anniņa vanniņā
pirms 6 gadiem
Jautājums - vai visi nepilsoņi GRIB integrēties LV? Jo daudzi izvēlas nepilsoņu statusu - jo tas atvieglo braukšanu uz Krieviju etc. Plus vēl valodas jautājums - ja cilvēks piedzimstot/uzaugot LV nav iemācījies valodu - par kādu integrāciju iet runa? Lojalitāte? Krievijas sabiedriskajiem medijiem?
Vai pētniece mēģinājusi uzzināt motivāciju cilvēkiem, kuri nemāk latviešu valodu (piemēram -ap 40 gadu veci)? neviens godīgi neatbildēs -ja uzdod šo jautājumu kā latvietis - automātiski skaitās nekauņa (aizvaino cilvēku) un netiek pie datiem. Man ir ļoti labi paziņas šādi cilvēki (un es pati esmu uzaugusi jauktā ģimenē, kurā mans tēvs iemācījās latviski) - bet es joprojām neesmu uzzinājusi viņu patieso motivāciju! Par nēģeri var saukt citus, ja pats esi nēģeris -bet valodas jautājums LV ir tik noklusēts diskurss, ka pat atsaucoties uz savu marginilitāti - netieku klāt šim veidojumam... Galu galā es sliecos domāt, ka tās saknes ir NEVĒLĒŠANĀS integrēties - un tur vairs nevar būt runas par pilsonību/lojalitāti vai tmldz.
Sasha Hincburgpfbaum
pirms 6 gadiem
Valsts ir kā sieva - vai nu tu esi ar viņu attiecībā vai nē. Ja nepatīk - šķiries, meklē citu. Bet nevis tādi, kas to nevar ciest, bet redz, grib kopā dzīvot, jo tā ir izdevīgāk un par ēdienu nav jāmaksā.
kādi gan vēl var būt argumenti, lai uzturētu nejēdzīgo nepilsoņa statusu??
kuģis
pirms 6 gadiem
Juris Maldavs
pirms 6 gadiem
dzimmijs13
pirms 6 gadiem
Mēs visi dzīvojam iedomu pasaulēs. Starp citu, krievi un latvieši šajā ziņā ir ļoti līdzīgi, uzskatām ka visi apkārtējie to vien vēlas kā mūs apbižot (gan milzīgās krievu tautas kontekstā tas ir daudz komiskāk, ja tā varētu maigi izteikties). Labi, bet tā jau cita tēma, pa tēmu - manuprāt, liegt vecākiem, kuri izvēlējušies sev nemainīt nepilsoņu statusu, to piešķirt arī saviem bērniem, nenozīmē ka veicināsim pilsonisko sabiedrību. Ātru risinājumu nav. Vienīgi - iegūsim ilūziju, vai iedomas ka problēma atrisināta (un uz papīra arī tā būs), varēsim smuki atskaitīties Briselei - un tas arī viss. Starp citu, nez kāpēc nepamet sajūta ka visa šī iniciatīva ir mēs būtu smuki "pasaules acīs"... bet protams, iesaistītie to veiksmīgi noliegs.
Bet lai kā , vecās ilūzijas, iedomas nekur nepaliks.
kuģis
pirms 6 gadiem
Protams, raksturīgi kaunīgajiem latviešiem, taktiski tiek izmantoti daudzkārt pārmalti emocionālie piemēri no "mazā cilvēka" perspektīvas a la:
"labi redzami "priviliģēto" perspektīvas nospiedumi. Tā kāda jauniete atzina, ka viņa apšauba okupācijas faktu. Jautājot, kāpēc, izrādās, ka par "okupanti" viņu apsaukājuši kaimiņu bērni. Viņa bija dzimusi Latvijā un neko nebija okupējusi. Šī personiskā pieredze ar nepatiesu apvainojumu lika uzdot jautājumu, vai arī plašākā sabiedrībā okupācijas jēdzienu lieto līdzīgi. Tas, ko var mācīties no šīs perspektīvas, ir fakts, ka okupācija Latvijā nav tikai sauss vēsturisks notikums, bet smalkāka sociālās stratifikācijas lieta."
- Tikai cienījamā autore nezkāpēc ignorē, ka cilvēki, arī jaunietes, nav vientuļas salas, un ir kaut kādi iemesli, apsvērumi un cilvēki, kādēļ šis cilvēks ir piedzimis noteiktā vietā, noteiktā laikā. Ir iemesli, kāpēc 90tajā gadā piedzimušam Egīlam vēlāk piešķira pilsonību, balstoties uz noteiktu pēctecību un vēsturisko stāstu, savukārt Jekaterinai citādāku apstākļu un pēctecības dēļ šī pilsonība netika piešķirta. Ir jau jauki sociālistu garā sapņot par "tabula rasa" vai kādu sabiedrības nulles bāzes variantu, "noliksim pie malas okupāciju, visu aizmirsīsim, visu piedosim un buģem žiķ družņo", taču reālajā pasaulē ar reālo vēsturi tā nekad nav noticis un nenotiks, jo parastie ļaudis, pretstatā socantropologu sapņiem, tomēr domā un skatās apkārt un atcerās nedaudz ilgākā vēsturiskajā perspektīvā.
Autorei bija kauns, ka latvieši pēc gandrīz pusgadsimta verdzībā un apzināti izmainītas etniskās un demogrāfiskās situācijas postimperiālistiskos apstākļos pieņēma šo jau tā visnotaļ vājo nepilsoņu institūtu, kas visus atjaunotās neatkarības gadus ir uzturējis nosacītu stabilitātes ilūziju. Man, piemēram, ir kauns par šādu kaunīgo latvieti pat 21.gs.
Zaiga Pūce
pirms 6 gadiem
kuģis
pirms 6 gadiem
kuģis
pirms 6 gadiem
Tikpat labi vīrietis uz ielas varētu jautāt "kā es personīgi esmu vainīgs pie patriarhālās apspiestības sistēmas?" vai franču pensionārs: "kā es personīgi varu būt vainīgs pie koloniālisma?" un tikpat labi vācietis, kam agrārās reformas rezultātā atņēma muižu; "kā es un mani bērni personīgi var būt vainīgi pie latju tautas 700 gadu verdzības?"
Taču tā notiek, turklāt minētie gadījumi ir lielas abstrakcijas salīdzinoši ar joprojām neseno okupācijas režīmu ar konkrētām politikām un konkrētiem cilvēkiem.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Mārtiņš Vaivars
0Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi
Ir "latvieši" un ir "Latvijas krievi", "Latvijas ukraiņi" un "Latvijas baltkrievi" – pat tad, ja runājam par Latvijas pilsoņiem, kuri sabiedriskajā dzīvē runā latviski. Ekstrēmāk noskaņoti ļaudis, domājot par "Latvijas krieviem", automātiski pludina kopā Krievijas pilsoņus un Latvijas pilsoņus, ignorējot milzīgās atšķirības starp šīm grupām.
Māris Zanders
0Uzvarēja nepatika pret politiķiem
Nebūtu pareizi likt vienādības zīmi starp to, cik daudzi parakstījās par referenduma ierosināšanu (tikai 23% no vajadzīgā skaita), un to, cik daudz vispār ir pret partnerattiecību regulējumu skeptiski vai noraidoši noskaņoto, jo šis skaitlis ir lielāks.
Sabiedrība
18.09.2017
9
Mūsu līdz(ne?)pilsoņi