Aktualitātes
28.07.2017

"The New York Times" izvēlas 25 labākās 21. gadsimta filmas

Komentē
0

Izdevuma "The New York Times" kino kritiķi ir apkopojuši 25, viņuprāt, labākās šī gadsimta filmas. Piedāvājam arī "Satori" lasītājiem iepazīties ar šo sarakstu un salīdzināt to ar savu filmu skatīšanās pieredzi.

  1. "Plūdīs asinis" ("There Will Be Blood", rež. Pols Tomass Andersons, 2007)

Filmas "Plūdīs asinis" darbība risinās 20. gadsimta sākumā, kad Kalifornijā straujus apgriezienus uzņem naftas rūpniecība, un vēsta par ambiciozā naftas rūpnieka Daniela Pleinvjū (Daniels Dejs Lūiss) attiecībām ar ģimeni, varu, naudu, ticību un savu cilvēcību. Kā raksta "NYT" kritiķis E. O. Skots, filma iemieso "[..] dinamisko, infernālo amerikāņu kapitālisma garu, ticības un mantkārības dialektiku, Kalifornijas dzimšanu un modernās vīrišķības melodrāmu."

 

  1. "Gariem līdzi" ("Spirited Away", rež. Hajao Mijadzaki, 2002)

Japāņu anime meistara Hajao Mijadzaki animācijas filma ir stāsts par desmitgadīgās Čihiro un viņas vecāku piedzīvojumiem, nonākot kādā šķietami pamestā atrakciju parkā. Kad Čihiro māte un tēvs tiek pārvērsti par milzu cūkām, Čihiro satiek noslēpumaino Haku, kurš paskaidro, ka parks ir kūrorts pārdabiskām radībām un meitenei tajā ir jāstrādā, lai atbrīvotu savu ģimeni. "Kādā brīdī filmas skaistums aizkustina veidā, ko nav iespējams raksturot. Tas nav viltojums, bet gan māksliniecisks akts, un dabā neko tik pilnīgu nesastapt. Mijadzaki piemīt spēks," tā filmu vērtē režisors Giljermo del Toro.

 

  1. "Miljons dolāru mazulīte" ("Million Dollar Baby", rež. Klints Īstvuds, 2004)

Filmas galvenais varonis Frenkijs Dans (Klints Īstvuds) ir Losandželosas boksa treneris, kas trenējis vairākus izcilus bokserus. Kad viņa zālē ierodas Megija Ficdžeralda (Hilarija Svanka), kura vēlas kļūt par boksa zvaigzni, Frenkijs negribīgi piekrīt sievieti trenēt. Ar laiku viņš atmaigst, un attiecības maina abu dzīvi.

 

  1. "Grēka pieskāriens" ("A Touch of Sin", rež. Czja Čžanke, 2013)

Četri sabiedrības izstumtie savu niknumu pārvērš asiņainā grautiņā. Režisors iedvesmojies no medijos plaši atspoguļotiem, agresīviem konfliktiem, kas pēdējos gadus norisinājušies Ķīnā, un, kā raksta "NYT" kritiķi, četrās daļās sadalītā drāma ir mūsdienu Ķīnas portrets. 

 

  1. "Lazaresku kunga nāve" ("The Death of Mr. Lazarescu", rež. Kristi Puiu, 2006)

Bukarestē dzīvojošais, pensionētais Dante Lazaresku sūdzas par sāpēm vēderā. Divarpus stundu vēlāk viņš ir miris. "Kāpēc lai mums tas rūpētu? Tādu jautājumu – ne gluži retorisku – uzdod Kristi Puiu atklātā, aizraujošā, neparasti smieklīgā pilnmetrāžas filma," komentē kino kritiķis E. O. Skots.

 

  1. "Viens un divi" ("Yi Yi: A One and a Two", rež. Edvards Jangs, 2000)

Trīs stundu garā mūsdienu Taivānas ģimenes hronika sākas ar kāzām un beidzas ar bērēm. Filmas naratīvs sadalīts starp trīs cilvēku skatpunktiem: puisi Jang-Jangu, viņa vecāko māsu Ting-Tingu un tēvu N.J. – video spēļu dizaineri. Kamēr abi jaunieši cīnās ar bērnības izaicinājumiem, bet tēvu ir piemeklējusi pusmūža krīze, viņa sievasmāte atrodas komā. Kino kritiķis Rodžers Īberts izteicies, ka "Viens un divi" ir "filma, kurā neviens nezina vairāk par pusi patiesības vai arī nav laimīgs vairāk par pusi laika".

 

  1. "Prāta spēles" ("Inside Out", Pīts Dokters, Ronijs del Karmens, 2015)

Animācijas studijas "Pixar" filmas galvenā varone Railija ir priecīga vienpadsmitgadīga meitene, kuras pasaule apgriežas kājām gaisā, kad viņa kopā ar vecākiem pārvācas uz Sanfrancisko. Railijas emocijas vada Laime, Nemiers, Niknums, Nepatika un Melanholija, un, sastopoties ar grūtībām, viņai no jauna jāmācās ar tām sadarboties. Kā apgalvo "NYT" kritiķi, "Prāta spēles" ir "līdz šim radošākā, aizkustinošākā, aizraujošākā un filozofiski gudrākā animācijas filma par bērnu attīstības psiholoģiju."

 

  1. "Puikas gadi" ("Boyhood", rež. Ričards Linkleiters, 2014)

Uzņemta divpadsmit gadu garumā, filma "Puikas gadi" seko Meisona Evansa dzīvei vecumā no sešiem līdz astoņpadsmit gadiem, aktierim Ellaram Koltreinam burtiski uzaugot skatītāju acu priekšā. "Šī filma liek patiesi ieinteresēties par cilvēkiem un sajust, ko nozīmē laika ritums, izmaiņas dzīvē un attiecībās," tā "Puikas gadu" atstāto iespaidu uz skatītājiem vērtē filmas režisors Ričards Linkleiters.

 

  1. "Vasaras stundas" ("Summer Hours", rež. Olivjē Asajass, 2009)

Helēna uzzina, ka viņas veselība strauji pasliktinās, tāpēc sazinās ar saviem trim pieaugušajiem bērniem, lai vienotos par vērtīgas mākslas kolekcijas likteni pēc viņas nāves. Satiekoties ģimenes locekļi cenšas izlemt, ko iesākt ar kolekciju, reizē traģiski apjauzdami mātes mirstību. ""Vasaras stundas" ir mīlas vēstule franču kinematogrāfam un reizē bargs skats tā nākotnē," filmu raksturo kritiķis E. O. Skots.

 

  1. "Sapieris" ("The Hurt Locker", rež. Katrīna Bigelova, 2009)

Kara trilleris "Sapieris" ir stāsts par bumbu likvidētāju vienību Bagdādē. Kad dienesta laiks tuvojas beigām, sapieri saskaras ar aizvien bīstamākām situācijām, un viņiem nākas riskēt ar dzīvību.

Filmas režisore Katrīna Bigelova ir vēsturē pirmā sieviete, kas saņēmusi Oskaru par labāko režiju. Kino kritiķe Manola Dargisa šo faktu komentē, sakot: "Tas bija kinematogrāfisks un politisks pagrieziena punkts; un joprojām tāds ir. Lai arī šķiet paradoksāli, ka Bigelova tika godināta par filmu, kurā nav fiziskas sieviešu klātbūtnes, vīrišķība – ar neapmierinātību, rituāliem, mīklām un iznīcinošo vardarbību – vienmēr ir bijis viņas filmām raksturīgs motīvs."

 

  1. "Levinā Deivisā" ("Inside Llewyn Davis", rež. Džoels un Ītens Koeni, 2013)

Brāļu Koenu drāmas darbība noris sešdesmito gadu Ņujorkā. Folka dziedātājs Levins Deiviss cīnās ar šķietami nepārvaramiem šķēršļiem, lai kļūtu zināms mūzikas pasaulē, taču veiksme no viņa izvairās. Paļaujoties uz draugu un svešinieku laipnību, Levins uzsāk odiseju, kas aizved viņu līdz Čikāgai, kur viņš satiek kādu ietekmīgu vīru, kas varētu palīdzēt.

 

  1. "Timbuktu" ("Timbuktu", rež. Abderahmans Sisako, 2015)

Timbuktu ir okupējuši islāma ekstrēmisti, un virs pilsētas plīvo džihādistu melnais karogs. Filmas gaitā par galvenajiem varoņiem kļūst netālu dzīvojošs lopkopis, kurš kopā ar ģimeni stājas pretī fundamentālistu niknumam. "Sisako nekautrējas rādīt vardarbību, taču viņš nekad to nepadara par sensāciju. Režisors nežēlību atspēko ar vizuālu skaistumu, ikdienas laimes brīžiem un baudu, ko, stāstam attīstoties, iespējams interpretēt kā māksliniecisku pretestību," filmu raksturo kritiķe Manola Dargisa.

 

  1. "Džeksonhaitsā" ("In Jackson Heights", rež. Frederiks Vaizmens, 2015) 

Dokumentālists Frederiks Vaizmens izmeklē multietnisko Džeksonhaitsas apkārtni Ņujorkā. Režisore Eiva Daverneja raksturo Vaizmena pieeju dokumentālo filmu veidošanā: "Viņš spēj radīt intimitāti epikā un atrast dzīvību nedzīvās sistēmās. Kameras kustība seko notikumiem, kuros autors ir ieinteresēts, un es kļūstu ieinteresēta līdz ar viņu. Es nemaz nenojautu, ka mani tas interesē, līdz brīdim, kad viņš uz to paskatījās un man to parādīja."

 

  1. "Bērns" ("L’Enfant", rež. Žans Pjērs un Liks Dardēni, 2006)

Pēc dzemdībām pusaudze Soņja atgriežas mājās un uzzina, ka viņas draugs, bezatbildīgais noziedznieks Bruno ir izīrējis viņu dzīvokli. Abi salabst, taču nākamajā rītā Bruno jaundzimušo pārdod. Pārbijies, ka Soņja iesniegs sūdzību policijā, Bruno steidzas bērnu atgūt. Brāļu Dardēnu režiju komentē kritiķe Manola Dargisa: "Lai arī stāsti šķiet relatīvi vienkārši, likmes vienmēr ir pamatīgas, un arī filmā "Bērns" jautājums ir par dzīvību vai nāvi."

 

  1. "Baltādainie" ("White Material", Klēra Denī, 2010)

Izabellas Ipēras varone Marija ir kafijas plantācijas Āfrikā īpašniece, kura par spīti pilsoņu karam vēlas nosargāt dzimtas biznesu un atsakās pamest konflikta zonu, pakļaujot briesmām sevi un savu ģimeni. Stāsts par mīlestību, vēsturi un aizvien aktuālo postkoloniālisma mantojumu.

 

  1. "Minhene" ("Munich", rež. Stīvens Spīlbergs, 2005)

Pēc 11 izraēliešu sportistu un viņu trenera nāves 1972. gada Minhenes Olimpiskajās spēlēs, Izraēlas valdība Avneram Kofmanam slepeni uztic īstenot atriebības stratēģiju. Slepkavību skaitam pieaugot, Avners sāk apšaubīt uzdevuma moralitāti. "NY Times" kritiķi skaidro, kāpēc no visām Spīlberga filmām izvēlējušies tieši "Minheni": "Filma ir neparedzams saspensa trilleris, kas balstās satraucošos un neviennozīmīgos ētiskos jautājumos. Kur ir robeža starp taisnību un atriebību? Kā cilvēka saprāts izdzīvo cīņu pret fanātismu? Šie jautājumi nav zaudējuši aktualitāti – tāpat kā "Minhene"."

 

  1. "Trīs reizes" ("Three Times", rež. Hou Hsiao Hsiens, 2006)

Trīs romantiski stāsti no dažādiem laikmetiem, kurus izspēlē aktieru pāris Šu Kei un Čang Čen. Režisors Berijs Dženkinss atzinis, ka, veidojot filmas "Mēnesgaisma" struktūru, iedvesmojies no Hou Hsiao Hsiena "Trīs reižu" triptiha formas, kas sadalīta nodaļās "Laiks mīlestībai", "Laiks brīvībai" un "Laiks jaunībai".

 

  1. "Vārpu lasītājas un es" ("The Gleaners and I", rež. Aņese Varda, 2000) 

Aņese Varda ceļo caur Francijas laukiem un pilsētām, lai dokumentētu vārpu lasītājus un "urbānos" lasītājus, kuri meklē ēdienu un laukā izmestus priekšmetus. E. O. Skots vērtē Vardas sniegumu: "Ģeniāla, zinātkāra ekrāna klātbūtne, viņa kolekcionē attēlus un anekdotes, kuras citkārt netiktu ievērotas. Rezultāts ir dokumentālā filma, ko ir grūti raksturot un neiespējami aizmirst."

 

  1. "Trakais Makss: Skarbais Ceļš" ("Mad Max: Fury Road", rež. Džordžs Millers, 2015)

Vairākus gadus pēc civilizācijas sabrukuma bezgalīgā tuksnesī siro nežēlīgas, motorizētas bandas, bet izdzīvojušie tiek paverdzināti. Zaudējis ģimeni, bijušais policists Trakais Makss vienatnē cīnās par izdzīvošanu, līdz satiek imperatori un pievienojas cīņai pret vajātājiem.

 

  1. "Mēnesgaisma" ("Moonlight", rež. Berijs Dženkinss, 2016)

Filma ir ieskats trīs noteicošos brīžos jauna, melnādaina vīrieša Šairona dzīvē, kurš uzaug Maiami un kopš bērnības apjauš savu homoseksualitāti. ""Mēnesgaisma" ir mākslas filma, bet reizē arī pretestības akts pret sistēmu, kas izplata degradējošus, aizvainojošus melnādaino maskulinitātes attēlus," filmu komentē Manola Dargisa. ""Mēnesgaisma" arī demonstrē, kā godīga, moža stāstniecība un formāli izgudrojumi var ietvert politiskus elementus. Līdzīgi kā Šairons, filma nevienā brīdī nepaceļ balsi un neuzsāk atklātu strīdu," piebilst kritiķis A. O. Skots.

 

  1. "Vendija un Lusija" ("Wendy and Lucy", Kellija Reičarda, 2008) 

Vendija kopā ar savu suni Lusiju par pēdējiem līdzekļiem dodas uz Aļasku darba meklējumos. Ceļā viņas mašīna saplīst, un sieviete tiek arestēta par suņu barības zagšanu. Tikusi brīvībā, Vendija saprot, ka Lusija ir pazudusi, tāpēc uzsāk izmisīgus mīluļa meklējumus. Aktrise Mišela Viljamsa, kas spēlē galveno varoni, par Kellijas Reičardas režiju izteikusies: "Visas Kellijas filmas ir politiskas, bet skatītājam tas iepriekš jāzina, lai to vispār pamanītu. Viņa spēj to ieslēpt visā, ko viņa dara, taču rezultāts nekad nav didaktisks vai smagnējs."

 

  1. "Manis tur nav" ("I’m Not There", rež. Tods Heinss, 2007)

Seši aktieri, tostarp Hīts Ledžers, Keita Blanšeta un Ričards Gīrs, portretē leģendārā dziedātāja un dziesmu autora Boba Dilana publisko personu dažādos posmos viņa personiskajā dzīvē un karjerā.

 

  1. "Klusā gaisma" ("Silent Light", rež. Karloss Reigadass, 2008)

Johans ir precējies un vada klusu, vienkāršu dzīvi Meksikas laukos, līdz viņa romāns ar kaimiņieni Mariannu kļūst publisks un viņam nākas izšķirties starp ģimenes glābšanu un jauno mīlestību. "Liekas, ka nekas daudz nenotiek, tomēr filma aptver visu: ko nozīmē mīlēt, saglabāt ticību un dzīvot šajā pasualē," stāsta kritiķe Manola Dargisa.

 

  1. "Gaišo atmiņu mūžīgais starojums" ("Eternal Sunshine of the Spotless Mind", Mišels Gondrijs, 2004)

Pēc sāpīgas šķiršanās Klementīne veic procedūru, kas no viņas apziņas izdzēš visas atmiņas par bijušo draugu Džoelu. Kad Džoels to uzzina, viņš izdara to pašu un lēnām sāk aizmirst sievieti, ko mīlējis. Režisors Maikls Gondrijs, kas agrāk strādājis pie mūzikas klipu veidošanas, radījis vizuāli saistošu filmu par attiecību sarežģītību un zaudējuma sāpēm.

 

  1. "Četrdesmitgadīgais jaunava" ("The 40-Year-Old Virgin", Džuds Apatovs, 2005)

Endijs ir draudzīgs vīrietis, kas dzīvo viens un brīvo laiku pavada, spēlējot videospēles un kolekcionējot varoņu figūriņas. Par spīti savam vecumam, Endijam nekad nav bijis sekss, un attiecībās ar sievietēm viņš ir nelabojami neveikls, tomēr draugi uzstāj, ka Endijam ir jāzaudē sava jaunavība. Viņš iepazīstas ar Trišu, un abiem izveidojas eksperimentāls romāns. Franču kritiķi mēdz sacīt, ka amerikāņu komēdija pašlaik piedzīvo jaunu zelta laikmetu, kura populārs motīvs ir cīņa pret pieaugšanu. Kritiķis A. O. Skots to komentē: "Dažkārt cīņa ir neglīta, bet citreiz – saldi naiva, taču šī filma spēj veiksmīgi apvienot abus ceļus."

 

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!