Ilona Biezaite
pirms 4 mēnešiem
Kad mācījos LMA, atceros mums lika pamatot sava darba tapšanu, koncepciju utml. bla bla...  . Es aizdomājos, ka mākslinieks pirms rada darbu, neformulē sev ne mērķus, ne pamatojumu sava darba tapšanai, viņš vienkārši nevar savādāk dzīvot, neradot, līdzīgi kā nevar nedzemdēt, ja bērns nāk pasaulē. Vai cilvēkus vienkārši uzrunā "izbērtu smilšu čupa", kuru diskusijā pieminēja I.Drulle? Gan jau, ka nē, par mākslu to nosauc kāds, kurš uzraksta čupai koncepciju un nākamais apstiprina, ka to jāredz plašakai publikai, bet cilvēkus tā neaizkustina. Laikmetīgā māksla ir skandāli, ja darbu napavada skandāls, to neievēro. vai tāda māksla var aizkustināt cilvēkus?

kautkadsvards
pirms 4 mēnešiem
4) par "Uldis Pētersons: Problēma var rasties tad, ja es uzrakstu to, ko domāju, to, ko redzu konkrētajā darbā. Bet mākslinieks man pasaka – nē, es tā vispār nebiju domājis, tur ir pavisam kaut kas cits!". Manuprāt, ja rakstā/recenzijā tiek pieminēts, ka tā ir konkrētā teorētiķa interpretācija par redzēto darbu (nevis mākslinieka doma), tad viss ir ok

kautkadsvards
pirms 4 mēnešiem
ak, vai tiešām jūs nav uzrunājis neviens laikmetīgās mākslas darbs?
un vispār, ja jau studējot LMA bija jāpamato darba tapšana, tad kādēļ jums šķiet, ka akadēmijas beidzēji pēc tam taisa visu kas pagadās? Tā tas nav!

kautkadsvards
pirms 4 mēnešiem
3) par "Aiga Dzalbe: Ir lasītas intervijas, kurās mākslinieks saka – ja man būtu ko teikt, es arī runātu vai uzrakstītu grāmatu, bet es esmu mākslinieks, es radu savu mākslas darbu." - te ļoti jāuzmanās no interpretācijas, jo ar šo mākslinieku tekstiem visbiežāk ir domāts "ja esmu rakstnieks un man ir ko teikt, tad rakstu, bet ja esmu mākslinieks un man ir ko teikt(!), tad radu mākslas darbu! vai arī "ja mācētu labi pastāstīt, to ko vēlos teikt, tad netaisītu to mākslas darbu", vienkārši mākslinieks izsakās caur savu darbu

kautkadsvards
pirms 4 mēnešiem
1) šie uzbrukumi laikmetīgajai mākslai iespējams ir skaidrojami ar tās neizpratni jau pašu topošo mākslas vēsturnieku vidū, jo kā šodienas intervijā Latvijas radio 1 "Deviņi mākslinieki rektora amatā - stāsts par LMA vadītājiem" 19:20min teica 4.kursa studente, tad viņi tikai nupat no Senās Ēģiptes ir apmācību procesā nokļuvuši mūsdienās un vēl jāsaprot, kas te notiek.

kautkadsvards
pirms 4 mēnešiem
2) Man savukārt nekad nav paticis dzirdēt kuratoru vai teorētiķu domas par to, kas darbā ir attēlots, jo vismaz 4 reizes ir piedzīvots, ka kurators publikai stāsta par mākslinieka x darbu, kurš stāv turpat blakus un pēc kuratora teiktā, pasaka, ka viņa darbs galīgi nav par to. Uzskatu, ka kurators citiem var skaidrot darbu tikai tad, ja mākslinieks savu domu ir tam pastāstījis un atļāvis pastāstīt tālāk.
par "varbūt pats mākslas darbs iegūtu vairāk, ja mākslinieka pozīcija būtu nolasāma tiešāk, ne caur klusēšanu?" - kā jau Drulle teica, tad darbs kļūtu par propagandu. Darbs varbūt tieši vairāk iegūst ar to, ka katrs skatītājs tajā saskata ko citu, pēc sava zināšanu līmeņa. Varbūt es tajā redzu ābolu, bet, ja man pasaka, ka tur attēlota vārna, šis darbs mani vairs neuzrunā. Domāju, ka pietiek ar autora veidotiem izstāžu vai darbu aprakstiem, ja tos vēlējies sniegt. Un ja mākslinieka darbus neviens nesapratīs, tad viņš jau būs pirmais, kas cietīs. Māksla ir kā mīkla, kuru apskatot, rotas intriga šo mīklu atminēt.

Arturs Prieditis
pirms 4 mēnešiem
Pietiek ar šo izcili aprobežoto tirādi, lai konstatētu "diskusijas" dalībnieku superaprobežoto un superneizglītoto līmeni: "Bet māksla nav jāsaprot, māksla ir jāskaidro. Vai mākslas darbs jums uzdod jautājumu? Jums pašam jāmeklē atbilde uz to. Tā arī ir komunikācija."
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies