Meklējot bērniem draudzīgu teātri

Bet vienam gan es piekrītu - pārāk daudz mums ir teātra. Es zinu vienu otru cilvēku, kurš daudz var runāt (pļāpāt) par teātri, bet ir pilnīgi neko nevar pateikt par literatūru vai kino. Iet uz teātri pie mums ir "kruta". Tapat kā uz hokeju.

Kādu sviestu tu te dzen... Kopš kura laika kāda mākslas forma
ir provinciala tikai tapēc, ka tā ir "nepareizajā" valodā??? Tad, varbūt padalies, kad tā vairs nav provinciala māksla - angļu, franču valodās? Krievu valoda ir provinciala? Mandarīnu?

Piekrītu, ka bērni jāmāca skatīties teātri un to var izdarīt tikai regulāri to apmeklējot. Savus bērnus esmu izaudzinājusi tā, ka bez teātra viņi nevar iztikt, kā bez elpošanas. Tas ir noticis bez piespiešanas, apmeklējot sākumā leļļu teātra, tad visas "pieaugušo" izrādes un pārrunājot, cik izrādes bija lieliskas.
Tagad esmu klases audzinātāja un trešo gadu pēc kārtas vedu skolēnus uz teātri. Tāpēc nepiekrītu, ka nav bērniem piemērotu izrāžu. Esam noskatījušies "Punktiņu un Antonu", "Vārnu ielas republiku" un šogad izvēlējāmies "Romeo un Džuljetu". "Vārnu ielas republika" pērn ieguva Labākās bērnu izrādes nosaukumu Spēlmaņu naktī un 1. vietu par scenogrāfiju, ko arī pārrunājām ar bērniem. Ir bērni, kuriem kolektīvais teātra apmeklējums ir vienīgais, bet ir tādi, kuri apmeklē izrādēs citos teātros un pārspriež ar mani izrādes režiju. Ir bērni, kuri ne reizi nav bijuši teātrī un nebrauc arī kopā ar klasi, diemžēl...
Bērniem patīk teātris, labas izrādes un tādas ir Dailes teātrī.