Poēma "Īstiem večiem vienmēr taisnība"
Lūk, sieviešu gājiens.
Es skatos uz jums, jūsu sejām,
Uz plakātiem, kuros rakstīti vārdi, kas apkauno vīrus.
Es nevaru klusēt, un domas es neslēpšu savas.
Sieviešu Maršs Rīgas ielās. [1]
Vajadzīgs kam? Pierāda ko?
Arī vīrieši cieš, dzīve būtībā savā ir skarba.
Sievietes īpašas? Tiešām?
Gājieni, izgājieni, plakāti...
Viņām nav miera.
Sievietes, Ievas meitas ar grēka traipu, savas vainas dzītas.
Vai patiešām mūsu Latvijā mīļajā ir vietas, kur sievietēm vietu nav?
Pat Milda skatās ar izbrīnu no Brīvības augšas
Uz burbuli, kas tika uzpūsts, no sīkumiem uzcelto pili.
Cik samaksāts viņām, lai gājienā ietu? [2]
Lai aptraipītu Latvijas sievietes godu – sievas un mātes?
Lai vīrieša vārdu iemītu dubļos un izvazātu, sasmērētu, izmestu?
Dievs radīja pasauli un visu, kas tajā.
Paradīzē bija Ādama māja.
Vienam viņam gāja grūti, un, lūk, uz skatuves Ieva,
Otrā pēc Ādama kā Ādams otrais pēc Dieva.
Sieviete nav vīrieša otrā daļa,
Runājoša riba, kas dod vaļā.
Saimniekam vienkārši bija vajadzīgs palīgs mājā.
Saimniekam un palīgam pasaulē ir sava vieta –
Hierarhija ir svēta lieta.
Kas notika tālāk? No kurienes vainas traipi?
Ieva paklausīja sātanam, tā iestājās grēka laiki.
Ieva paķēra Ādamu līdzi un devās prom no paradīzes.
Ja ne Ieva ar savu kāro skatienu, kas pieskāries aizliegtajam auglim,
Līdz šim brīdim Ēdenes dārzā paliktu Ādams
Ar palīgu savu, kā arī viņu radi un draugi.
Arī pēc grēka kritiena Ieva no Dieva dzirdēja vārdus,
Ka vīrs ir sievas galva.
Dievs Tēvs un Dievs Dēls mātēs nav,
Jo garīgums īstais tik Ādama bērniem, tik vīriem.
Priesteris, mācītājs, pāvests ir vīriešu kārta.
Sievietei talāru apģērbt ir negods,
Sievietes mutei baznīcā aizvērtai jābūt.
Latvijas torņos melnais vanags sēž sardzē,
Acīgi vēro, lai nebūtu vēlmes mācīt no Rakstiem sieviešu kārtai,
Lido no augstumiem kā bulta un uzbrūk
Sievietēm, kas grib kalpot Tam Kungam.
Sievai jākalpo kungam tik savam. [3]
Cipari, skaitļi, procenti…
Uzskats, ka vardarbīgs vīrietis vienmēr, viņš – ļaunuma avots.
Nabaga sievietes, aitiņas baltas bez vainas.
Apgriezts viss gaisā –
Vīrus no mājām met ārā un tuvoties aizliedz tēvu ligzdai. [4]
Sievietes – viltīgas čūskas,
Nesaprot vārdus un loģikas balsi.
Klusē vai raud un vārdu plūdos vīrieti aprok,
Smejas par vīru.
Un pati tad paceļas roka atbildi sniegt, ja nesaprot vārdus,
Veselam saprātam klauvējot pie tukšas galvas, ko rotā frizūra grezna.
Noved to vīru, jo izbesīt ir viņas dabā.
Kurš tad ir vainīgs?
Kādēļ tad sakārtot lietas grib šādi,
Ka ielu meitām nelaist klāt vīrus,
Bet sodīt tos bargi? [5]
Likums visiem ir viens –
Klientam taisnība vienmēr.
Pašām jau sievām prasīt jūs varat, ko viņas vēlas,
Jo daudzas ir gatavas senu arodu apgūt.
Ja sieviete ķermeni savu grib pārdot bez piespiešanas, brīvi,
Tas ir viņas lēmums, neviens nevar to viņai aizliegt.
Jo sievietes daudzas pēc dabas ir maukas un viņām ir vēlmes
Un iespēja savienot vēlmes un naudu,
Ko viņām maksā izsalcis vīrietis,
Kas grib viņu miesu un kuram ir piķis.
Lasīts, ka sieviete teica – viņa ir gatava mākslu nomest pie malas [6]
Un doties uz ielu, lai izplestu kājas.
Prāvu naudu ir gatava pieprasīt viņa,
Un tajā ir kļūda –
Nezinām preces, ko piedāvās, patieso cenu.
Tirgus un klients nosaka vērtību tavu.
Abortus vajadzētu aizliegt, egoisms vienmēr tiem pamats.
Priekš sevis grib sieviete dzīvot un aizmirst par tautu, par vīru un bērnu.
Jo sievietei dzemdēt ir pienākums, prieks un sievietes dabai tas atbilst.
Ja nekļūs par māti, tad zaudēs pusi no dzīves.
Par ķermeni savu spriest gribi? Vai tiešām par savu?
Bet kas tad ar bērnu, kurš ķermenī tavā?
Viņš – Latvijas pilsonis, kas piedzimstot stiprinās valsti.
Abortus taisīt ir noziegums pret savu Tautu,
Jo pilsoņi jaunie tad netiks līdz tam, lai nodokļus maksātu.
Ķermenis tavs pieder bērnam un vīram, un tautai,
Un tad tikai tev.
Tramps ir pie vainas –
Sieviešu gājienā trompetes skan.
Ko viņš darīja jums?
Raganu pieveica sīvajā cīņā?
Vecis pie varas galvenajā valstī,
Pasaulei kura soļo pa priekšu.
Vai nepatīk tas, ka sievietes īsto vietu viņš saredz –
Skaistumu kopt vajag daiļavām savu,
Izskats lai būtu, kā pienākas meitām?
Un pasaulei padomus iedot viņš varēs,
Ar gudrību dalīsies dāsni.
Ja solīja sienu – tad uzbūvēs sienu,
Tā atdalot čipsus no načo,
Un aizsargās tautu no citiem –
Svešiem un pārējiem, kas tautai traucē.
Lūk, karogs, kas varavīksnei ir līdzīgs.
Kas notiek? Sieviešu gājiens vai kārtējā parāde pilsētas sirdī?
Latvijas kaprači izmanto karogus šādus, lai uzmestu Mildai cilpu ap kaklu.
Izgudro sievietēm problēmas, lai tikai izietu ielās
Un ziņotu par sevi "Šeit esam!",
Pārvērstu par Sodomu Rīgu. Bet aizmirsts
Par Dieva sodu, kas gāzās pār grēka pilsētu senu.
Padarīt Latviju tīru es gribu no karogiem tādiem,
No daudz kā cita pasargāt Tēviju savu.
No vīriešiem sieviešu kleitās, kas slēpjas, lai uzbruktu tumsā. [7]
No bēgļiem, kas grib manas Tēvijas gaļu aprīt
Kā suņi, kas sadzird no tālienes desas smaržu.
No sievietēm, kas slēpj aiz hidžābiem un nikābiem seju,
Lai spridzinātu bumbas, ko paslēpj uz miesas. [8]
Bariem tādu ir, kas pēc latviskās dzīvesziņas negrib dzīvot, [9]
Par gudriem sevi uzskata, skatās no augšas uz leju, uz tautu, kuras daļa es esmu.
Tauta un dzimtene sen jau būtu pagalam, ja būtu šiem "gudrajiem" īsta vara.
Arī ap Latviju vajadzētu uzcelt sienu,
Ap visām pusēm, ne tikai ap vienu,
Lai Eiropas pūstošo vērtību plūdus nelaistu iekšā.
Ozolus iestādītu Latvijas aizmugurē un arī priekšā.
Ārā atstāsim visu, kas neatbilst Tēvijas dabai,
Kā arī tos, kuriem mūsu mīļā Dzimtene nav laba!
[1] Sieviešu solidaritātes gājiens notika Rīgā 2016. gada 21. janvārī. Līdzīgi gājieni notikuši daudzās citās valstīs visā pasaulē, it īpaši ASV, un tajos piedalījās prāvs cilvēku skaits.
[2] Komentāros pie ziņas parādījās apgalvojumi, ka gājiens tiek finansēts un tā dalībniekiem tiek maksāts. Tas neatbilst patiesībai, bet parāda to, ka Latvijā ir samērā daudz cilvēku, kuri domā, ka sociāli sabiedriska aktivitāte nav iespējama, ka cilvēki dara kaut ko tikai naudas un mantkārīgu nolūku dēļ. Tādi "tradicionālistu" izteikumi liek aizdomāties, kas tad notiek ar viņu pašu uzskatiem un vai viņi var iedomāties uzskatus, par kuriem netiek maksāts.
[3] "133. Saskaņā ar LELB mācību, kas šīs Satversmes preambulā ir noteikta par LELB pamatu, ordināciju garīdznieka amatā var lūgt vīrietis, kurš ir saņēmis Dieva un Baznīcas aicinājumu un atbilstoši LELB kārtībai sagatavots amatam." Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas satversme. Apstiprināta LELB 23. Sinodē 2007. gada 5. jūnijā. Ar grozījumiem, kas pieņemti LELB 27. Sinodē 2016. gada 3. jūnijā.
[4] No 2014. gada 31. marta Latvijas Republikā spēkā ir civilprocesuāla pagaidu aizsardzība pret vardarbību, un viens no pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļiem ir pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā.
[5] Una Feminiskaite: Sievietes vai lelles – prostitūcija sievietes skatījumā. Satori, 09.11.2016.
[6] "Iespēja sniegt minetu Grīziņkalnā par 20 eiro mani neinteresē. Es strādāju par mākslinieku, un par pūkainu kaķīšu zīmēšanu man maksā vairāk. Ja man tā vietā par minetu piedāvātu 2000 eiro, tad gan es ar vislielāko prieku pastrādātu (tik daudz man par gleznām nemaksā)." (Ievas Skrebeles raksts "Satori": Kuram būs lemt par priekamājām?)
[7] Viens no "stiprākajiem" anti-Stambulas konvencijas (Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) retorikas argumentiem bija tāds, ka vīrieši varmākas pārģērbsies sieviešu kleitās, lai tualetēs uzbruktu sievietēm. Tādēļ arī konvenciju pret vardarbību pret sievietēm nevajag ratificēt. Sk., piemēram, šeit.
[8] Viens no Latvijas Republikas nacionālās drošības draudiem ir cilvēki, kas aizsedz seju, ne visi, bet daži: sievietes, kuras, ja viņām būs aizsegtas sejas, varēs pārvietoties nemanāmi pa Rīgas ielām un aiz saviem sejas aizsargiem paslēpt ne tikai sprāgstvielas un ieročus, bet arī vīriešus, kuriem ir sprāgstvielas un ieroči. Tāpat tie vīrieši, kas pārģērbjas sieviešu kleitās, lai uzbruktu sievietēm tualetēs, varēs pārģērbties par sievietēm nikābos un uzbrukt sievietēm. "Ņemot vērā Eiropā pēdējo gadu notiekošos teroristiskos uzbrukumus, sprāgstvielu ievietošanu publiskās vietās, kā arī personu pašnāvnieku, kas veic uzbrukumus sabiedrībai publiskās vietās, palielināšanos, sabiedrība ar lielām aizdomām un piesardzību uztver tos cilvēkus, kuri publiskajā vietā atrodas ar aizsegtu seju, tai skaitā, ja tās ir personas, kuras nēsā islāmticīgo sieviešu apģērbu – burku vai nikābu. Publiskā vietā, kad seja ir aizklāta un apģērbs pilnībā apsedz cilvēku, nav iespējams noteikt personas dzimumu un viņas izskatu. Indivīdi vēlas norobežoties no šādas personas, tiem rodas aizdomas, ka personai ir ko slēpt un tā, iespējams, ir iecerējusi veikt kādu likumpārkāpumu. Tā kā burka aizsedz pat acis, citiem cilvēkiem nav iespējams konstatēt, vai burku nēsā sieviete vai vīrietis. Turklāt burkas īpatnība ir arī tā, ka tā aizsedz ne tikai seju, bet arī visu ķermeni, t.sk. rokas un plaukstas. Persona, kura uzvilkusi burku, var turēt rokās, piemēram, nazi vai šaujamieroci, un blakus esošie cilvēki to vienkārši nevarēs pamanīt un nespēs apzināties, ka atrodas briesmās. Turklāt burku kā apģērbu publiskās vietās var izmantot arī personas, kurām nav nekāda sakara ar islāmu, bet gan ir vēlme slēpt savu identitāti, lai tās nevarētu identificēt apkārtējie, kā arī policija un apsardzes darbinieki. Publiskās vietās apkārtējiem cilvēkiem nav iespēju un nav pienākuma pārbaudīt, vai burku uzvilkusi islāmticīga sieviete (kurai nav nekādu ļaunu nodomu pret citām personām vai svešu īpašumu) vai to ir uzvilcis ļaundaris, kuram padomā ir izdarīt prettiesiskas darbības pret citām personām vai svešu īpašumu. Tā kā pēdējā laikā Latvijā ļoti aktīvi diskutē par to, lai novērstu visa veida vardarbību pret sievietēm, tad burkas vai nikāba nēsāšanas aizliegums publiskās vietās samazinās arī risku, ka vīrietis, ietērpies burkā, varētu piekļūt sievietēm un mazgadīgām meitenēm (piemēram, publiskās ģērbtuvēs, labierīcībās u.tml.) nolūkā veikt seksuālu un/vai fizisku vardarbību pret viņām." Sk. likumprojekta "Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums" anotāciju. Saskaņā ar šādu loģiku visiem vīriešiem vajadzētu aizliegt pārģērbties vīriešu apģērbā, jo lielākā daļa vīriešu uzbrukumu sievietēm notiek, kad vīrieši apģērbti vīriešu drēbēs.
[9] "Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības" (Latvijas Republikas Satversmes preambula).
3