Proza
30.12.2016

Nepakļaušanās

Komentē
0

24. janvāris

Grūti rakstīt. Šī ir trešā diena pēc operācijas un pirmā diena, kad ārsti atļāva man ieskatīties dokumentos. Sāku aptvert, kas noticis. Man ir dota otra iespēja. Tā tas Eņģelis teica.

29. janvāris

Spēka arvien maz, bet, kā saka ārsti, viss notiek, kā tam jānotiek. Ne lēnāk, ne ātrāk.

Zvanīja Māris. Teica, ka problēmas ar valdības veidošanu. "Vienotība" kārtējo reizi sazīmējusi sarkanās līnijas ministriju sadalījumā. Nacionāļi nespēj konkrēti pateikt, vai ies valdībā vai ne. Trīs nedēļas pagājušas, kā nominēju viņu par Ministru prezidenta kandidātu. "Vienotība" taču nebija spējīga izvirzīt nevienu jēdzīgu kandidātu, izņemot to rudmataino politisko līķi, kas izceļas ar īpaši negatīvu sabiedrības attieksmi. Saņēmos, piezvanīju Solvitai un Gaidim. Piedraudēju ar Saeimas atlaišanu, ja trīs dienu laikā nevienosies par valdību!

1. februāris

Eņģelis sevi sauca par Miķeli. Sākumā viņš izskatījās pikts.

– Tu domā, ka bija viegli sakārtot simts cilvēku domas un rīcību, lai tu kļūtu par prezidentu? Kāda vella pēc? Lai tu neko nedarītu?

Es mēģināju bilst, ka tā nav, ka es neko nedaru, bet Miķelis mani pārtrauca:

– Mēs tev uzticējām veselu tautu! Bet tauta mūk prom no tevis pārvaldītās valsts! Tu tiešām domā, ka dari pietiekami? Ja tas tā ir, tad mēs meklēsim kādu citu tavā vietā! Tagad, kamēr vēl esi zem skalpeļa, vari izvēlēties.

Šajā mirklī es ieraudzīju savā priekšā gaismas tuneli un sapratu, ka tas ir ceļš uz aizsauli. Mani tas nebaidīja. Pasaule tajā mirklī izskatījās tumša un baiga. Likās pilnīgi dabiski, ka man jādodas uz šīs gaismas pusi! Es biju gatavs spert soli tās virzienā, bet mani atturēja tā sāpīgā sajūta, ka es vairs nekad neredzēšu Ivetu. Es jutu, ka vēl nav mans laiks aiziet, ka tā es par daudz sāpināšu savus tuvākos – sievu, dēlus, mūsu abu vecākus. Es teicu Miķelim: nē, neesmu gatavs šim ceļam!

– Mēs zinām, ka tu vēl neesi tam gatavs. Bet šī būs tava pēdējā iespēja. Tavā valstī varu ir sagrābuši tumsas spēki. Alkatība, krāpšanās un meli ir viņu ieroči. Tu atmodīsies, un tev galvā būs rīcības plāns. Zini, ka tas ir Dieva plāns, un ne mirkli nešaubies! Rīkojies, tikai tā tu vari izglābt savu tautu!

Tajā mirklī tunelis ar gaismu galā pazuda. Eņģelis Miķelis vēlreiz paskatījās uz mani, viņa skatienā vairs nebija ne miņas no dusmām. Es sapratu, ka noteikti izveseļošos un noteikti izdarīšu kaut ko ārkārtīgi svarīgu!

3. februāris

Lai arī ārsti bija pret, kancelejas meitenes vakar ierakstīja video ar manu uzrunu tautai. Gan "Vienotība", gan nacionāļi nebija ņēmuši vērā manus draudus. Vēl jo vairāk – "Vienotības" intriganti bija palaiduši baumas, ka es, lūk, esot darba nespējīgs.

Norādīju uz to, ka Latvijas politiskā un ekonomiskā sistēma ir kļuvusi bezperspektīva, par ko liecina nespēja izveidot jauno valdību, un vienīgais veids, kā valsti glābt, ir vismaz uz laiku atbrīvot to no partiju jūga. Vienkārši atlaist Saeimu ir bezjēdzīgi, jo jaunas vēlēšanas neko neatrisinātu. Tāpēc es ne tikai uzsaukšu tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu, bet arī aicināšu tautu izteikt viedokli par to, vai tā piekrīt, ka uz laiku tiek aizliegta Saeimas un politisko partiju darbība – līdz brīdim, kad vismaz divas vai vairāk no tām sapulcēs ap sevi 10 000 biedru, – un ka Valsts prezidents uz politisko partiju aizlieguma laiku izveido savu valdību septiņu ministru sastāvā, pēc Šveices parauga, piesaistot pasaules labākos attiecīgo nozaru speciālistus.

Izstāstīju Ivetai par Eņģeli un savu plānu. Biju satraucies, bet viņa teica, ka šis plāns viņai patīk. Galvenais – lai nedarot kā Zatlers, kurš atlaida Saeimu, sakašķējās ar visiem, ko vien var, un rezultātu dabūja vēl sliktāku nekā pirms tam.

6. februāris

Vakar mani pārcēla uz nodaļu, un šodien jau ciemos atnāca Indulis. Mans politiskais "krusttēvs", no kura savulaik daudz mācījos. Izstāstīju, ka man ir divi varianti. Turpināt neko nedarīt pašreizējās politiskās situācijas ietvaros un mierīgi gaidīt savu prezidenta "izdienas" pensiju vai arī izdarīt kaut ko nācijas un valsts labā. Izstāstīju arī rīcības plānu.

– Tu esi traks! – Indulis izskatījās satraucies. – Pašreizējais "rasklads" ir mums izdevīgākais pēdējā desmitgadē! "Vienotība" ir ceļā uz skuju taku, un mēs varam pārņemt viņu ietekmes sfēras. Mums ir cilvēki, resursi un idejas, kā to visu izdarīt labāk par tiem auniem!

Es tam nepiekritu. Teicu, ka "Vienotības" sponsori nepieļaus tās aiziešanu nebūtībā. Izraks pāris svaigu seju un līdz vēlēšanām reanimēs savus reitingus.

– Un ko tagad Aivars teiks? – Induļa satraukums nemazinājās. – Mēs varam pazaudēt viņa atbalstu…

Es teicu, ka Aivaram tas būs vienkārši jauns izaicinājums. Šķiroties Indulis jautāja, vai es tiešām esmu rūpīgi visu pārdomājis. Es teicu, ka man nav laika domāšanai. Ir jārīkojas. Šī taču ir mana pēdējā iespēja.

12. februāris

CVK šodien izsludināja Tautas nobalsošanas dienu – svētdienu, 3. aprīli. Man ir nepilni divi mēneši laika, lai izveseļotos un izvērstu kampaņu.

Pa ceļam uz tiesu ciemos iebrauca Aivars.

– Tu esi galvu saspiedis! – Viņš bija tiešs. – Kam tev tas viss vajadzīgs! Mūsu tauta ir stulba, neviens tevi neatbalstīs!

Teicu, ka es neesmu tik sliktās domās par savu tautu. Tieši otrādi, radikāla rīcība pamodinās nācijas interesi par politiku. Tās lielākajā daļā valda bezcerība, neviens netic, ka ir spējīgs ko mainīt. Tā teikt – parādījusies alternatīva Saeimas logu dauzīšanai!

– Tavi cipari ir neizpildāmi, – Aivars turpināja, – tev tomēr jānolaižas uz zemes, desmit tūkstošus neviena partija nesavāks! Visās Latvijas partijās kopā ir knapi pieci tūkstoši…

Es pasmējos, vai tad tiešām Aivars nevarēs desmit tūkstošu cilvēku nopirkt? Paldies Dievam, ka viņam tagad tiesas sēdes notiek biežāk un nav laika grimt dziļākās diskusijās.

– Pār manu galvu ir tik daudz sūdu nobērts, ka vieni vairāk vai mazāk... – viņš noteica. – Neceri, ka es ar to netikšu galā!

22. februāris

Turpinu ārstēties slimnīcā. Progress ir acīmredzams. Līdz manai izrakstīšanai palikušas dažas dienas. Pēc trim dienām varēšu pārcelties uz nacionālo rehabilitācijas centru "Vaivari".

Šodien runāju ar Viesturu. Cik vēl nesen jaunu un traku puisi, kurš nebaidījās pieķēdēt sevi Būtiņģē pie naftas pārsūknēšanas platformas, protestējot pret termināla darba uzsākšanu atklātā jūrā. Kā cilvēki mainās. Tikai piecpadsmit gadi pagājuši, cik apdomīgs palicis, cik nosvērts!

– Tā ir revolūcija, – Viesturs teica. – Bet esmu sapratis, ka visas revolūcijas ir izdarījušas vairāk ļaunuma, nekā devušas labumu. Franču revolūcija, Parīzes komūna, krievu Oktobra revolūcija: tās visas ir radījušas nenormālus vardarbības un haosa viļņus. Cik ekonomikas sagrautas? Cik cilvēku dzīvības iznīcinātas? Tik daudz laba un skaista kultūrā, mākslā, izglītībā sagrauts. Tu par sekām esi domājis?

Protams, ka esmu. Ir jau labi saglabāt vismaz kaut kādu stabilitāti. Bet vai bezdarbība nav tikpat bīstama? Agrāk vai vēlāk kādam tik un tā būs jāuzņemas atbildība un jāveic radikālas reformas. Un šim kādam paveiksies, ja haoss un vardarbība vēl nebūs sākušies. Nē, Viesturs nebūs mans sabiedrotais. Ģimene, mazi bērni. Padevies konjuktūrai.

29. februāris

Nu jau vairākas dienas dzīvoju nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari", un ārsti sola, ka pēc pāris nedēļām varēšu pārcelties uz netālo Valsts prezidenta rezidenci. Laiks Jūrmalā ir pavasarīgs un ļoti iedvesmojošs jauniem izaicinājumiem.

Mans plāns ir diezgan vienkāršs. Pozitīva referenduma iznākuma gadījumā Saeima būs atlaista. Nākamās vēlēšanas notiks tikai tad, kad vismaz divas partijas savāks 10 000 biedru. Protams, agrāk vai vēlāk tās to izdarīs, taču man būs gads, divi, ja paveiksies, trīs, lai sakārtotu valsts ekonomiku, nodokļu politiku, ievilktu valstī nopietnus investorus.

Visvairāk mani uztrauc jautājums, kur ņemt sabiedrotos. Šodiena šinī ziņā izskatījās viscerīgākā! Biju piezvanījis Ērikam – Latvijas reklāmas guru, kas mostas, dzīvo un iet gulēt ar reklāmām. Kādreiz viņa pakalpojumus savām politiskajām kampaņām izmantoja Ainārs. Šodien viņš atbrauca. Izstāstīju par saviem nodomiem.

– Ko lai es saku? Tas būs īsts 15. maija apvērsums. Man gan labāk patiktu, ka tu partijas aizliegtu uz mūžīgiem laikiem, bet tad ne Eiropa, ne Amerika mūs nesaprastu. Es padomāšu! Nedod šo darbu citiem, Raimond!

Es sāku stāstīt, ka kancelejai būs grūti sakārtot šādu iepirkumu, ka man būs jāmaksā no savas kabatas, bet tajā esošais naudas maciņš nav tik biezs.

– Šis ir episks darbs, – Ēriks noteica, – es par to naudu neņemšu. Tas ir pagodinājums, ka varu kaut ko darīt, lai glābtu Latviju!

2. marts

Pēc "Vienotības" deputātu pieprasījuma Saeima ir atsūtījusi uz "Vaivariem" veselu ārstu konsīliju no Tvaika ielas Rīgā. Gribot pārbaudīt, vai ar manu rīcībspēju viss ir kārtībā. Ak, Dievs, paldies tev, ka esi mani nostādījis uz pekām! Man nebija nekādu problēmu komunikācijā ar psihiatriem. Labi, ka tas tiem intrigantiem nebija ienācis prātā pirms mēneša.

Telefona un skaipa sarunu rezultātā man ir izkristalizējies kandidātu saraksts uz septiņām pagaidu valdības vietām. Jā. Mani vienmēr ir fascinējis Šveices ministru kabinets ar septiņiem krēsliem un kancleru. Un tas ir valstī ar konfederācijas sistēmu. Septiņi ministri tiek galā ar saviem pienākumiem daudz efektīvāk nekā lielākā daļa unitāru valstu ar daudz lielāku ministru skaitu.

14. marts

Pārvācos uz rezidenci. Darbu daudz. Ikdienas valsts dokumentu caurskatīšanas, kampaņa. Nu jā, ir dažas procedūras palikušas. Šodien beidzot varēju Ērikam nosūtīt potenciālo ministru sarakstu, no kuriem daži jau atsūtījuši savu rīcības programmu uzmetumus, ko izmantot kampaņā. Esam izlēmuši, ka likumdevēja funkcijas uz laiku pildīs pašvaldību delegātu padome, kuru veidosim pēc proporcionālā principa. Mans lielākais ieguvums ir ārlietu ministrs Bills Klintons, ekonomikas ministrs Ričards Brensons un finanšu ministrs Dominiks Stross-Kāns. Arī pārējie četri ministru kandidāti ir pasaulē autoritatīvas personības. Tikmēr kampaņa uzņem apgriezienus. "Vienotība" un to atbalstošie plašsaziņas līdzekļi balstās uz ķengāšanos par manu slimību un neadekvātumu, mani bijušie kolēģi no ZZS vienkārši aicina balsot pret visu. Nacionāļi un opozīcijas partijas ir parēķinājušas, ka ar pašreizējiem reitingiem jaunas Saeimas vēlēšanās varētu iegūt pāris vietu vairāk, tāpēc Saeimas atlaišanu atbalsta, bet ir pret partiju aizliegšanu un pagaidu valdības veidošanu.

Saņēmu zvanu no Žana Kloda. Uztraucās par parlamentāro krīzi Latvijā, kura draudot pāraugt konstitucionālajā. Teicu, ka valsts politika attiecībā uz Eiropas Savienību nemainās. Ieminējos par viņa ekonomikas investīciju plānu, ka investīcijas pārsvarā aiziet vecajām, bagātākajām valstīm, attīstītajiem reģioniem, tādējādi palielinot reģionālās atšķirības. Pastāstīju, ka no manas valsts uz šiem bagātajiem reģioniem brauc strādāt ne tikai mani iedzīvotāji, uz turieni mūk arī pie mums pārvietotie bēgļi, prasīju, vai viņš nedomā to plānu pārdalīt par labu mums, mazāk attīstītajiem reģioniem. Žaks sāka kaut ko murmināt, ka līdzekļi jādod tiem, kas tos spēj efektīgāk apsaimniekot, un ka tā nav viņa problēma, ja valsts nespēj piedāvāt pievilcīgus projektus. Tālāk, kā vienmēr, kad saruna aiziet viņam nevēlamā gultnē, viņš to pieklājīgi pārtrauca, sakot, ka sākas cita sapulce.

28. marts

Pavasara saulīte knapi silda, bet kampaņa kļūst ar vien karstāka. "Vienotība" un nacionāļi klaigā, ka es gribu atdot valsti ārējai pārvaldei, ka ne jau tādēļ viņi cīnījušies par valstisko neatkarību. ZZS raud par demokrātijas ēras beigām valstī, "Saskaņa" vispār man iedevuši iesauku – latviešu Pinočets. Šodien "Rīta Panorāmā" paskaidroju, ka valsti turpinās vadīt latvietis, ka pieaicinātie ārzemnieki ir tikai mani palīgi investīciju piesaistē, ekonomikas, nodokļu politikas sakārtošanā, ka es dodu partijām laiku pakomunicēt ar tautu. Bez šīs komunikācijas neviena partija nesavāks nepieciešamos 10 000 biedru. Un arī valsts pilsoņiem tā ir unikāla iespēja iesaistīties valsts pārvaldes procesos, jo jebkurai partijai būs svarīgs ikviens cilvēks, kas izteiks šādu vēlmi. Cits pēc cita televīzijā ir uzstājušies mani ministru kandidāti. Tā Bills vakar izstāstīja, ka ir ticies ar "Tesla" vadītāju Īlonu Masku un viņi runājuši par iespēju izstrādāt "Tesla" mikroautobusu versiju, kurus ražošanai varētu uzcelt rūpnīcu Latvijā. Šobrīd galvenais jautājums esot par nosacījumiem, lai tie nebūtu sliktāki par Polijas vai Slovākijas piedāvātajiem. Dienu iepriekš Ričards izteicās, ka viņa mērķis ir gada laikā atvest uz Latviju trīs rūpnīcas, kurās katrā strādās vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku. Šo informāciju ļoti pozitīvi uztvēra Latvijas plašsaziņas līdzekļi, jo visi to aptaujātie neatkarīgie eksperti ir vienisprātis, ka šādas trīs rūpnīcas kardināli palielinātu Latvijas eksporta bilanci. Nelielu skandālu izraisīja Dominiks, jo viņam, lūk, nepatīkot valsts ekonomikas struktūra. Pārāk maz cilvēku, kas strādā reālā ekonomikā, pārāk daudz to, kas pārtiek no valsts budžeta. Bet viņam ir sakarīgs plāns izrevidēt valsts funkcijas, atstāt trešdaļu svarīgāko funkciju tā, kā ir, trešdaļu mazāk svarīgo nodalīt no valsts un izkontraktēt privātajam sektoram, kurā varētu pāriet strādāt daļa valsts ierēdņu, bet to vienu trešdaļu ar pavisam mazsvarīgām funkcijām – atcelt pavisam.

Šodien publicēti sabiedriskās domas aptauju rezultāti. No vienas puses, ir labā ziņa, ka atbalstītāju vairākums ir gatavs dot pozitīvu atbildi abām manām iniciatīvām, no otras puses, uztraukumu rada lielais neizlēmušo skaits. Ja tie visi pēkšņi nobalsotu pret, tad rezultāts varētu arī nebūt man labvēlīgs. Jāsaņemas un jāiztur vēl dažas saspringtas kampaņas dienas, un tad jau viss nostāsies savās vietās. Pārējais būs Dieva un viņa Eņģeļu rokās!

4. aprīlis

Vakar vēlu vakarā kopā ar Ivetu pirmo reizi pēc operācijas saskandinājām šampanieša glāzes. Tādu vēlētāju aktivitāti kā vakar Latvija nebija piedzīvojusi kopš referenduma par krievu valodas statusu. Mani apsveica visi lielo pilsētu mēri, piekodinot, lai es neaizmirstot par viņiem, kad meklēšot "Tesla" un pārējo rūpnīcu celtniecības vietas. Bills šodien izlidoja uz Briseli, kur tiekas ar Žaku. Mēģinās vienoties par līdzfinansējumu no viņa investīciju plāna "Tesla" fabrikai Latvijā. Ričards aizbrauca uz Liepāju un Ventspili pētīt pašvaldību iespējas atbalstīt rūpnīcu projektus, bet Dominiks jau sēž sapulcē Finminā, kur sācis valsts funkciju auditu.

Ledus sakustējies arī mūsu politisko organizāciju ūdeņos. "Vienotība" kopā ar nacionāļiem izplatījusi uzsaukumu visām centriskajām un labējām partijām apvienoties kopīgam mērķim: nacionālās valsts saglabāšanai. "Saskaņa" sākusi biedru uzņemšanas kampaņu sociālajos tīklos un daudzajos Krievijas televīzijas kanālos, kurus rāda Latvijā. Savukārt Aivars šorīt televīzijā paziņoja, ka ZZS izsludina ideju konkursu ar balvu fondu 10 000 eiro. Viss, kas jāizdara, – jāuzraksta tās uz papīra un jāiestājas partijā. Katras idejas autors, ja tā tiks iekļauta partijas programmā, dabūs 100 eiro balvu, bet programmatisku dokumentu iesniedzējiem paredzētā balva būšot pat 2000 eiro liela.

Jā. Neviens nevar paļauties uz mūžību. Un nevienam nav tiesību nolaist rokas grūtību priekšā. Kamēr vien mēs darīsim visu iespējamo un neiespējamo, mēs būsim Dieva un viņa Eņģeļu plāns!

 

Vēlies atbalstīt interneta žurnāla Satori.lv darbību? Ziedo skaistākai nākotnei! Un sirdij silti!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0