Aktualitātes
31.05.2017

Latvijas Nacionālajā muzejā drīzumā būs skatāmas vairākas jaunas izstādes

Komentē
0

Latvijas Nacionālā muzejs jūnijā atklās trīs jaunas izstādes: muzeja galvenajā ēkā no 3. jūnija izstāžu cikla "Divdabis" ietvaros būs apskatāma mākslinieku Ata Ieviņa un Ingas Melderes kopizstāde, savukārt "Arsenālā" 9. jūnijā atklās gleznotājas Maijas Tabakas retrospekciju "Maija Tabaka un Rietumberlīne", bet 10. jūnijā – Lienes Mackus un Artūra Arņa personālizstādi "Saullēkts".

Izstādē "Divdabis" māksliniece Inga Meldere veidos ekspozīciju, atsaucoties uz Ata Ieviņa radošo praksi un atsevišķiem darbiem, kā arī pievērsīs īpašu uzmanību pašām muzeja telpām, kurās notiek izstāde. Idejas sākumpunkts ir Ata Ieviņa fotosietspiedes tehnikā veidotais darbs "TV" (1980), kurā redzams krāsu televizora ekrāns ar tukšiem hokeja vārtiem. Darbu raksturo gan autora interese par tobrīd Padomju Latvijā vēl reti pieejamo krāsu televīziju un tās attēlu, gan tā laika ikdienas dzīves pelēcība, kurā televīzija piedāvāja kaut īslaicīgu atelpu no realitātes. Savos jaunajos speciāli izstādei veidotajos darbos Inga Meldere turpina domāt par ekrānu, tā rādītajiem attēliem un skatītājiem no mūsdienu perspektīvas, ņemot vērā šodienai raksturīgo vizuālo materiālu pārpilnību.

Atis Ieviņš, "TV"

Par izstāžu ciklu "Divdabis"

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) no 2017. gada maija līdz augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā eksponēs trīs izstāžu ciklu "Divdabis", katru nākamo reizi aicinot uz dialogu divas atšķirīgas Latvijas mākslas personības – vecākās un jaunākās paaudzes pārstāvjus – un laiktelpas.

LLMC izveidojis trīs spilgtus duetus, kuros piedalās ievērojami sava laika mākslinieki: Jānis Borgs un Kaspars Groševs, Atis Ieviņš un Inga Meldere, Oļegs Tillbergs un Jānis Filipovičs. Īpaši šīm izstādēm tiks rekonstruēti 20. gadsimta 70.–90. gados tapuši mākslas darbi un radīti jaundarbi, apzinot apstākļus un kontekstu, kas dažādos periodos ietekmējuši radošos procesus.

Izstāžu cikls tika atklāts ar Jāņa Borga un Kaspara Groševa izstādi 4. maijā, tai seko Ata Ieviņa un Ingas Melderes izstāde 1. jūnijā, bet noslēgumā – Oļega Tillberga un Jāņa Filipoviča izstāde 7. jūlijā. Izstāžu cikla "Divdabis" kuratores: Solvita Krese, Inga Lāce, Andra Silapētere, Diāna Popova, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.

Savukārt "Arsenālā" no 9. jūnija līdz 20. augustam būs skatāma izstāde "Maija Tabaka un Rietumberlīne".

Kopš Latvijas populārākās mākslinieces Maijas Tabakas (1939) uzturēšanās Rietumberlīnē 1977.–1978. gadā un viņas apjomīgās 1979. gada personālizstādes "Maija Tabaka (Riga). Bilder 1962–1978" pilsētas kultūras dzīves epicentrā Betānijas mākslinieku namā (Künstlerhaus Bethanien) vācu mākslas kritiķi gleznotāju vēl aizvien turpina dēvēt par "paradīzes putnu". Ierodoties tur, Maija atstājusi tik lielu iespaidu gan ar savu efektīgo tēlu, gan spožo glezniecību, ka jauniegūtie draugi viņu bija nosaukuši par "padomju grāfieni". Rietumberlīnē pavadītais laiks māksliniecei no toreizējās Padomju Latvijas bija necerēta un vienreizēja iespēja izrauties pasaulē un sajust "vēju zem spārniem".

1977. gadā, pateicoties ar Rietumvācijā dzīvojošā latvieša, mākslas menedžera Valda Āboliņa (1939–1984) iniciatīvu iegūtajai DAAD (Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta) stipendijai, Maija Tabaka nokļuva Rietumeiropas mākslas metropolē. 20. gadsimta 70. gados Rietumberlīne bija toleranta, visam jaunajam un eksperimentālajam atvērta vieta, kas piesaistīja radošas personības no visas pasaules. Mākslā plauka dažādi virzieni – eksistēja vairāki reālisma paveidi, no jauna pieņēmās spēkā ekspresīvā glezniecība ("jaunie mežoņi"), nostiprinājās vācu konceptuālisms. Berlīnes Jaunā tēlotājas mākslas biedrība (nGbK / neue Gesellschaft für bildende Kunst), kuras paspārnē darbojās Maija Tabaka, bija kreisi noskaņota organizācija, kas kopumā bija vairāk saistīta ar reālisma tradīcijām.

Maija Tabaka. 1945. Rīga. 1975. Audekls, eļļa.

Nenoliedzami, šis posms Maijas Tabakas dzīvē bija ļoti liels pavērsiens. Taču tas neiezīmēja pilnīgi jaunu sākumu, bet gan mākslinieces spēju pierādījumu un apliecinājumu citā kvalitātē. Liekas, viņa vēl pārliecinošāk atbrīvojusies no pašmāju mākslas tendencēm un meklēja savu ceļu, ambiciozi un ziņkāri pievēršoties izteiksmes formām, kas jau bija izveidojušās Rietumeiropā un Amerikā. Gleznotājas Rietumberlīnes perioda darbi gan 70. gados, gan vēlāk raisījuši dziļu interesi ar ārējo izteiksmīgumu un kolorīta risinājumu, saistīja ar vīziju plūsmu, kurā sakausēta daba un iztēle, tēlotas spriegas dzīves konfliktsituācijas, paužot uzskatus par tolaik tikai Rietumu pasaulē publiski skarto narkomānijas tēmu. Mirkļu sasprindzinājums ietver notikumu būtību un atslēgu ar postoši publicistisku problēmu uzsvērumiem. Gleznās salīdzinājumā ar jauno mākslu Vācijā varēja atrast saskarsmes punktus ideju dramaturģijā un izteiksmes līdzekļu daudzveidībā.

Projekts "Maija Tabaka un Rietumberlīne" LNMM izstāžu zālē "Arsenāls" daļēji ir 1979. gada gleznotājas personālizstādes interpretācija, cenšoties ar laika distanci atgādināt par viņas pirmajiem starptautiskajiem panākumiem, paralēli dodot nelielu priekšstatu par toreiz sadalītās Berlīnes dzīves ritmu, rosinot izzināt, kādos veidos Maija Tabaka gan iekļāvās, gan atšķīrās no tur notiekošajiem kultūras procesiem. Izstāde pamatā aptver meistares 70. gadu otrās puses daiļradi, sniedzot ieskatu atsevišķu Rietumberlīnes mākslinieku – Volfa Fostela (Wolf Vostell), Salome (Salomé, īstais vārds Wolfgang Ludwig Cihlarz), Dītera Mazūra (Dieter Masuhr), Rainera Fetinga (Rainer Fetting) – un citu starptautiski nozīmīgu autoru darbībā. Eksponātu izlase veidota no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas mākslinieku savienības muzeja, Berlīnes Nacionālās galerijas, Ludviga muzeja Āhenā krājuma, kā arī no Volfa Fostela, Jutas un Manfreda Heinrihu, Zuzānu un citām privātkolekcijām Vācijā un Latvijā. Izstādes sakarā "Galerija 21" izdevusi katalogu ar interviju ar mākslinieci, kritiķu tekstiem un Maijas Tabakas Rietumberlīnes draugu atmiņām.

No 10. jūnija līdz 9. jūlijam "Arsenāla" Radošajā darbnīcā (2. stāvā) būs skatāma Lienes Mackus un Artūra Arņa personālizstāde "Saullēkts".

Personālizstādes nosaukums "Saullēkts" norāda uz sākumu, uz pirmavotu. Autori paskaidro: "Tas būs telpisks mirklis, kas no iztēles pārnests uz vienu mēnesi ilgu izstādi "Arsenālā". Līdzīgi kā fotogrāfs Anrī Kartjē-Bresons atklāja, ka mūžības attēlojumu ir iespējams ietvert vienā kadrā, mēs telpā fiksējam mirkļu ainavas un pārnesam tās trīs dimensijās. To varētu saukt arī par reālistisko poētismu."

"Arsenāla" Radošajā darbnīcā eksponējot lielus dokumentālas izcelsmes objektus, Liene Mackus un Artūrs Arnis organizē vidi stāstam, radot ainavas ilustrāciju no romantiska skatpunkta.

Liene Mackus un Artūrs Arni,

"Saullēkts" ir turpinājums mākslinieku pirmajai kopīgajai personālizstādei "Ziemas miegs", kas 2015. gadā norisinājās Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā, un kuras pamatā bija Mackus un Arņa interese par miegu kā neparastu apziņas stāvokli.

Liene Mackus (1984) ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā. Māksliniece veido skulptūras, būvē instalācijas, zīmē ilustrācijas un filmē animācijas. Piedalījusies tādās izstādēs kā "Lielāks miers, mazāks miers" (2016), "Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture" un "Sveika, galva!" (abas – 2014), Cēsu Mākslas festivālā un laikmetīgās mākslas festivālā "Survival Kit".

Artūrs Arnis (1981) absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu. Veidojis scenogrāfiju izrādēm "Dirty Deal Teatro", Dailes teātrī, Liepājas teātrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī, kā arī izstāžu scenogrāfiju.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0