Malējās zinātnes

Piekrītu Ivaram vairākos punktos:
Par privātajām augstskolām/koledžām, kas ir tīrākais bizness;
Par to, ka studijas eksaktajās zinātnēs izmaksā krietni vairāk nekā sociālajās;
Par Sudrabu un negatīvo efektu, ko radītu jaunas partijas izveide.

Tomēr jāņem vērā fakts, ka jebkurā gadījumā valsts finansē vidēji tikai ap 85% no budžeta vietas pašizmaksas - pārējo jānosedz augstskolai.
Būtu jāieklausās arī darba devēju viedoklī, kuri jau sen zvana trauksmes zvanus par inženierzinātņu speciālistu un IT profesionāļu deficītu, kas uzglūn Latvijas darba tirgum un apdraud tautsaimniecības attīstību.
Šādā gadījumā, ņemot vērā arī faktu, ka studijas eksaktajās zinātnēs izmaksā vairāk nekā sociālajās, ir loģiski vairāk naudas piešķirt inženieriem, fiziķiem, ķīmiķiem un citiem, jo viņiem ne tikai jāuztur esošās iekārtas, bet arī nepārtraukti jāmodernizē laboratorijas utt.
Protams, ideālā situācijā izglītībai un zinātnei būtu jāatvēl vismaz divreiz lielāks finansējums, bet, kamēr tas tā nav, nākas racionāli izlietot esošo. Tuvākajā laikā juristi, ekonomisti, vadītāji, žurnālsiti un citi skaisto zinātņu pārstāvji Latvijai nepietrūks. Uzskatāma ir tendence, ka visvairāk uzņēmumu dibina tieši inženier- un dabaszinātņu speciālisti. Šiem cilvēkiem ir arī vieglāk pārkvalificēties vai izglītoties citā jomā, nekā sociālo zinātņu profesionālim būtu savos 30 gados sākt mācīties, teiksim, enerģētiku. Tādējādi, manuprāt, valsts var tikai iegūt, pārdalot esošās budžeta pozīcijas. Mans ierosinājums papildus augstāk minētajam būtu vairāk koncentrēties uz zinātnes attīstību un atbalstu doktorantiem un maģistrantiem.

Ministram Dombrovskim novērojama stingri noteikta vēlme būt plusainam. Nu protams, vēlēšanu biļetenos. Cik Latvijai pazīstama čakarēšanās pa populistiskas publicitātes skartiem amatiem; eventuālais vēlēšanu spīdeklis ienāk amatā, nojustējas pēc masu barometra un... populē. Neizprotot viņa pārraudzībā nodotā lauciņa specifiku (piem., izglītības un zinātnes sfēru), populists toties ļoti labi izprot attiecību "sastrādātās ziepes kļūšanas par acīmredzamību noilgums" pret "laiks līdz vēlēšanām". Tā rezultātā plusošanās kultūra izpaužas vairāk vai mazāk aktīvi: latentais periods var ievilkties un ziepes var tikt neražotas noteiktu laiku, neradot ap plusaini viņam nevajadzīgu ažiotāžu, tomēr īlenu maisā nenoslēpsi! Nāk brīdis, kad MK jāpieņem budžets un te - pāri straptautiskos līgumos atrunātām finansēm tiek pārbraukts ar labāko nodomu ceļa rulli (spontāns empātijas saasinājums pret pedagogu pusdzīvi, risinot jautājumu nevis uz vispārēja budžeta rēķina, kas būtu sīvi un, hmm, nepopulāri izcīnāms, bet gan uz kaut kādu kosmosa politikas iemaksu rēķina, jo te pamatoti sagaidāms, ka mazinformētās masas - par ko pašam ministram tā kā būtu jāatbild -, taču tāpat tikai iezviegs), un te pat - apgraizīt budžeta vietas soc zinātnēs. Pamatojums šim pēdējam? Nu,... kaut kas taču jādara, lai vairotu plusus! Un augstākās izglītības jautājumos to vispopulārāk izdarīt ar dubultdecimāciju tādā masām nesaprotamā sfērā kā sociālās zinātnes: tie (politologi, sociologi, nu, kas tur pirmie nāk prātā, saistībā ar šito ķīseli!) taču tādi lējēji un vispār katrs taču tā var, vai nē?... Uh, kādi nu plusi ražosies pretim Vjačeslava Dombrovska rekordam balsošanas biļetenos! Bet nozare... ziepju izpeldēšanas latentais periods, pateicoties šādu ministru konsekventajai darbībai un tās radītajam juceklim, vispār var izstiepties un iesniegties jaunu spožu "plus reformu" fāzē, kad ŠĪS ziepes aizmirsīsies tik pat vēsi, kā mēs aizmirstam par citiem veciem grēciņiem, kurus sastrādā šī bezcerīgā bezatbildības (pirmkārt jau pašam sev) sistēma. Hā!

Sarp citu, skaidrākais raksts par šo tematu.
Piemērs no dzīves: lektoram uz rokas maksā kādus 7 Ls par 1,5 h garu lekciju (par studiju kursa sagatavošanu, par aktualizēšanu nerunājot, izmanās bieži vispār nemaksāt).
"Labajos gados" lektori un profesori uz šadām taksēm pievēra acis, jo bija pētnieciskie projekti no ministrijām. Tagad, kad paliek praktiski tikai valsts apmaksātā pedagoģiskā slodze (un programma nav tik popsīga, lai tajā būtu vairāk par dažiem maksas studentiem), gaudo pat profesori..