Man vienalga, kā to sauc

Atzīšos, ka ideja izdot tieši šāda virsraksta grāmatu, bija mana. Tiesa, netiku līdz sastādīšanai, to darīja cita atb.redaktore, kura nav vēlējusies kļūt slavena un kura pilnībā paļāvās uz mazzināmiem autoriem.
Bet visp daudz netaisnības pret šo nieka grāmatiņu. Aizrādītie sīkumi nudien nav tikai Jumavas izdevumos sastopami ;) Un šis pārmetums par to, ka izdevniecība grib nopelnīt.. Kurš uzņēmējs negrib? :)
Emm, domāju, ka labāk pelnīt ar latviešu literatūru, nevis ar ziņģītēm vien.

P.s. Sveiciens Anetei no bijušajiem Jumavas kolēģiem (ne manis).

"Ka latviešu pilsoniskās sabiedrības vairākums patlaban rakstniecībā prasa visādas sensācijas, erotiku, seksuālismu un pornogrāfiju, par to ar viņu ideologiem nestrīdēsimies. (..) Par grāmatu literatūru nemaz nerunājot, visa pilsoniskā dienas prese ir pilna erotisma un seksuālisma stāstiem un dzejoļiem, gan tulkotiem, gan oriģināliem. (..) Palūkojiet tikai tuvāk pilsoņu dienas avīžu beletristikas izvēlē, un jums būs jāatzīst, ka seksuālisms un pornogrāfija tur tiek sistemātiski un ar sevišķu nolūku kultivēti," rakstīja Andrejs Upītis.

Vai Andrejs Upītis nebija kolēģis (tātad - rakstnieks)? Vai Andrejs Upītis nebija kreisi noskaņots? Vai Andrejs Upītis iepriekš minētajā citātē nepauž kritiku?

Protams, šie mēģinājumi tiek ne tikai ideoloģiski kreisi noskaņoto kolēģu kritizēti...
---
Autorei kaut kā sajukusi ideoloģiskā orientācija. Gan 20.gs. 20 gados, gan mūsdienās par seksuālo brīvību un tabu noārdīšanu iestājas tieši ideoloģiski kreisi noskaņoti personāži, kuri sevi redz kā visa progresīvā un revolucionārā nesēji iepretim labējiem konservatoriem.