Recenzija
31.05.2013

Kostīmdrāmu atkarība

Komentē
0

Pateicoties digitālās televīzijas iespējām, reklāmu skatīšanās jau kādu laiku vairs nav nervus bendējoša problēma – kaut, no otras puses, līdz ar iespēju skatīties jebko un jebkad, pārtinot ne tikai veļas pulveru un trauku mazgājamo mašīnu kapsulu reklāmas, bet arī garlaicīgākās pārraižu vietas, nemanot izzudusi arī absolūti nevajadzīgā, taču ar zināmu rituāla izjūtu saistītā "virtuves paužu" ēra. Savā ziņā reklāmu pārtīšana liek justies kā bērnam, kas ar šķērēm graiza glancētu žurnālu, atlasot tikai to, kas aizrauj.

Taču kādā no reizēm pēc visu sadzīves ķīmijas reklāmu gūzmas pamanīju it kā pazīstamus kadrus, kas, instinktīvi nospiežot pauzi, izrādījās viens no labākajiem pēdējā laika jaunumiem televīzijā – jau pavisam drīz līdz Latvijas skatītājiem oficiāli būs nokļuvusi megapopulārā angļu seriāla "Dauntonas abatija" (Downton Abbey) pirmā sezona.

Vismaz pēc sava paziņu loka varu spriest, ka tos, kuri jau neglābjami saindējušies ar "seriālu atkarību", iespējams iedalīt divās grupās pēc iecienītāko seriālu izcelsmes valsts – ASV un Lielbritānijas. Sevi bez mazākajām šaubām pieskaitu pie angļu seriālu fanātiem – lielāks prieks, kā pēc grūtas dienas divsimt piecdesmito reizi iegriezt alkohola, cigarešu dūmu un melnummelnā britu humora pārpilno seriālu "Black Books", vispār nav iespējams. Vai, piemēram, ieslēgt LTV1 un ieraudzīt Mārgrietu slaukām krūzītes ar nodauzītām osiņām Onslova apakšbiksēs seriālā "Smalkais stils"...

Šīs vienkāršās cilvēciskās attiecībās balstītās sadzīves komēdijas dzīves ikdienu ļauj ieraudzīt absurdās kategorijās, ļaujot paskatīties no malas arī uz sevi, kaut arī, jāatzīst, ne vienmēr potenciālajiem līdziniekiem gribas identificēties ar šiem varoņiem (negribas pat domāt, cik daudz Hiacintes-Ričarda un Onslova-Mārgrietas vai pat Rozes un n-to pielūdzēju attiecību modeļi varētu būt sastopami tepat līdzās).

Līdzīga seriālu kategorija ir arī angļu detektīvi, kā, piemēram, "Puaro" un "Midsomeras slepkavības", kurus, tāpat kā "Smalko stilu", šobrīd rāda dažādos TV kanālos. Šķiet, īpašs stāsts ir par "Midsomeru", jo, pat neskatoties uz to, ka "Twitter" vide ir pārpilna ar nu jau nozelēto jociņu par "aizdomīgo ciematu, kur līķu ir vairāk nekā iedzīvotāju", to tik un tā skatās visdažādāko vecuma, profesiju un interešu grupu cilvēki. Visticamāk, tādēļ, ka angļu detektīvos, atšķirībā no Amerikas spoži baltzobainajiem un svaigi solārijos apceptajiem aktieriem, redzami īsti, dzīvi cilvēki, un arī šo seriālu titulvaroņi nebūt neatbilst izteiktām varoņlomu kategorijām – ne veiklībai, ne neordināram, pārattīstītam intelektam. Piemēram, mis Mārpla – paveca, ar rokdarbiem aizrāvusies dāma, kura visur bāž savu degunu un aizdomīgi bieži atrodas dažādu slepkavības izmeklēšanu centrā, kaut arī neviens pat neiedomājas viņu turēt aizdomās, kļuvusi par aizraujoša (jo cilvēciskās attiecībās, nevis maniakāla trillera sižetā balstīta) detektīva titulvaroni.

"Dauntonas abatija" gluži šīm kategorijām neatbilst – kā nu ne, jo vienas sērijas uzņemšana izmaksā apmēram miljonu mārciņu, padarot to par dārgāko Lielbritānijā jebkad uzņemto seriālu. Katras sērijas laikā tās varones (katra) demonstrē vismaz trīs vēsturiski autentiskus kostīmus, bet milzīgā muiža, kurā uzņemti "augšstāva" skati, jau atgādina kaut ko vismaz no mana priekšstata par paradīzi. Lielākā daļa aktieransambļa (vismaz sākotnēji) nebija masu filmindustrijā ierautas un jau apnikušas sejas (kaut gan jaunie aktieri pārsteidz ar psiholoģiski precīzu tēlojumu, liekot, saku pēc pieredzes, pat visskeptiskākajiem skatītājiem slepus slaucīt asaras). Tomēr seriālā, bez šaubām, neiztikt arī bez dažām zvaigznēm – gluži neticami, cik niansēti nama saimnieka lorda Grenhema lomā iejuties talantīgais un ierasti raksturlomās redzētais aktieris Hjū Bonevils, nebaidīdamies aristokrātiskajam varonim piešķirt arī pa kādai smieklīgai īpašībai. Lieki pat teikt, ka par seriāla centrālo tēlu, neskatoties uz aizraujošajām mīlasstāstu līnijām gan trīs māsu-aristokrāšu, gan dumpiniecisko kalpotāju vidū, kļūst angļu granddāmas Megijas Smitas vecmāmiņa, kura, kaut arī tiek uzskatīta par bargāko un nepiekāpīgāko ģimenes "ērgli", tomēr izrādās atvērta jaunajam laikmetam, ar lielu dedzību cenšoties izzināt visu jauno, – piemēram, interneta vidē jau folklorizējies ir viņas naivā atklātībā uzdotais jautājums: "Kas ir vīkends?" (What is a weekend?)

Neskatoties uz seriāla veidotāju regulāro cietsirdību pret skatītājiem, katru sezonu pa vienam vien atbrīvojoties no kāda galvenā varoņa (šī iemesla dēļ vairākas reizes biju apņēmusies "atmest" skatīšanos), seriāls sevī ierauj it kā nemanāmi, taču bez cerībām atbrīvoties no šīs atkarības. "Dauntonas abatijas" iedzīvotāju – kungu un kalpu jeb augšstāva un apakšstāva – pasaules veidotas kā simetriski spoguļattēli, vienlīdz lielu uzmanību pievēršot kā vienu, tā otru dzīves peripetijām. Varbūt tieši tādēļ seriāla vēstījums izskan bez didaktikas un uzsvērta sociālā konteksta, ļaujot gan nama saimniekus, gan kalpotājus vispirms uztvert kā dzīvus cilvēkus un tikai tad – kā noteiktu sabiedrisko statusu pārstāvošas figūras.

Domājot par to, kādēļ tieši šī kostīmdrāma ieguvusi tik neparastu popularitāti visā pasaulē, saistoša šķita kāda pašu seriāla veidotāju intervijā izteikta doma par to, ka 90. gados šāda seriāla koncepcija (attēlot bagātas, augstdzimušas ģimenes dzīvi 20. gadsimta sākumā, bez aizspriedumiem kā vienlīdz būtisku sižeta līniju izvēršot arī attiecības ar un starp kalpotājiem) nebūtu nostrādājusi. Mājas saimnieki, visticamāk, būtu jāattēlo kā degradēti pseidointelektuāļi, kuri ciniski un nežēlīgi ekspluatē nabaga bezpalīdzīgos kalpotājus. Taču, šķiet, šībrīža ekonomiskā situācija ir kā radīta, lai pievērstos situācijas izpētei no diviem skatupunktiem – no vienas puses, skatītāji tiek aizrauti ar krāšņu kostīmdrāmu, kuras varones pārģērbjas pirms, pēc un, daudz netrūktu, arī pašu ēdienreižu laikā un kur par lielāko iespējamo nelaimi, kāda varētu piemeklēt ģimeni, tiek uzskatīta jaunākās meitas aizraušanās ar feminisma idejām un, protams, izskatīgo, taču kreisi noskaņoto šoferi; bet, no otras puses, ar vienlīdz lielu uzmanību tiek attēlota arī kalpotāju sadzīve, kurā gluži tāpat attīstās, kaut arī piezemētākos mērogos balstīti, konflikti un jūtu peripetijas.

Mākslīgi konstruētā, izskaistinātā "Dauntonas" vide kļūst par patvērumu konservatīvi noskaņotajiem "vecās pasaules" pārstāvjiem, kuri atsakās pieņemt to, ka pasaule mainās un līdz ar to – arī cilvēku dzīve. Tādējādi aiz vizuāli iespaidīgajām, kārdinošas vintage interjera reklāmas atgādinošajām seriāla ainām tomēr paslēpies dziļāks un šībrīža sabiedriskajam noskaņojumam aktuāls saturs. Tieši nestabilā, nedrošā laikmeta vide (Pirmais pasaules karš un tā sekas), kas destruktīvi un neatgriezeniski ietekmē arī hierarhiju ārēji idealizētajā "Dauntonas" iedzīvotāju dzīvē, kaut kādā mērā tipoloģiski sasaucas ar šībrīža sabiedrības materiālo un garīgo krīzi – un centieniem savu dzīvi vismaz ārēji modelēt pēc glancēta žurnāla parauga, vienlaikus nespējot atrast savu vietu dzīvē un pārāk bieži saskaroties ar nedrošo un nezināmo.

Tēmas

Ieva Rodiņa

Ieva Rodiņa ir teātra kritiķe, teātra aktuālo procesu vietnes "Kroders.lv" galvenā redaktore un zinātniskā asistente LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. Raksta, pēta un mīl teātri. Interes...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!