"Cēzars", Nikolā Kusto, 1696, Luvras muzeja īpašums
 
Dzeja
18.05.2017

No nemirstības uz mirstību

Komentē
1

***

par spīti anonīmajos komentāros
paustajiem alternatīvajiem faktiem
joprojām debesis ir debesis
sūdi ir sūdi
tu
esi ceļā
no nemirstības uz mirstību
nenoskūts un ass bārdas rugājs
uz Dieva vaiga
dzel
cik spēka atlicis
sen mirušajiem biedriem
protams viss noteikti ir bezcerīgi
un tāpēc cerība ir
par spīti anonīmajos komentāros
paustajiem alternatīvajiem faktiem
klusītēm
klusītēm
elpot

 

***

nu nemāku pakaļā līst
nu nemāku
laikam tāpēc tik izmisīgi cenšos iemācīties
diplomātiju rupji nelamāties
skaļi savus uzskatus nepaust
bet mutei un pirkstu spilventiņiem
par to ir savas domas
lai kā kontrolēti izdodas smaidīt
ik pa laikam pasprūk
satrauktā burtu plūsma
kā dzīvības pilna sēkla plaukstās
ķerot katru silto skatienu
kas apliecinātu
tu neesi nekam nederīgs ķēms
kuru uztur sieva
kas mazgā savu bērnu kakainos dibentiņus
aizbildinās ka ir feminizēts
nemāk atnest mājās mamutu
tāpēc aizstāv dzīvnieku un visādas citas tiesības
būt parādos līdz ausīm pret dažādiem kreditoriem
bez darba
bez diploma
ar mūžīgu nezināšanu
kā to dzīvi dzīvot pareizi
es atsakos piepildīt jūsu cerības
es paturu tiesības
piekāst jūsu paļaušanos

PIEDODIET

 

Manifests

karogiem plīvojot
kārtojamies rindās
karogiem plīvojot
aiz debesu un vietējiem partkomiem
sirdis silda apgarotība
sirdis vieno svētīgums
acīs deg iedvesmojošas runas
sirdīs burbuļo kā lava
brīnišķā iespēja kļūt
statistiem reklāmas kampaņās
kāpēc mūsu frakcijai pienākas
tas krietnākais kumoss
un mīkstākais krēsls
lai ganu pienākums mīlēt
aiz muguras avis būtu
gana patīkams
karogiem plīvojot
kārtojamies rindās
karogiem plīvojot
skan apņēmīgie soļi
dzirdīt aizcirstas saknes
no netīrām lielceļu bedrēm
skats uz nākotni rožaini tukšs
sēž kolektīva pašnāvība
uz varoņmauriņa zaļa
karogiem plīvojot bezvējā čurkst
nākošā
lielgabalgaļa

 

Marta īdas

Jā Cēzar
jā arī es viens no tiem
introvertajiem mugurā dūrējiem
kas savācas noplukušos imperatoru apartamentos
pie kulturālas mūzikas
pie laikmetīgas mākslas
dzerot tēju ar rumu no burciņām smaidām visiem
jo sevišķi plati kad paskaties
ar vissaldāko sirēnu mēlēm
mēs taviem sacerējumiem sākot
no apcerēm par Galliju
beidzot ar dzeju kas pārgājusi Rubikonu
veiksim godam visdievišķāko minetu
uzbudinājumā elsojot
jūsu debešķīgā eminence
krāšņas recenzijas literatūras žurnālos
populārākajās kultūrvietnēs
līdz priekškars aizvēries
aiz personīgo grimētavu durvīm
riebumā pakārušās mūzas
aukstām acīm noraugās
maskas ar krāšņu vēzienu krīt
kaili zilganā monitortumsā
metaforiski dunči uzšķērž slimīgi bālās miesas
forumos mesiāniski triumvirāti
asiņainas pamfletu kaujas
Jā Cēzar
jā arī es viens no tiem
kas snaikstās gar ļodzīgo troni
izliekoties skabargu redzējis tevī
sevī neatradis bomi
pinu no salauztiem lauriem
pavārgi spīdošu kroni kliedzošai

viduvējībai

 

Vēstule

ļoti cienījamā dzejniece
rakstu jums vismelnākās skaudības pārņemts
vakar pilnīgi vārījos dusmās
sviedu televizoram ar ieplīsušo gumijas čību
gānoties visiem zināmajiem mātes vārdiem
skatoties kā pārvērtību šovā
jūsu ārējais izskats visas valsts priekšā
klasiķu vārdiem izsakoties tika pārvērsts
mirdzošā sirdī
nu ir pilnīgi skaidrs
man nav nekādu izredžu
arī tapt aicinātam uz šlāgeraptaujām
kultūras namiem un spožajām bibliotēkām
bārdiņa pašķidra
rudās cirtas ne pēc jaunākās modes
gumijas čība tik viena
neviena dzejoļu krājuma
neapsteigt nekādā veidā jūsu astoņus
kas godā celti kā kukulīši reizi gadā
bērnu koru un vijolnieku pavadīti
bērēs, kāzās un kapakmeņos
par mūža ietaupījumiem
man nav
nākas locīt greizo muguriņu
visādās literārajās akadēmijās
redaktoriem pakļāvīgi pārrakstīt 101 reizi
publikāciju pie publikācijas kā centiņus krāt
slīpēt un vīlēt caurām naktīm kā dimantiņus
bet viss velti
ļoti cienījamā dzejniece
viss velti atzīstu
dizaineru piemeklētie stikla nieki
spožāk mirdz
skaļāk kliedz tukšumam
vienkāršots ceļš uz debesīm

 

***

pēc kārtīgas iedzeršanas
uz pāris nedēļām pilnīgs bezspēks
sāp viss un visur
kur pasaule situsi rētas
ar visu kas bijis pie rokas
sākot no nelaimīgām mīlestībām
beidzot ar obligātās literatūras grāmatām
gan jau arī kaķi devīto dzīvību sasnieguši
elpo smagi visas iepriekšējās apzinoties
šis lēciens pāri balkona margai būs pēdējais
bet vai tāpēc ir iespējams izmainīt paradumus
introverti degt aiz dūmu aizsega
ikviena leģenda cilvēciski kaila asiņo
ar smaidu uz lūpām sola vēl vienu dzejoļu krājumu
asins lāsei vientuļai sniegā
no laikmeta dūres pārsista deguna
sāp viss un visur
briedums

 

***

vēlos vienkārši būt
bet nevar jau tik vienkārši
jāņem dalība visādās masu psihozēs
augstāk tālāk stiprāk ērkšķiem pakaļā
nekam nederīgām zvaigznēm
tavā gultā ik rītu ar milzīgu potenci
jābūt gatavam sākt dienu jaudīgi
sacīkstēs tramvajos par sēdvietām
ar mūžam spraunajām pensionārēm
uzstīvējis pa visām vīlēm plīstošo krekliņu
jauns un perspektīvs
mirdz žilbinošs smaids jaunajās zobu protēzēs
par 10 centiem stundā panākts algas pielikums
piektdienu vakaros izrādu savu lielisko dzīvi
saģērbies tik tukšs
ka satilpst vismaz 5 ali
4 viskiji
1 absints
līdz gana apvēmies visiem labumiem
gūstu apskaidrību stāstot pašvaldības policistam
ka viss ko vēlos vienkārši būt
tāpēc laikam tik
sarežģīti

 

***

laikam plaušas līdz pavasarim neizdzīvos
uz krūtīm februāris aizkavējies dus
kā spoži zelta medāļi
spiež nabaga bļaura krūtis
nu rej kā vecs dīzelis
uz spožajiem ekskavatoriem aiz loga
kas nojauc vecas linu fabrikas dzisušās miesas
naktīs kož zaglīgi sāpošās plaušās
ziņu lentes caur sapņiem neapklust
izslēgtu cilvēku simti ik sekundi
brēc kā trauksmes sirēnas reklāmās
tuvojas ne visai spožas perspektīvas
prostatīts demence un nabagmāja
dāvanas no bērniem reizi gadā
apmeklējums reizi trijos
cenšoties neizrādīt cik ļoti prom steigties gribas
no plānprātīgā īdzīgā veča pamperos
kas klepo un klepo aizvien
skumjas kopas literatūras kritiķiem
diez vai skolu programmās iekļaus
meitenītes nenesīs puķītes
skolotāju istabās ar tēju necienās
ko nu tagad sūksties
sieva pamodusies čukst silti aiz muguras
vajadzētu pēc neapmeklētiem autorvakariem
aukstu alu nedzert pirkt klepus zāles
bet nevar taču mākslinieks pakļauties tādai komercijai
sakod zobus un pieciet sūrstošo elpošanu
ik sekundi turpini zagt laiku
iespējams labākajam dzejolim
klusumam kas sekos pēc tam kad
laikam plaušas līdz pavasarim neizdzīvos

Tēmas

Vēlies atbalstīt interneta žurnāla Satori.lv darbību? Ziedo skaistākai nākotnei! Un sirdij silti!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1