laiku. Pietiks tikai aizvērt acis un ļoti gribēt, lai mēs visi pamostos Ulmaņa laikos vai PSRS. Mūsdienu pasaule daudziem liekas kā īslaicīgs pārpratums, kā slimība, kuru ir iespējams pārslimot, lai pēc tam atgrieztos dabiski harmoniskais lietu stāvoklis.

Ceturtkārt, nebeidz pārsteigt savdabīgā "kargo kulta" mentalitāte – pēc analoģijas ar Melanēzijas kultu, kurā pielūdz Rietumu preces cerībā uz aizgājušo senču un pārticības atgriešanos. Arī mēs, izpildot noteiktus "vecajām demokrātijām" raksturīgus rituālus, kā uz burvja mājienu sāksim dzīvot kā Dānijā. Rietumu partneru padomi tiek uztverti kā licence pašiem ar savu galvu nedomāt.

Piektkārt, nebeidz pārsteigt, ka jebkura caurmērā lietišķa kritika tiek uztverta kā personisks apvainojums. Ja tu katru manu iniciatīvu nesveic ar slavinošām gavilēm, tad "tev noteikti ir kaut kas aiz ādas pret mani". Turklāt dīvainākais, ka šāda kritikas personalizācija ir raksturīga tieši tiem, kas citādi vienmēr iestājas par "dialogu", "Eiropas vērtībām", "kritisko domāšanu" un tamlīdzīgi.

Un te, lūk, mēs esam nonākuši mūsu antropoloģiskajā izejas punktā – ko ar cilvēkiem dara šī ļoti vilinošā un vienlaikus postošā vajadzība identificēt sevi ar sabiedrisko interesi. Ne visi spēj to izturēt bez kaitējuma savai psihiskajai veselībai. Tādēļ es aicinu uz humānu attieksmi pret politiķiem. Mūsu kā pilsoņu uzdevums ir censties noturēt viņus ar kājām uz zemes; tomēr arī viņi, lai cik tas būtu dīvaini, ir tikai cilvēki.

Ivars Ijabs

Ivars Ijabs ir latviešu politikas zinātnieks un publicists. Skeptisks liberālis ar "mūžīgā doktoranda" psiholoģiju. Izglītība: autodidakts. Partijas piederība: nav. 2019. gadā paziņojis par lēmumu kan...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
4

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!