* * *
Melnās ābelēs raibu lampiņu virkne
Pustumsā pusdzertas kafijas tases
Bet zālē – konfeti
Izmircis retajā lietū
Vakars
Kā vecā magnetofonā ierauta lente
lēnām tinas uz priekšu
Garāmejošā pilsēta noklususi
Bet rasainā zālē guļ ābols –
Nokod no ābola vēsā vaiga
Tas nav aizliegtais auglis
* * *
Atraisi matus
Lai padevīgi viegli
Lejā krīt to tumšais zīds
Velc ārā vienu adatu pēc otras
Un liec uz galda tās kā solījumu
Bet pārāk agri atnāca rīts
Tas plūst aizvien tālāk no krasta
Aizvien dziļākā ūdenī
Aizvien biezākā
Tūkstošiem kilometru biezā klusumā
Baltā miglā
* * *
Tava dzeja –
Kā pirmais sniegs tepat aiz durvīm
Kā vakara vējš
Kas norāvis pēdējās lapas
Rāma tumsa
Kas manī viscaur skatās
Attālāk iedegti logi naktī
Sveši cilvēki runā
Svešus vārdus aiz balta tāluma
Tava dzeja –
Balts klusums sveces liesmā
* * *
Kā neraudātas asaras
Kā neiedegtas ielu gaismas
Tik rūgti
Smaržo klusums ap mums
Vienkārši –
Rudens
* * *
Izeju tālu nopļautā labības laukā
Soļi stiebros aizčab līdz apvārsnim
Skaņas šonakt
Skanīgi tālas
Vientuļas dvēseles
Nakts tumsā
* * *
Laiva pāri jūrai ilgi maldās
Melns ūdens
Balts gaiss
Augstam vilnim pāri nevar redzēt
Kurā kalnā kuras
Senais ugunskurs
Pusnomoda ēnās seni ļaudis
Raugās bezgalīgās
Debesīs
Krasta svītrā lēni pagaist migla
Pāri paliek balti skaidrs gaiss
Pilns rīta
* * *
Tu nāc no pilsētas
Ar saviem dienu ritmiem
Bet viņa
Ir no citas dimensijas
No mazas pasaules
Kas sastāv vien no gaisa
Un no gaismas
Kad viņa nāk
No saulrietiem
Pa garu rasas pilnu zāli
Tad smaidi tu
No gaisa un no gaismas
Viņa ir no vēja
Mēs esam
No pilsētas
* * *
Nospēlē man romanci
Šajā pelēkajā sikspārņu mājā
Kur uz grīdas guļ aizlauzta vijole –
Bet tev jau nevajadzēs
Ne stīgas
Ne notis
Vari spēlēt uz sikspārņu vēdām
Un lietuslāsēm
Kas sitas plaisainā stiklā
Šonakt mēs būsim sikspārņi
Šūposimies mēnesnīcas
Salūzušajos
Spoguļos
* * *
Esam izkaisīti
Starp rudeņiem un pavasariem
Paviršs reibums
Noklīduši putni
Zudušajos gadalaikos
Klusās balsīs dzied
Esmu nomodā
Vai varbūt aizmigusi
Pusaizvērtām acīm maldos
Nemodini mani
Es zinu
Tu arī guli
* * *
Smags pēcpusdienas tvaiks
Pār kailu pludmali
Izbalējis saulriets
Sastingusi jūra
Vaļējā logā
Sēž meitene garā kleitā
Klausās tāla dzelzceļa dunā
Un vēlas aizlidot
1