Attēlā – kāposts
 
Pētījumi
13.10.2015

Kultūras menedžera ikdiena Latvijā. Žonglēšana starp atļauto un aizliegto

Komentē
3

Kad ziņās parādījās informācija, ka Latvijas Literatūras centra (LLC) direktors Jānis Oga sev izmaksājis avansā vairāk nekā 60 tūkstošus eiro, tas izskatījās tā, it kā viņš šo naudu ir piesavinājies. Taču publiskajā telpā sekojošie kultūras menedžeru komentāri lika noprast, ka kultūras menedžeri ir spiesti sev izmaksāt avansus, lai veiktu dažādus maksājumus, kurus nav iespējams veikt elektroniski, ja finansējums tiek saņemts no Kultūras ministrijas (KM) un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF), tas ir, finansējums ienāk Valsts kases kontos. Vai tas signalizē par to, ka kaut kas nav kārtībā ar pašu sistēmu, kuras ietvaros menedžeriem ir jādarbojas?

Avansa maksājumi ir Latvijas kultūras menedžeru ikdienas instruments. Kāds atzīst tos par ērtāko norēķinu veidu, cits cenšas no tiem izvairīties. Galvenais – avansa maksājumi nav aizliegti.

Kultūras jomā strādājošām nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas pretendē uz valsts finansējumu, pēdējos gados specifisku niansi ieviesuši grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību, kas paredz, ka "valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no tiem finansēto izdevumu izdarīšanai budžeta finansētas institūcijas, izņemot valsts budžeta iestādes, atver norēķinu kontus tikai Valsts kasē" (Likums par budžetu un finanšu vadību, 27. panta 1. punkts). Tas nozīmē, valsts finansējuma saņemšanai jāatver atsevišķs konts Valsts kasē. Šī norma ieviesta, lai labāk varētu kontrolēt finanšu plūsmu. Taču VKKF direktors Edgars Vērpe atzīst, ka šī norma fondam nekādas papildu kontroles iespējas nedod, piemēram, Valsts kase neļauj VKKF redzēt naudas plūsmu organizācijas kontos, tāpat kā to liegtu jebkura komercbanka; ar kontā veiktajiem darījumiem fondu var iepazīstināt tikai konta īpašnieks, šajā gadījumā – kultūras organizācija.

Valsts kultūrkapitāla fonda direktora vietniece Linda Karlina skaidro, ka "organizācijas kontam Valsts kasē nav nekādu ierobežojumu – maksājumus var veikt internetbankā, turklāt starptautiskie maksājumi ir bezmaksas (atšķirībā no komercbankām), var veikt arī skaidras naudas izmaksu. Vienīgais ierobežojums – Valsts kases kontam nav uzņēmuma kartes, kas reizēm ir vienīgā iespēja veikt norēķinus, piemēram, pērkot aviobiļetes, nereti ir jāmaksā ar bankas karti," saka Linda Karlina. Taču viņa norāda – nav nekādu problēmu pārskaitīt šo summu kā avansa maksājumu uz privātpersonas vai uzņēmuma kontu, no kura veic maksājumu par biļetēm.

"Ģertrūdes ielas teātra" vadītāja Maija Pavlova norāda, ka ierobežotā finansējuma apstākļos, kādos strādā vairums kultūras organizāciju, nespēja maksāt internetā ar karti ir ievērojams trūkums, jo "veicot maksājumu internetā ar pārskaitījumu, jāgaida pat piecas dienas, kamēr darījums tiek apstrādāts, kamēr, maksājot ar karti, darbība notiek uzreiz. Tas ir būtiski, jo, iepriekš pasūtot internetā gan aviobiļetes, gan viesnīcas, jāmaksā ir uzreiz, tā sanāk ietaupīt pat pāris tūkstošus". Maija Pavlova stāsta, ka tāpēc kultūras menedžeri ir spiesti vai nu maksāt no savas naudas, vai izmaksāt sev vai kādam citam projektā iesaistītajam avansus. "Lielākā problēma ir tā, ka finansējums [kultūras projektiem] ir nepietiekams. Katrreiz sēdi un domā, kā par to naudu izdarīt visu iespējami labi. Būtu ideāli, ja varētu visus pakalpojumus [komandējumu gadījumā] veikt tūrisma aģentūrā, tad visi norēķini būtu nepārprotami, bet realitātē to nevar atļauties, tāpēc menedžeris sēž un kalkulē," saka Maija Pavlova.

Tikmēr Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa stāsta, ka nopirkt biļetes un rezervēt viesnīcas numuru var internetā, kur ir līgums un maksājumam par pakalpojumu pretī rēķins. "Mūsdienās ir samērā maz gadījumu, kad nepieciešami avansa maksājumi. Visu var pasūtīt internetā. Mums ir uzņēmuma kredītkarte [komercbankā], visa naudas plūsma iet caur norēķinu kontu. Vienkāršāk ir darboties ar bezskaidras naudas norēķiniem," saka Gundega Laiviņa. "Es neuzskatu, ka aviobiļete ir iemesls avansa maksājumam, izņemot gadījumus, kad pirkta par savu naudu un pēc tam jāatmaksā," Laiviņa piebilst.

Taču Maija Pavlova norāda, ka konts un uzņēmuma karte komercbankā nozīmē papildu izdevumus. "Ja maksājumu veic no konta komercbankā, ir jāraksta īpašs iesniegums, lai to akceptētu, un tā ir papildu administratīva darbība. VKKF revīzija man jautāja, kāpēc maksāju ar privāto, ne uzņēmuma karti. Man nav uzņēmuma kartes, jo tās ir papildu izmaksas par karti, ko neviens [projekta finansētājs] nesedz," saka Pavlova.

Maija Pavlova arī kritizē Valsts kases pieejamību: "Pieslēgties Valsts kases internetbankai var tikai Latvijā no 8 [rītā] līdz 8 [vakarā]. Ja ašāk kas jāizdara, bet es esmu komandējumā ārzemēs, tad ir problēmas."

Tāpat daudzu kultūras menedžeru ikdiena ir skaidrā naudā izmaksāti avansi.

Gundega Laiviņa stāsta, ka avansa maksājumi, kad izmaksāta skaidra nauda fiziskai personai, ir niecīga Jaunā teātra institūta naudas (JTI) finanšu plūsmas daļa. "Reizēm izmaksājam, kad ir festivāli, kad daudz maksājumu skaidrā naudā. Tad cilvēks maksā skaidrā naudā un iesniedz pretī čekus. JTI avansā izmaksā nelielu summu, parasti mazāku par aprēķināto, lai cilvēks to precīzi iztērētu, bet nepārtērētu. Gadījumos, kad pietrūkst, cilvēks iegulda savu naudu, iesniedz čekus, vēlāk viņam atmaksājam pārtērēto starpību," stāsta Gundega Laiviņa. Latvijas kultūras organizāciju vidū JTI ir lielākais Eiropas fondu finansējuma piesaistītājs – no aptuveni 300 000 eiro gada apgrozījuma 40% ir privātais un Eiropas fondu finansējums. Tā ir pieredze, kas pieradinājusi strādāt tā, ka skaidras naudas norēķini ir izņēmums, ne ikdiena: "Eiropas atskaitēs ir milzīgas problēmas ar čekiem. Piemēram, benzīna čekus tur vispār neņem pretī," skaidro Laiviņa.

Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras menedžmenta un radošo industriju apakšprogrammas vadītāja Agnese Hermane piebilst, ka, kultūras projektus realizējot, mēdz būt arī tādas situācijas, kas rosina domāt, kā apiet dažādus formālus ierobežojumus un prasības. Tas atkarīgs arī no organizācijas statusa, finansētāja nosacījumiem un grāmatveža prasībām, kuras ne vienmēr ir saliekamas kopā ar kultūras projektu reālajām vajadzībām. "Tādas situācijas notiek galvenokārt finansējuma trūkuma dēļ – jo visām vajadzībām naudas nepietiek. Jādomā, kā optimizēt. Piemēram, ir lietas, ko pērkot uz pārskaitījumu, nākas pārmaksāt. Un krietni. To pašu tirgū varētu daudz lētāk iegādāties, bet tad nevar atskaitīties ar finansējuma izlietojumu. Viena no iespējām šādos gadījumos – kādam projekta komandā samaksāt lielāku honorāru ar norunu, ka iegādāsies projektam trūkstošo lietu. Dažkārt tas notiek specifisku izmaksu pozīciju dēļ, ko visi zina, ka bez tām projekts nevar notikt, tomēr naudu tām tērēt nedrīkst. Piemēram, ikvienā izstādes atklāšanā ir vīns, bet atskaitēs tas neparādās. Vēl ir situācijas, kad vienkārši nav citas iespējas: ir kādā lauku ēdnīcā jāpaēdina projekta komanda – nu nav iespējams to iepriekš ar pārskaitījumu nokārtot. Tāpat ir situācijas, kad projektu vadītāji maksā no savas naudas, jo citādi vienkārši nevar izdarīt, kas arī ir absurds. Nav runa par krāpšanu, bet par mēģinājumiem atrast iespējami kvalitatīvāko un lētāko projekta īstenošanas veidu. Formālās prasības, bezskaidras naudas norēķini un konstants naudas trūkums ir tas, kas pie tā noved," saka Agnese Hermane.

Maija Pavlova saka: "VKKF grib, lai viss ir tikai ar pārskaitījumu, lai [skaidras naudas] avansi neparādās, bet reāli tas nav iespējams." VKKF direktora vietniece Linda Karlina iebilst: "Nav problēmu ar avansa maksājumiem, problēmas rodas, ja avanss netiek tērēts atbilstoši apstiprinātajai projekta tāmei. Avansa maksājumus drīkst veikt, ja tie atbilst projekta mērķiem un ir adekvāti uzskaitīti." Linda Karlina apgalvo, ka VKKF vienmēr ir pieņēmis atskaites, ja tās atbilst Grāmatvedības likumam: "Ja atskaites ir par braucienu, kas projekta tāmē nav bijis paredzēts, tad [VKKF tās] neakceptē." Maija Pavlova norāda, ka tomēr "ir tāmēs pozīcijas, kuras VKKF neakceptē. Piemēram, ir bijis tā, ka teātra izrādē kā rekvizīts ir vajadzīga kūka. Bet VKKF atbild, ka tie ir reprezentācijas izdevumi, kas neatbilst projekta tāmei".

Kopumā VKKF pārstāve vērtē, ka gadījumi, kad avansa maksājumus nav iespējams akceptēt, gadās reti. "Nozarē iesaistīto ir maz, tiklīdz finanšu disciplīnas pārkāpumi, nākamajam projektam finansējumu vairs nevar dabūt. Nav bijis tā, ka tāmē paredzēto finansējumu tērē citām vajadzībām. Ir gadījies, ka reizēm lūdz izdarīt izmaiņas tāmē kādu radušos akūtu vajadzību dēļ," saka Linda Karlina un piebilst, ka arī no LLC iepriekšējos gados tika saņemtas korektas atskaites.

Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš domā: "Iespējams, kultūras menedžeriem ir ērtāk un ierastāk norēķināties, izmantojot avansa maksājumus. No mūsu puses galvenais, lai redzam, kā tie tiek iztērēti." Voldiņš atzīst, ka, visus maksājumus veicot tikai no Valsts kases konta, ne caur aplinkus avansa norēķiniem, finanšu kontrole ir vienkāršāka. "Gadījumos, kad vienā kontā saplūst finansējums no dažādiem avotiem, kā tas ir LLC, ir grūti izsekot, tieši no kuras naudas konkrētais maksājums ir veikts," saka Voldiņš.

KM valsts sekretārs secina: "Prakse, ka daļa kultūras menedžeru (kā JTI) tomēr spēj norēķināties praktiski tikai ar bezskaidras naudas norēķiniem, liecina, ka tas ir iespējams."

Līdzīga ikdienas parādība kultūras menedžeru darbā ir tā dēvētais šķērsfinansējums, kad projektam piešķirtā nauda vēl nav iemaksāta kontā, bet maksājums dažādu apstākļu dēļ jāveic nekavējoties. Maija Pavlova saka: "Ja tādā gadījumā nav savas naudas, ko ieguldīt, jāsamaksā no cita projekta līdzekļiem." Viņa norāda, ka tā ir visai ikdienišķa situācija. "Formāli jā, nepareizi, bet dzīvē tā notiek. Ne tāpēc, ka kāds mēģinātu likt sev kabatā, bet tāpēc, ka menedžeri cenšas sisties, kā var, grib izdarīt visu vislabāk," stāsta Maija Pavlova.

VKKF direktors Edgars Vērpe ir strikts: "Šķērsfinansējums nav pieļaujams." Vērpe stāsta, tāpēc arī VKKF līgumos nosaka, ka konkrēts finansējums tiek piešķirts tikai konkrēta projekta realizācijai. Līdz ar to šķērsfinansējums ir pārkāpums."

Aptaujātie kultūras menedžeri nav vienisprātis par noteikto rāmi, kādā viņiem jāstrādā. Kamēr Maija Pavlova norāda uz vairākām neērtībām, kas darbu īpaši sarežģī tāpēc, ka allaž jādarbojas ierobežota vai pat nepietiekama finansējuma apstākļos, Gundega Laiviņa apgalvo: "Ja menedžeris neiegulda valsts naudu savā privātā biznesā, tad nav problēmu." Viņa piebilst: "Būtu žēl, ja šī [LLC] incidenta dēļ visas NVO noliktu peramā zēna lomā, jo lielākā daļa strādā ļoti atbildīgi."

Gunta Gaidamaviča

Gunta Gaidamaviča ir Lielbritānijas ziņu aģentūras Reuters video žurnāliste Latvijā un LTV raidījuma "Kultūršoks" redaktore. 

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!