Mākslinieki, kā zināms, ir kaprīzi ļaudis un ne vienmēr spēj radīt ierastajos mājas apstākļos. Viņiem mēdz traucēt ģimene, naudas darbi un pasākumi. Reizēm viņi traucē sev paši. Viens no risinājumiem ir doties no visa projām, mainīt vidi un kādu laiku nedalīti veltīt radošajam darbam tam īpaši paredzētā vietā – mākslinieku rezidencē. Var doties uz citu valsti un gūt iedvesmu no apstākļu maiņas, taču noderīgi ir arī pašam savā zemē pabūt kādā jaukā vietā ārpus mājām, sastapt domubiedrus vai padomāt vienatnē. Šoreiz pastāstīšu, kādas rezidences pašlaik pieejamas Latvijā.
Rakstnieki visvairāk ir iecienījuši Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju Ventspilī. Uz to pieteikties ir pavisam vienkārši – jāaizpilda tikai anketa www.ventspilshouse.lv. Līdzekļus pamatbudžetam piešķir Kultūras ministrija, taču atbalsts rezidentu dzīvošanai tiek meklēts citur, turklāt, pretēji izplatītam priekšstatam, tas nenāk no Ventspils pašvaldības. Mājaslapā teikts: "Sākot ar 2006. gada vasaru, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam un Ziemeļvalstu-Baltijas valstu Rezidenču atbalsta programmai, Ventspils Māja piedāvā iespēju pretendēt uz stipendiju (LVL 200) radošā literārā darba veikšanai, uzturoties Ventspils Mājas rezidencē četras nedēļas. Pieteikties uz radošo darbu rezidencē un stipendiju tiek aicināts ikviens profesionāls literāts, aizpildot pieteikuma anketu. Lai rezidences iespējas un prēmijas tiktu piešķirtas, ievērojot vienlīdzīguma un taisnīguma principu, lēmumu par rezidentiem un stipendijas piešķiršanu pieņem Padomes izveidota Ekspertu komisija." Latvijas rakstnieki visbiežāk saņem gan atbalstu dzīvošanai, gan stipendiju.
Esmu vairākkārt dzīvojusi Ventspils mājā un varu pastāstīt, ka tajā ir septiņas jaukas istabas, divas no tām – divvietīgas. Lejā ir plaša kopīga virtuve ar divām plītīm un ledusskapjiem, liela viesistaba – ēdamistaba, bibliotēkas istaba un telpa pasākumiem, kā arī divas datortelpas. Rakstnieki un tulkotāji drīkst arī iet pirtī un izmantot velosipēdus, bet vasarās – dzert kafiju un pīpēt pagalmiņā. Līdz jūrai palēnā gaitā var aiziet apmēram 40 minūtēs, var arī braukt ar autobusu. "Rimi" un tirgus ir trīs minūšu gājienā. Es Ventspilī parasti visvairāk novērtēju mieru un klusumu, taču vieta piemērota arī tiem, kuriem rezidencēs svarīgi draudzēties.
Savukārt tuvāk Rīgai, Dubultos, vietā, kur kādreiz mēdza rakstīt un atpūsties rakstnieki no visas plašās PSRS, vienā no bijušā daiļrades nama koka korpusiem pašlaik darbojas Dubultu Rakstnieku nams, kas pieder Latvijas Rakstnieku savienībai. Tajā ir 11 numuri. Viens vai divi rakstnieki mēnesī var uzturēties namā par Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajiem līdzekļiem un saņemt stipendiju. Tiem, kas vēlas šo iespēju izmantot, vispirms jāraksta iesniegums Rakstnieku savienībai (kontaktus sk. www.rakstnieciba.lv). Projekts galvenokārt paredzēts RS biedriem, taču arī tad, ja rakstnieks nav savienības biedrs, par viņa atbalstīšanu spriež KKF eksperti. Namā iespējams dzīvot arī par maksu, sedzot to privāti vai pašam meklējot finansējumu. Rakstnieku un citu radošo savienību biedriem tiek piešķirtas lielas atlaides – taču ne vasarā, kad istabas iespējams izīrēt par pilnu cenu un vismaz daļēji segt nama uzturēšanas radītos zaudējumus. Es pati Dubultos neesmu dzīvojusi kopš PSRS laikiem, kad apciemoju tur vecākus, taču tagad domāju pamēģināt.
Tagad pie vizuālās mākslas. Nesen atvērtā Daugavpils Marka Rotko mākslas centra www.rothkocenter.com rezidences paredzētas māksliniekiem, dizaineriem, arhitektiem, mākslas vēstures, teorijas, kritikas lietpratējiem, kuratoriem un mākslas menedžeriem no Latvijas un ārvalstīm. Centra mājaslapā publicēta informācija par četrām pievilcīgām mākslinieku darbnīcām un desmit dzīvojamām telpām http://www.rothkocenter.com/rmc/apmekletajiem/rezidences. Turpat publicēta arī summa, kas jāmaksā par uzturēšanos, taču nav ne vārda par stipendiju iespējām. Tas nozīmē, ka finansējums jāmeklē pašam – ja vien tevi neuzaicina uz kādu plenēru vai simpoziju. Tā, piemēram, līdz 20. jūnijam mākslinieki varēja pieteikties starptautiskai rezidencei jeb Marka Rotko plenēram, kas norisināsies no 6. līdz 26. septembrim, bet līdz 30. jūnijam – Starptautiskajam keramikas simpozijam "LANDescape" (no 12. līdz 25. augustam). Tādos gadījumos organizatori sedz uzturēšanās izmaksas un maltītes, kā arī, pilnībā vai daļēji, materiālus, savukārt dalībnieki dāvina vienu vai divus savus darbus. Šajā ziņā rakstnieki tiek cauri vieglāk – Ventspils mājai tiek dāvināti tajā tapušo grāmatu eksemplāri, kas nav gluži tas pats, kas mākslas darbu oriģināli.
Līdzīgas iespējas kā Rotko centrā ir arī Starpnozaru mākslas grupas SERDE veidotajā rezidenču centrā Aizputē www.serde.lv, kas piedāvā studijas glezniecībai, keramikai, telpiskai mākslai, foto, restauratoriem, rakstniekiem, mūziķiem u.c. Šī gada sākumā varēja pieteikties astoņām līdz desmit stipendijām tematiskām rezidencēm, kas ilgst no četrām līdz astoņām nedēļām periodā no maija līdz oktobrim, savukārt individuālu projektu īstenotājiem vai grupām ārpus šī tematiskā uzstādījuma ir iespēja uzturēties SERDĒ ar savu finansējumu.
Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā www.pedvale.lv, kas atrodas netālu no Sabiles, mākslinieki galvenokārt veido objektus un skulptūras, kas tiek izvietoti brīvdabas ekspozīcijā parkā, taču šeit iespējams strādāt arī gleznotājiem un grafiķiem. Palaikam tiek organizēti plenēri vai simpoziji, bet pārējā laikā individuāli mākslinieki var pieteikties rezidencei ar savu finansējumu, par konkrētām detaļām, piemēram, iespējamo tehnisko palīdzību objekta veidošanā vienojoties ar muzeja saimnieku Ojāru Feldbergu. Pedvāle kā mākslas centrs pastāv un mainās jau vairāk nekā 20 gadus, taču galveno iedvesmu tajā nemainīgi sniedz dabas ainava, kas gan tieši iespaido darbu motīvus, gan veicina to rašanos, gan arī kā vide papildina gatavos darbus.
Turpat netālu Kurzemē kopš šī gada ir atvērta Kuldīgas Mākslinieku rezidence, kurai vēl nav savas mājaslapas. Līdz šim tajā ir norisinājies LMA glezniecības studentu plenērs, kura laikā sadarbībā ar pašvaldību studentiem ne vien nodrošinātas telpas, bet labākie studenti saņēmuši arī atbalstu materiāliem un brīvpusdienas (kaut kas neiedomājams studentu praksei – tās laikā taču jāguļ strīpā uz matračiem un pašiem jāgatavo uz elektriskajām plītiņām!). Tiesa, par to viņiem ir bijis trīs dienas jāsniedz lekcijas mākslas skolas audzēkņiem un jāatstāj labākie darbi (ierasta prakse apmaksātās rezidencēs). Var cerēt, ka ar laiku Kuldīgas Mākslinieku rezidence uzņems arī citus māksliniekus
Rīgā rezidenču iespējas pārsvarā tiek piedāvātas ārvalstu māksliniekiem. Tā, piemēram, "Noasā" www.noass.lv starp rezidencē pabijušajiem atsevišķajiem māksliniekiem nav minēts neviens no Latvijas. Taču tas arī ir saprotams – vairums Latvijas mākslinieku lielākoties dzīvo Rīgā (un pārējiem ir savi iemesli tur nedzīvot). Kāda gan jēga rezidēt tik tuvu mājām un citiem traucēkļiem?
3